Uncategorized

Briežu dārzs – drīzāk hobijs. Ciemos SIA “Viesaki” Jumurdas pagastā 16

Foto – Valdis Semjonovs

Briežu dārzus parasti uzskata par ekskluzīvu un turīgu cilvēku nodarbi, lai gan nekur pasaulē ar dzīvnieku turēšanu vēl neviens nav kļuvis bagāts, īpaši jau apsaimniekojot ekstensīvos briežu dārzus. SIA “Viesaki” saimnieki, diplomēti mežsaimniecības speciālisti GUNTA CUNSKA un AGRIS KLIMANOVS briežkopību vērtē nevis kā netradicionālu saimniekošanu, bet gan kā hobijsaimniecību, kurā iegulda visus brīvos līdzekļus.

Žoga būve − nozīmīgs ieguldījums

Ērgļu novada Jumurdas pagasta SIA “Viesaki” briežu dārzs ierīkots bez bankas aizņēmumiem, pirms divdesmit gadiem (zemes reformas laikā) privatizējot nevienam nevajadzīgas platības. Saimnieki to pamazām veidojuši kā daļu no medību saimniecības.

Sākumā tika apjozti 48 ha ar speciālu angļu ražojuma žogu, kam iekšpusē pieslēdza elektrisko ganu. Taču jau pirmajā nedēļā kļuva skaidrs, ka šāds nožogojums neder, jo savvaļas dzīvnieki, tostarp klaiņojoši suņi, tam viegli tika cauri vai lēca pāri. Patlaban viss briežu dārzs 500 ha platībā apjozts ar 2,5 m augstu sieta žogu, ko balsta koka un betona stabi. Augšpusē vēl novilkta stieple, kas pasargā no krītošu koku bojājumiem.

Bez zināšanām neiztikt

Briežu dārza vadītāja uzsver: – Pirms ierīko briežu dārzu, jābūt pārliecinātam, vai to tiešām vajag. Tāpat rūpīgi jāiepazīstas ar visiem normatīvajiem dokumentiem – Medību likumu, Dzīvnieku aizsardzības likumu, MK izdotajiem noteikumiem par savvaļas dzīvnieku labturību. Būs vajadzīgas dažādas atļaujas un saskaņošanas. Galvenais nosacījums – pietiekams barības nodrošinājums, arī pietiekami liela teritorija ar dabisko barību – zāli, koku un krūmu lapām.

Dzīvniekiem ziemā tiek sagādāts siens un skābsiens, ēdienkartē iekļauj arī minerālvielas un sāli, jo briežu veselība un ragu kvalitāte ir atkarīga tieši no uzņemto minerālvielu daudzuma. Vēl obligāti jābūt ūdenim – vietām, kur dzīvnieki var padzerties un karstā laikā izpeldēties. Turklāt aplam domāt, ka visi dosies pie viena dīķa, – jābūt vairākiem, piemēram, šajā briežu dārzā izraktajos dīķos dzīvo zivis un savvaļas ūdensputni.

Briežu dārzā pašlaik mīt ap 150 dambriežu, 100 muflonu, vairāk nekā 300 staltbriežu. Tur labprāt apmetas arī nelūgtie ciemiņi – zaķi, lapsas, jenotsuņi. Reizēm pēc viegla medījuma ieklīst pa kādam lūsim, kam žogs nav šķērslis. Kā gan vienā norobežotā teritorijā spēj sadzīvot tik daudz dažādu sugu?

Gunta Cunska skaidro, ka jāzina, kurus dzīvniekus var likt dārzā, kurus – ne. Saimniecībā izveidota klasiskā kombinācija no staltbriežiem, dambriežiem un mufloniem – tie visi ir bara dzīvnieki. Briežu dārzos nevar turēt stirnas un aļņus, jo pirmie ir izteikti teritoriāli vienpatņi, bet otrie klejo lielās teritorijās. “Viesaku” dārzā katra suga dod priekšroku dažādām dzīvesvietām. Piemēram, staltbriežiem vairāk patīk atklātas pļavas un nelieli krūmu puduri. Dambrieži labprāt uzturas mežos, savukārt mufloni ir krūmu dzīvnieki. Dažādo sugu pārstāvji savstarpēji necīnās, vienīgi septembrī gan staltbriežiem, gan dambriežiem un vēlāk arī mufloniem sākas riesta laiks. Tad pēc nežēlīgajām riesta cīņām saimniekiem nereti jāsavāc viens otrs ragainis, kurš ņēmis cienījamu galu cīņā par savas dzimtas turpināšanu.

Galerijas nosaukums

Briežu dārzā viss iespējami pietuvināts dabiskajiem apstākļiem, sasirgušiem vai savainotiem dzīvniekiem neviens pakaļ nestaigā, un tik plašā teritorijā tas arī nav iespējams. Ja daba lēmusi tiem doties uz citiem medību laukiem, tā arī notiek. Lai brieži pārāk nenograuztu zemsedzi, dzīvnieku skaitu palaikam regulē, veicot selekcijas medības un izņemot no populācijas vārgākos.

Saimniece atzīst, ka tieši nožogojums pievilina savvaļas dzīvniekus. Īpaši riesta laikā ap dārzu pulcējas brieži no apkārtnes mežiem. Nereti kāda mežacūka izrokas pa žoga apakšu vai kāds alnis pamanās iekāpt iekšā. Tiesa gan, šādi ciemiņi tur ilgi neuzkavējas, bet cenšas atgriezties atpakaļ mežā.

Medību putni lauku sētā

Saimniecībā ir medību fazānu ganāmpulks, kā arī meža pīļu audzētava. Sākumā putnus bija iecerēts audzēt medību vajadzībām, bet tas neatmaksājās, jo nebrīvē audzētu putnu šaušana nav pieprasīta.

Fazānu audzēšana ir dārga – mazie cāļi jāinkubē, jo putniem ir zudis dabiskais perēšanas instinkts (daudz vieglāk ir audzēt paipalas). Turklāt fazānu mazuļi ir izvēlīgi barības ziņā un vārīgi pret mitrumu, pat mazliet apaukstējušies putnēni var saslimt un nobeigties.

Ja fazāni izmūk no mītnes, tiem savvaļā ir īss mūžs, jo nav iemācīti slēpties no ienaidniekiem. Putni ir interesants mērķis jebkuram plēsējam. Pat labi audzināti suņi pa kluso mēģina nogalēt kādu fazānu un arī apēd, jo gaļa ir olbaltumvielām un minerālvielām bagāta un garda.

Kur brieži ir pieprasīti

• Gaļas ieguve. Pašlaik Latvijā pieprasījums ir neliels. Gaļu iespējams realizēt aptuveni par 3,50 eiro/kg (svars kautķermenim ar ādu). No viena 1,5–2 gadus veca dzīvnieka iegūst ap 40–50 kg gaļas.

Saistītie raksti

• Ragi. Lai tie izaugtu līdz trofejai, jāpaiet 6–12 gadiem atkarībā no dzīvnieka asinslīnijas. Angļu asinslīnijas dzīvnieku ragi trofejas izmēru sasniedz sešu gadu, bet Austrumeiropas – 10–12 gadu vecumā. Vācijā patlaban pieprasīti ir mestie ragi, ko izmanto medicīnā. Šā iemesla dēļ Latvijā zagļi nereti uzlauž un izposta mednieku mājas, lai tiktu pie ragu kolekcijas. Ragi maksā aptuveni 10–15 eiro/kg! Ekstensīvajos dārzos briežus var izmantot komercmedībām, bet nav daudz mednieku, kam tīk tāda veida izklaides.

• Dzīvnieku ādas. Latvijā briežu ādām nav noieta un nav pārstrādes, tās lētāk ir iepirkt. Ar pārstrādi nodarbojas Lietuvā, kur izgatavo kvalitatīvas plikādas.

• Safari parks. Safari parks “More” Siguldas novadā ir atvērts visu gadu. Otrais parks “Iršos”, kas pieder Guntim Belēvičam, patlaban ir slēgts apmeklētājiem.

• Pārstrāde. Pašlaik Latvijā darbojas vairāki medījumu pārstrādes uzņēmumi: SIA “Margaret” Jēkabpilī, briežu dārzs “Rudiņi” Irlavas pagastā, SIA “Cerfs” Talsu novadā un citi. Medījumu gaļa sākumā ir cieta un sīksta, tāpēc tā obligāti jānogatavina (šajā laikā gaļa zaudē ļoti daudz mitruma, tāpēc sadārdzinās produkcijas pašizmaksa, toties var iegūt augstvērtīgu steiku). Briežu gaļu var arī labi vītināt. SIA “Viesaki” iegādājušies gaļas gatavināšanas un vītināšanas iekārtu, kā arī plāno ražot medījumu konservus. Pašlaik saimnieki izmēģina dažādas receptes.

LA.lv