Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. maijs, 2016
Drukāt

Briežu dārzs – drīzāk hobijs. Ciemos SIA “Viesaki” Jumurdas pagastā

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs
Uzziņa

• Metrs briežu dārza žoga izmaksā aptuveni 18–25 eiro (atkarībā no reljefa, apauguma, grunts), ieskaitot vārtu, dzirdinātavu un barošanas vietu ierīkošanu.

• Staltbriežu teļi līdz gada vecumam (nerēķinot transporta izdevumus) maksā 350–600 eiro, bet 1,5–2 gadus veci dzīvnieki – 500–1000 eiro. Aplektas govis maksā 800–1500 eiro, savukārt labi vaislas buļļi – tik daudz tūkstošu eiro, cik gadu ir dzīvniekiem. Par izciliem vaislas vai trofeju buļļiem jāmaksā pat 35 000–40 000 eiro. Dambriežu teļa cena ir 250–350 eiro, bet labs bullis maksā 1500–2000 eiro.

• Audzēšanai briežu dārzā ieteicams pirkt jaunus dzīvniekus – govis no zināmas asinslīnijas un labas vaislinieka meitas. Īpaša vērtība ir tīrasiņu dzīvniekiem (nepieciešamas DNS analīzes tīrasinības noteikšanai). Vaislas buļļus labāk pirkt, kad pēc ragu formas un izmēra nosakāma to ģenētiskā kvalitāte, t.i., triju četru gadu vecumā.

• Pārvadājot dzīvniekus, jāievēro dažādas, arī starptautiskas, prasības. Piemēram, briežus nedrīkst transportēt ragu augšanas laikā, jo tie ir mīksti un var būt pakļauti traumām, bet briežu govis – grūsnības beigās, jo tās cieš no pārvešanas radītā stresa.

Briežu dārzus parasti uzskata par ekskluzīvu un turīgu cilvēku nodarbi, lai gan nekur pasaulē ar dzīvnieku turēšanu vēl neviens nav kļuvis bagāts, īpaši jau apsaimniekojot ekstensīvos briežu dārzus. SIA “Viesaki” saimnieki, diplomēti mežsaimniecības speciālisti GUNTA CUNSKA un AGRIS KLIMANOVS briežkopību vērtē nevis kā netradicionālu saimniekošanu, bet gan kā hobijsaimniecību, kurā iegulda visus brīvos līdzekļus.

Žoga būve − nozīmīgs ieguldījums

Ērgļu novada Jumurdas pagasta SIA “Viesaki” briežu dārzs ierīkots bez bankas aizņēmumiem, pirms divdesmit gadiem (zemes reformas laikā) privatizējot nevienam nevajadzīgas platības. Saimnieki to pamazām veidojuši kā daļu no medību saimniecības.

Sākumā tika apjozti 48 ha ar speciālu angļu ražojuma žogu, kam iekšpusē pieslēdza elektrisko ganu. Taču jau pirmajā nedēļā kļuva skaidrs, ka šāds nožogojums neder, jo savvaļas dzīvnieki, tostarp klaiņojoši suņi, tam viegli tika cauri vai lēca pāri. Patlaban viss briežu dārzs 500 ha platībā apjozts ar 2,5 m augstu sieta žogu, ko balsta koka un betona stabi. Augšpusē vēl novilkta stieple, kas pasargā no krītošu koku bojājumiem.

Bez zināšanām neiztikt

Briežu dārza vadītāja uzsver: – Pirms ierīko briežu dārzu, jābūt pārliecinātam, vai to tiešām vajag. Tāpat rūpīgi jāiepazīstas ar visiem normatīvajiem dokumentiem – Medību likumu, Dzīvnieku aizsardzības likumu, MK izdotajiem noteikumiem par savvaļas dzīvnieku labturību. Būs vajadzīgas dažādas atļaujas un saskaņošanas. Galvenais nosacījums – pietiekams barības nodrošinājums, arī pietiekami liela teritorija ar dabisko barību – zāli, koku un krūmu lapām.

Dzīvniekiem ziemā tiek sagādāts siens un skābsiens, ēdienkartē iekļauj arī minerālvielas un sāli, jo briežu veselība un ragu kvalitāte ir atkarīga tieši no uzņemto minerālvielu daudzuma. Vēl obligāti jābūt ūdenim – vietām, kur dzīvnieki var padzerties un karstā laikā izpeldēties. Turklāt aplam domāt, ka visi dosies pie viena dīķa, – jābūt vairākiem, piemēram, šajā briežu dārzā izraktajos dīķos dzīvo zivis un savvaļas ūdensputni.

Briežu dārzā pašlaik mīt ap 150 dambriežu, 100 muflonu, vairāk nekā 300 staltbriežu. Tur labprāt apmetas arī nelūgtie ciemiņi – zaķi, lapsas, jenotsuņi. Reizēm pēc viegla medījuma ieklīst pa kādam lūsim, kam žogs nav šķērslis. Kā gan vienā norobežotā teritorijā spēj sadzīvot tik daudz dažādu sugu?

Gunta Cunska skaidro, ka jāzina, kurus dzīvniekus var likt dārzā, kurus – ne. Saimniecībā izveidota klasiskā kombinācija no staltbriežiem, dambriežiem un mufloniem – tie visi ir bara dzīvnieki. Briežu dārzos nevar turēt stirnas un aļņus, jo pirmie ir izteikti teritoriāli vienpatņi, bet otrie klejo lielās teritorijās. “Viesaku” dārzā katra suga dod priekšroku dažādām dzīvesvietām. Piemēram, staltbriežiem vairāk patīk atklātas pļavas un nelieli krūmu puduri. Dambrieži labprāt uzturas mežos, savukārt mufloni ir krūmu dzīvnieki. Dažādo sugu pārstāvji savstarpēji necīnās, vienīgi septembrī gan staltbriežiem, gan dambriežiem un vēlāk arī mufloniem sākas riesta laiks. Tad pēc nežēlīgajām riesta cīņām saimniekiem nereti jāsavāc viens otrs ragainis, kurš ņēmis cienījamu galu cīņā par savas dzimtas turpināšanu.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+