Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. maijs, 2016
Drukāt

Briest uzņēmēju “boksa” mačs ar valsti (9)

Uz baušķenieku jautājumiem, kuri nodokļi ir par augstu un kuri – par zemu, centās atbildēt Ekonomikas ministrijas jaunais parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone (no labās) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu eksperte Elīna Rītiņa. Foto - Karīna MiezājaUz baušķenieku jautājumiem, kuri nodokļi ir par augstu un kuri – par zemu, centās atbildēt Ekonomikas ministrijas jaunais parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone (no labās) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu eksperte Elīna Rītiņa. Foto - Karīna Miezāja

Uz “Latvijas Avīzes” publisko diskusiju Bauskas novada grāmatu svētkos Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra solīja atbraukt, bet, neko nepaskaidrojot un laikus nebrīdinot, diemžēl neieradās. Tādēļ uz visiem jautājumiem centās atbildēt Ekonomikas ministrijas jaunais parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) un uzņēmēju pārstāves – Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu eksperte Elīna Rītiņa.

 

Ko rādīs divi nodokļu auditi?

Nodokļi nav ne lieli, ne mazi – diskusiju sākot, skaidro Vilnis Ķirsis, svarīgi – ko mēs par nodokļu samaksu katrs saņemam pretim. Pasaules prakse ir dažāda, un Latvija ir izšķiršanās priekšā – iet līdzīgu ceļu kā Zviedrijā, kur nodokļi ir lieli, bet ikvienam ir pieejama valsts apmaksāta izglītība, medicīna un citas sociālās garantijas, vai tomēr rīkoties līdzīgi Amerikas pieredzei, kur nodokļi ir mazi, bet par sociālajām garantijām un nodrošinātām vecumdienām jāparūpējas katram pašam.

Darba devēju pārstāve Līga Meņģelsone uzskata, ka situācija kopumā ir ļoti laba – notiek fundamentālas sarunas ar Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, pie viena galda ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras kolēģiem sākta nodokļu sistēmas revīzija. “Mēs saprotam, ka ir vajadzīga adekvāta un laba veselības aprūpe, smaidīgi un apmierināti skolotāji. Šobrīd mūsu nodokļu slogs ir 27% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir nepietiekami, lai mēs spētu ar godu uzturēt veselības, izglītības, drošības jomas valstī. Tāpēc esam vienojušies, ka līdz 2020. gadam mēs pakāpeniski šo slogu palielinām,” vēstīja Līga Meņģelsone.

Finanšu ministrija par 300 tūkstošiem eiro šobrīd nodokļu sistēmas pētniecībai piesaistījusi Pasaules bankas ekspertus, kuri to novērtēs un ieteiks – ko un kā darīt tālāk. Ko no tās cer sagaidīt uzņēmēji?

Līga Meņģelsone: “Mums ir bažas, ka šie augsti kvalificētie speciālisti tomēr ir no ļoti dažādām valstīm un tālu no mūsu ikdienas. Tajā brīdī, kad būs Pasaules bankas pētījums, mēs liksim priekšā arī paši savu pētījumu! Jūnija vidū būs mūsu pirmā satikšanās un pirmais “boksa” mačs, mēs ar savu pētījumu centīsimies pierādīt, ka vieni nodokļi ir par augstu, citi par zemu.”

Nodokļu eksperte Elīna Rītiņa uzskata, ka nedrīkst aizmirst par galveno mērķi – tikt pie lielāka nodokļu maksātāju skaita. “Mūsu kļūst arvien mazāk, tāpēc aktuāli saprast – kā panest jau esošo slogu un kā veicināt mazo un vidējo uzņēmēju izaugsmi, lai viņi vairāk arī maksātu nodokļus. Mēs raugāmies, lai piesaistītu ārvalstu nodokļu maksātājus. Salīdzinājumā ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – darbaspēka nodokļi mums ir augstāki. Ļoti būtiska ir arī nodokļu saprotamība, bet vissvarīgākais – nodokļu sistēmas prognozējamība,” viņa uzskata.

 

Pelēkā zona un VID nedienas

Salīdzinājums ar Igauniju atkal mums par sliktu – kaut gan nodokļu likmes ir gandrīz vienādas, kaimiņi nodokļos iekasē par 6% vairāk – 33% no IKP. “Tā summa, kas aiziet garām Valsts kasei, ir milzīga, vairāk par vienu miljardu eiro. Ja mēs to iekasētu, tad varētu kārtīgi finansēt gan medicīnu, gan ceļus,” atzīst Vilnis Ķirsis.

Pēc šāda apgalvojuma zālē sākas neapmierināta murdoņa, un jautājums ir vietā – kam tad jārūpējas par nodokļu iekasēšanu? Kāpēc mediji ik dienu ziņo par pārkāpumiem un nejēdzībām Valsts ieņēmumu dienestā, nevis par veiksmīgu pelēkās zonas apkarošanu?

Valsts ieņēmumu dienesta darbu aizstāv Līga Meņģelsone: “Ikdienā strādājam ar VID dienesta vadību, un viņi dara visu, lai mainītu sistēmu. Darbinieku ir daudz, un pieķert pie rokas kādu ir sarežģīti. Jābūt ir mehānismam, kā pārtraukt darba attiecības ar uzticību zaudējušu darbinieku. Pirms divām nedēļām ar ekonomikas ministru vienojāmies, ka uzņēmējdarbības vides kontrolējošajās iestādēs – darba inspekcijā, ieņēmumu dienestā, pārtikas un veterinārajā dienestā – ir svarīgi uzlikt tādu lielu lozungu, lai katru rītu, ieslēdzot datoru, viņiem būtu skaidra galvenā misija – konsultēt, palīdzēt, ieteikt. Diemžēl mums bieži sāk ar sodu un represīvajām metodēm.”

Elīna Rītiņa: “Mums ir vajadzīga maza un efektīva valsts pārvalde, kas saprot, ka viņu uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem un sodīt tikai lielos likumpārkāpējus. Mums joprojām ir milzīga ēnu ekonomika – ap 25% – un jādomā kā tikt galā ar to.”

Indulis Pētersons, uzņēmēju kluba “Bauska 97” prezidents, bija sašutis, uzzinot, cik ļoti daudz un dažādas PVN atmazgāšanas shēmas tiek izmantotas, un Valsts kasei aiziet garām lielas naudas. Kas vainīgs? Ja jau par VID darbu klātesošie izsakās labi, tad varbūt pievienotās vērtības nodoklis ir par lielu? Viņa ieteikums – samazināt PVN līdz 18%.

 

Bet kā palīdzēs valsts?

“Bet kā esošo situāciju plāno uzlabot valsts, ja “Air Baltic” kā valsts uzņēmums ir reģistrēts Kiprā, saņem vēl 190 miljonus “piešprici” no valsts. Ja valstij piederošais uzņēmums “Lattelecom” ir atlaidis daudzus savus darbiniekus, liekot tiem strādāt kā pašnodarbinātajiem, bet vadītājam maksā gandrīz pusmiljonu lielu algu, kaut peļņa krītas,” sauc kāds vīrietis no zāles! Bauš­ķenieki saka – jāmaina Sa­tversme un jārunā par atbildību, jo citādi šobrīd Saeimas deputāti neatbild ne par ko. Vai mūsu Latvijas bāleliņi ir idioti? Igaunijā ir 11 ministri, Latvijā – 14, Šveicē ir 32 tūkstoši valsts pārvaldē strādājošo, bet mums gandrīz 200 tūkstoši. Ieteikums – samazināt ministrijas par 30% un pacelt ministriem algas, ja valstī ir mazāk iedzīvotāju, nevajag vairs 100 deputātu, pietiks ar 60.

Līga Meņģelsone piekrīt: “Mēs arī gribam mazu un efektīvu valsts pārvaldi, un tas ir ne vairāk kā 8% no kopējiem valsts iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāju skaits samazinās, tad būtu jāsarūk arī valsts pārvaldei. Šobrīd sabiedriskajā sektorā strādā 290 341 iedzīvotājs. Mums svarīgi domāt un strādāt, lai arvien vairāk darba vietu būtu privātajā sektorā un tās būtu labi apmaksātas.”

 

Novadu 15. grāmatu svētkus Bauskā atbalstīja:

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “The White Book”, “Vienotība”, Latvijas Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Bauskas novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Bauskas Dzīve”, “Bauskas Novada Vēstis”, www.bauska.lv, www.bauskasbiblioteka.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Pagājuši vairāk kā 20 gadi un dzirdēt no valdības puses kaut ko tādu kā _ būt kā Zviedrijā vai ASV. Pa šo laiku nav ekonomiskās attīstības programmas, bet ir tikai partiju un tām pietuvināto intereses. Šīs diskusijas nav plika graša vērtas, jo neviens no tām nekādus secinājumus neizdara, tas tikai acu aizmālēšanai un tvaika izlaišanai. Runā vienu, domā otru bet dara pavisam ko citu.

  2. ………vai tomēr rīkoties līdzīgi Amerikas pieredzei, kur nodokļi ir mazi, bet par sociālajām garantijām un nodrošinātām vecumdienām jāparūpējas katram pašam. Latvijai manuprāt būtu jāiet uz šo modeli, jo vismaz vēl 20 gadus uzņēmēji nemaksās godīgi nodokļus, jo esam audzināti PSRS sistēmā, kur gribas vēl daudziem kaut ko nozagt utt, un nesaprot, ka jākrāj vecumdienām. Pārejot uz Amerikas pieredzi sapratīs, ka slimošana, dzemdību izdevumi, pensijas jāsakrāj pašiem.

  3. Kurā vietā Latvijā ir medicīna par brīvu ? Iesakiet.lūdzu,jo tur,kur es apmeklēju med.iestādes,visur jāmaksā,sākot no reģistratūras un beidzot ar ārsta apmeklējumu. Nemaz nerunāsim par stacionāru,pagulēsi slimnīcā,nezināsi kā norēķināties. Par medikamentiem ir atkal atsevišķs stāsts.

  4. Uzpūstos,straujās attīstības IKP procentus papildināsim vēl ar milzīgiem padomju laika lozungiem? Sarkanā vai citā krāsā?!

  5. Prognozējamība? Atbildēt

    Kāda gan var būt Latvijā nodokļu prognozējamība,ja tos mainām ik pēc pāris gadiem,kā,piemēram,pievienotās vērtības nodokli,kura likme bāzes pārtikas produktiem Zviedrijā,Islandē,Beļģijā,Nīderlandē,Šveicē,Lihtenšteinā,Francijā,Monako,Itālijā,Portugālē,Serbijā,Turcijā nav mainīta jau kopš PVN ieviešanas! To pašu var teikt arī par Ķīnu,Japānu,Dienvidkoreju,Indiju,Pakistānu,Šrilanku,Bangladešu,Indonēziju,Singapūru,Brazīliju,Meksiku,Kanādu,Dienvidāfrikas Republiku u.t.t.

  6. Tuvu ģeogrāfiski un mūsu ikdienai ir,piemēram,mums labi pazīstamā Polija,kuras pierobežas veikalos mūsu pašu iedzīvotāji par 30-40% lētāk nedēļas nogalēs iepērk pārtikas produktus,kas aplikti ar vairāk nekā četras reizes zemāku PVN likmi!! Vai Latvijai tiešām ir izdevīgi.lai šī mūsu nauda aizplūstu uz Poliju,sildot Polijas nevis Latvijas ekonomiku,Meņģelsones kundze? Vai Latvijas interesēs ir ļaut poļu pārtikas produktiem izkonkurēt mūsu pašu lauksaimnieku saražoto pat iekšzemes tirgū? Nodokļu slogs līdz 2020 gadam nav vis vienkārši pakāpeniski jāpalielina,par ko jūs esot vienojušies,mums pat nejautājot.Tas jau tiek pakāpeniski darīts divdesmit sešus gadus! Jāmaina ir beidzot pati nodokļu sistēma! Ne tikai Briselē,Luksemburgā,Varšavā un Atēnās,bet arī Rīgā ir jābūt progresīviem nodokļiem-nodokļiem pēc maksātspējas un samazinātai PVN likmei vismaz ikdienas pārtikai,kā gandrīz visās 123 pasaules valstīs,kurās tiek iekasēts PVN! Neaizmirsīsim,ka mūsu 21% PVN likme ikdienas pārtikai ir otra augstākā pasaulē,nevar teikt par musu algām un pensijām! Un jāsāk ir ar mūsu bijušā premjera Valda Dombrovska jau 2010.gadā apsolīto,visā pasaulē dominējošo,iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli! Nevis rūpīgi izvairīsimies to pat pieminēt! Jo tieši pastāvošā nodokļu sistēma ir tā,kas veicina ēnu ekonomiku!

    • Visas cenas nosaka iedzīvotāju skaits, kas tās preces pērk, jo vairāk iedzīvotāju, jo lielāks apgrozījums, jo var uzlikt mazāku cenu. Mums LV diemžēl visi aizbrauc, ko var gribēt par cenām??!… Ja iedzīvotāju paliks mazāķ, cenas arvien būs lielākas.

  7. Pirmajā raundā-par virsstundu darba neapmaksāšanu LDDK jau cieta neveiksmi.

  8. kas jums rādīs PB pētījumu, smejaties

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+