Monika Zīle: Brīnumu gaidās 0
Politikas vērotāji secinājuši, ka savās pirmajās simts dienās Māra Kučinska valdība ne ar ko īpašu nav izcēlusies. Taču lielākā daļa sabiedrības noteikti arī negaidīja satriecošus pavērsienus, jo valdošā koalīcija nav mainījusies un gandrīz visi iepriekšējie ministri saglabājuši portfeļus, tikai mazliet pārbīdot krēslus. Tāpat daudzi no aprīļa beigās pieņemtajā Ministru kabineta (MK) rīcības plānā iekļautajiem 284 darbiem satur priekšteču veiktā turpinājumu, kas varbūt garlaiko asu izjūtu kārotājus, bet priecē ar piezemētību un uzticību realitātei, kur brīnumi nenotiek. Simts dienas ir pārāk īss laika nogrieznis, lai samērā mierīgas dzīves apstākļos spilgti ierakstītos vēsturē, un valdība rīkojusies visnotaļ godprātīgi, nepiesavinoties nopelnus Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) – to sarūpējuši priekšgājēji.
Tiesa, kopā ar šo medusmaizīti no viņiem M. Kučinska valdība mantojusi arī sīvus un pat nejauki smakojošus produktus, no kuriem bez pamatīgas apstrādes neko baudāmu sabiedrības galdā uzlikt nav iespējams. Jāteic, šajā ziņā premjers savā nosacītajā “pārtikas tehnologa” lomā ir stipri neapskaužams, jo viņam tagad jāizvēlas: problēmu risināšanas gaitā turēties pie skaidras valodas un saukt lietas īstajos vārdos vai izmantot politikā parocīgās aptuvenības, kad prasās akmeni raidīt savējo logā. It kā vēl nav iemesla celt M. Kučinski laipošanas mākslas lielmeistaros, bet dažas pazīmes diemžēl ir.
Piemēram, miglainais mājiens, ka veselības aprūpes jomas ķibeļu mezglojums “kādam”, iespējams, izdevīgs. Ož pēc sazvērestības teorijas, ko politiķi atsevišķos gadījumos izmanto uzmanības atsaistīšanai no savas komandas locekļa kļūdām. Tikpat neviennozīmīgs arī gluži svaigais premjera paudums, ka par “Liepājas metalurga” investora neveiksmīgo izvēli “kādam” varētu nākties atbildēt. Viena lieta, ja sacītais iezīmē pieteikumu valdības projektu efektivitātes stingrai izvērtēšanai, kur pēc brālībām nešķiro. Pavisam cita, ja izrādīsies, ka pātadziņa plīkšķināta, jo sabiedrība gaida valdības reakciju un – te jums būs, ņemiet par labu. Konkrētu šībrīža gaisa jaucēju veselības aprūpes telpā droši vien nebūtu iespējams atrast un nosaukt, jo izmeklēšana iesprūstu juridisku formulējumu un banāli sadzīvisku secinājumu slazdos. Ar “metalurga” investora piesaisti daudz vienkāršāk – ir lēmumi, protokoli, dokumenti un paraksti, starp kuru autoriem arī premjera politiskajai nometnei tuvie. Politikas vērotājiem tagad ir iespēja slēgt derības: paslaucīs (MK) šo šmuci zem tepiķa vai notiks valstī pagaidām vēl nepiedzīvots un paša premjera rosināts brīnums – “Liepājas metalurga” nedienu izvērtēšana visaugstākajā līmenī.
