Brigmanis: Dombrovskis nav izpildījis noslēgto vienošanos ar ZZS 0
Ņemot vērā sarunu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu iznākumu, secināms, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V, attēlā no kreisās) noslēgtā vienošanās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nav izpildīta un ir notikusi piekāpšanās ES diktātam, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (attēlā no labās).
Politiķis piekrīt lauksaimniecības organizāciju pārstāvju izteikumiem, ka Dombrovska sasniegtos panākumus var gūt, arī “guļot mājās uz dīvāna”, gan atzīmējot, ka vēl neesot zināms, kādā stāvoklī lauksaimnieki būs nostādīti no 2014.gada – par to varēšot spriest pēc precīzākas informācijas saņemšanas.
Tāpat esot nepieciešams sagaidīt citu lauksaimnieku organizāciju viedokļus, un pēc tam ZZS sniegs plašākus komentārus. Plānots, ka par izveidojušos situāciju ZZS valde spriedīs pirmdien, 11.februārī, piebilda Brigmanis.
2012.gada 29.februārī starp ZZS frakciju un Dombrovski tika noslēgta vienošanās par sadarbību Latvijas nacionālo interešu īstenošanai Eiropas Savienībā, kas paredzēja būtisko jautājumu aizstāvēšanu – tiešmaksājumiem jaunajā budžetā bija jābūt vidēji 80% apmērā no Eiropas vidējiem lauksaimnieku tiešmaksājumiem, sākot ar 2014.gadu, kā arī “Kohēzijas aploksnei” bija jāsasniedz vismaz iepriekšējā perioda apmērs, aģentūru LETA iepriekš informēja ZZS deputāte Ilona Jurševska.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Latvijas prioritātēs – kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem – pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
