Dabā
Medības

Mednieku pieredze. Briežu bauris – katru gadu tas pats0

Ilustratīvs attēls. Foto AFP/Scanpix/LETA

Lielai daļai briežu mednieku un vērotāju pagājušā gada septembris lika brīnīties, meklēt jaunas kopsakarības un sistēmu tajā dīvainajā baura ritējumā, kādu diktēja aukstā vasara un slapjais rudens. Šīs vasaras nogalē mednieki sprieda, kā nu būs. Vai bauris gadījumā nebūs vēlāk?

Visiem ir zināms, ka vislabāk brieži savas riesta dziesmas dzied rāmos septembra rītos un vakaros, kad gaiss ir dzestrs un sauss, bet šogad septembris bija siltāks nekā jūlijs citugad. Vai laika ap-stākļi ietekmēja briežu bauri šogad un kā? Interesantākais ir tas, ka mēs, mednieki, sevišķi jaunie un nepieredzējušie, bieži vien savu viedokli balstām novērojumos, taču šis priekšstats ne vienmēr atbilst patiesajiem apstākļiem. Kas ir acīmredzamākais jeb, pareizāk sakot, ausij dzirdamākais novērojums stalto riesta periodā? Tieši tā! Briežu balsis. Ja ir pārāk karsts, vējains, lietains, ja dārd pērkons vai krusa gāžas no debesīm, brieži nebauro. Baura nav. Vai tas nozīmē, ka arī riesta nav? Nepavisam ne. Riests rit, kā daba to ir paredzējusi. Sliktos vai, drīzāk, nepiemērotos laika apstākļos buļļi vienkārši nebauro – priekšnesums kļūst mazliet mazāk teatrāls, stāsta bioloģijas doktors, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Pēc J. Ozoliņa teiktā, briežu riestu aizkurina septembra pirmais pilnmēness. Pagājušajā gadā tas iekrita sestajā datumā. Šogad pirmais rudens pilnmēness pēc kalendāra iestājās tikai 25. septembrī. Briežiem tas neder. Briežiem tas skaitās jau otrais rudens pilnmēness, tādēļ šogad viss sākās daudz agrāk – 26. augustā. Par to arī liecināja daudzu mednieku stāsti sociālajos tīklos un privāti.

Baura sākums var pabīdīties apmēram divu nedēļu ietvaros atkarībā no septembra pirmā pilnmēness

, atzīst mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks. Par spīti tam, ka šogad viss sākās agrāk, septembra beigās bauris tomēr vēl turpinājās. J. Ozoliņš paskaidroja, ka mēneša sākumā pirmās pēc vīra lūkojas nobriedušās un vecākās govis, pēc tam pienāk jauno gotiņu kārta. Vecās un nobriedušās, kuras pirmajā tūrē nav apgājušās, pielāgo savu ciklu jaunajām un meklējas pa otram lāgam, tādēļ arī mēneša beigās brieži joprojām cīnās un paceļ balsi. Ne tik intensīvi kā septembra sākumā, bet joprojām apņēmīgi.

Mednieku viedokļi un pieredze

Sandris B., Dobeles novads:
“Dikti švaki. Vairāk klīst apkārt. Cīnās, bet ļoti mēreni. Stabili siltais laiks ietekmējis bauri. Viens krekšķ, cits liels, ar trijām govīm, iet un klusē. Pērn gluži pretēji bauris bija spēcīgs. Kad ir kādi divi grādi, ap nulli vai pat mīnusi, tad ir pavisam cita skanēšana. Šogad nav tā, kas bija agrāk. Esmu izbrīnījies.

Pat purvā, kur būtu spēcīgi jābauro, šogad pavisam cits skanējums. Varbūt kāds nopietns baurotājs ir nomedīts. Varbūt malumednieki vairākus nobriedušos buļļus nošāvuši. Šķiet, ka pie vainas ir arī siltais laiks un vilki, kas nesen ieviesušies platībās.

Pie kaimiņiem gan dzirdēju spēcīgus briežu koncertus.”

Māris P., Dienvidkurzeme:
“Šogad viss sākās ļoti agri. Par spīti laika apstākļiem, brieži tik un tā bauroja. Te vairāk, te mazāk. Pat to karsto dienu rītos un vakaros. Tagad, septembra pēdējā nedēļā, gan var just, ka iet uz beigām. Gan rītā, gan vakarā briežus var dzirdēt tikai tumsā. Un tomēr tā darīšana nav atkarīga no baura. Mīlas frontē viss notiek. Medību kameras filmē pikantus kadrus arī septembra divdesmitajos datumos, bet apkārtējos mežos joprojām skanēja stalto balsis.”

Normunds K., Ogres novads:

“Agrāk Taurupē bija ļoti maz briežu un faktiski nebija baura. Mēs, jaunie mednieki, kādu laiku cīnījāmies un panācām, ka perspektīvos briežus pasaudzēja. Tagad blīvums ir palielinājies un tie pieaugušie tēviņi veido kodolu, ap kuru pulcējas jaunie, un bauris jau ir diezgan intensīvs. Ja kādu dienu perspektīvajā vietā ir klusums, tad jau nākamajā vai pēc dienas tur atkal ierodas staltie un teātris atsākas no jauna. Šogad nu jau ir ceturtais gads, kad biju paņēmis atvaļinājumu uz baura kulminācijas laiku. Kopumā jāsaka, ka riests bija, bet tāds… Laiks bija pārāk silts, un brieži bauroja švaki. Pa starpu gadījās vēsākas dienas. Viena nakts, kad gaiss atdzisa līdz astoņiem grādiem, bija pavisam īpaša – viss mežs atdzīvojās, visi brieži tricināja gaisu ar savām balsīm un cīkstējās. Bet jau nākamajā dienā viss mainījās. Gaiss kļuva deviņpadsmit grādus silts. Iestājās totāls klusums. Kopumā pie mums staltbriežu bauris sākās pavēlu, septembra otrajā nedēļā. Pirms tam bauroja tikai atsevišķi brieži. Savukārt visskaļākā un intensīvākā baurošana bija trešajā septembra nedēļā.”

Kate Š., Liepāja:

“Briežu buļļi cenšas baurot klusās un vēsās naktīs. Tas ir zināms visiem. Taču, kā izrādās, arī netipiski karstais septembra laiks šogad nespēja apturēt riesta dziesmu. Tāda ir raksta autores pieredze šī gada baura burtiskā nozīmē viskarstākajā dienā. 21. septembra vakarā, braucot uz norunāto medību vietu, mašīnas termometrs rādīja +29 grādus. Trepē biju pusastoņos. Pūta spēcīgs, brāzmains un karsts vējš. Plānā kreklā nebija auksti. Cerības ieraudzīt kādu briežu bulli bija ļoti mazas, jo prātā visu laiku bija doma par vēsajiem rāmajiem vakariem. Un tad brāzmu starplaikā atskanēja pirmais rūciens. Tad no otras puses un vēl, un vēl. Iespējams, vējā vienkārši nevarēja dzirdēt, bet brieži bauroja tik un tā.” Secinājums? Riesta perioda sākums staltbriežiem ir atkarīgs no mēness. Arī bauris sākas aptuveni vienlaikus, taču tas ir stipri atkarīgs no laika apstākļiem. Un tomēr šī gada pieredze un sarunas ar medniekiem, kuras visas te iekļaut nav iespējams, liek secināt, ka brieži bauro, lai tur vai kas. Neiemērotos apstākļos trofejas ieguve vienkārši prasīs vairāk pacietības un laika.

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” oktobra numurā

LA.lv