Briselē – ”Baltijas ceļa aleja” 0
Svinīgā, emocionālā un reizē dzīvespriecīgā ceremonijā trešdien Briselē kādas Eiropas Parlamenta (EP) ēkas centrālajam gaitenim tika dots nosaukums ”Baltijas ceļa aleja”.
Pasākums pulcināja ap 400 viesu un interesentu no visa parlamenta – iepriekš nevienam baltiešu sarīkojumam EP nav izdevies piesaistīt tādu skaitu apmeklētāju.
Paradums nosaukt kādu ēkas korpusu, gaiteni vai zāli to personu vārdā, kam ir lieli nopelni Eiropas vienotības un demokrātijas popularizēšanā, EP pastāv jau labu laiku. Pamatīgajā būvē Briselē, piemēram, ir Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas auditorija, bet korpuss, kur tagad atrodas ”Baltijas ceļa aleja”, nes itāliešu politiķa Altjero Spineli vārdu. Ar Baltiju saistīta vietvārda līdz šim EP kompleksā nebija. Idejas iniciatore un galvenā īstenotāja eirodeputāte Sandra Kalniete no Eiropas Tautas partiju (ETP) grupas stāsta, ka doma radusies 2011. gada beigās, bet leģendārais 1989. gada 23. augusta ”Baltijas ceļš” no Tallinas līdz Viļņai izvēlēts, jo tā ir ārzemēs pazīstamākā baltiešu brīvības cīņu epizode.
Ceļā uz ”Baltijas ceļa aleju” vispirms gan nācies pārvarēt EP prezidija vēlmi novilcināt lēmuma pieņemšanu, jo iebildumus cēlusi sociālistu grupa.
Pēc tam draudējusi situācija, ka ”Baltijas ceļa” vārdā nosauc nevis iecerēto EP ēkas plašo gaiteni jeb ”corridor 00F100”, bet gan tādas ieceres īstenošanai nepateicīgāko trešā stāva pāreju starp diviem korpusiem. ”Mēs uzreiz brīdinājām: ja viņi pieņems tādu lēmumu, mēs atteiksimies,” atceras Kalniete.
Tāpat uz baltiešu cerēto vietu pretendējuši zviedri, kas to vēlējušies nosaukt ebreju glābēja un diplomāta Raula Vallenberga vārdā. Kad vajadzīgais objekts ar ETP grupas vadības atbalstu tomēr rezervēts, nākamais bijis vienoties pašiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas eiroparlamentāriešiem. Latvija uzņēmusies sagādāt piemiņas plāksni, kas norāda uz ”Baltijas ceļa aleju”. Mākslinieks Aigars Bikše to izgatavoja no kodināta kapara plāksnes. Uz tās attēlots stilizēts ”Baltijas ceļa” maršruts, kas atgādina zvaigznāju, un cilvēku ķēde. Līdzība par Baltijas valstu likteni, gluži kā zvaigznēs ierakstītu, visiem iepatikusies. Paskaidrojošais teksts ir sešās valodās – angļu, franču, vācu, igauņu latviešu un lietuviešu. Līdz nākamās nedēļas vidum ”Baltijas ceļa alejā” apskatāma arī eirodeputāta Kārļa Šadurska gādātā ”Baltijas ceļa” vēsturisko foto izstāde.
Sākotnēji nedaudz mulsināja tas, ka piemiņas plāksnes atklāšana un EP ēkas vietas pārdēvēšana netika pieskaņota kādai jubilejai, kā tas parasti notiek. Sandra Kalniete uzsvēra, ka šoreiz noteicošais bijis, lai notikums ritētu pēc iespējas augstākā līmenī.
Turklāt nākamgad, kad apritēs ”Baltijas ceļa” 25. gadadiena, gaidāmas gan EP deputātu, gan Latvijas Saeimas vēlēšanas… Viss kopā licis izvēlēties brīdi, kad Briselē līdzdalībai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē sabraukuši Baltijas valstu vadītāji, turklāt 1. jūlijā Lietuva kļūs par ES prezidējošo valsti. Tādēļ ceremonijā varēja piedalīties arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bet Igauniju pārstāvēja eirokomisārs Sīms Kallass. Pirmais ceremonijas ievadvārdus teica EP prezidents Martins Šulcs. Uz atklāšanas ceremoniju lielā skaitā bija aicināti un arī ieradušies bijušie tautfrontieši Dainis Īvāns, Jānis Škapars, Sarmīte Ēlerte, tāpat EP deputāti, institūcijas darbinieki, diplomāti un Beļģijā dzīvojošie baltieši.
