Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. novembris, 2013
Drukāt

Brisele caurlūko eirozonas valstu budžetus (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Komisijai detalizēti izvērtējot eirozonas valstu 2014. gada budžetu plānus, vairākas valstis tikušas brīdinātas, ka to finanšu sadalījums ir tuvu vienotās valūtas zonas noteikumu pārkāpumam.

Rīcībai jāatbilst runām


Tikai divu eirozonas valstu – Igaunijas un Vācijas ­– budžeti neizraisīja nekādus iebildumus, bet piecas valstis – ­ Itālija, Spānija, Somija, Luksemburga un Malta –­ tika brīdinātas, ka ir tuvu vienotās valūtas zonas noteikumu pārkāpšanai. Pirmo reizi Eiropas Komisijas ierēdņi iejaucās eirozonas valstu budžetu sadalījumā, kas līdz šim bija dalībvalstu valdību pārziņā. EK ekonomikas komisārs Oli Rēns raksturojis to kā “pagrieziena punktu”, kas liek eirozonas valstīm katra gada oktobrī iesniegt nacionālo budžetu plānus caurlūkošanai ES galvaspilsētā Briselē. “Mēs esam nodrošinājuši, ka eirozonas dalībvalstu rīcībai jāatbilst runām,” Rēns teica par eirozonas noteikumiem, kas nosaka stingrus ierobežojumus valsts parāda un budžeta iztrūkuma apjomam. Itālija un Spānija, eirozonas trešā un ceturtā lielākā ekonomika, kā arī Somija, Luksemburga un Malta, tika brīdinātas, ka to budžeta rādītāji draud iedragāt vienošanos par eirozonas stabilitāti un izaugsmi. Minētās piecas valstis tika mudinātas “veikt nepieciešamos pasākumus savu ekonomiku ierindošanai līnijā”, raksta “EUobserver”. Eirogrupas valstu apspriedē Austrijas, Beļģijas un Slovākijas budžeti tika novērtēti kā “visumā pakļautīgi” eirozonas noteikumiem. Francijas, Nīderlandes un Slovēnijas budžeti tika raksturoti kā “pakļautīgi” eirozonas noteikumiem, bet “bez jebkādas rezerves iespējamai nobīdei”.

Kipras, Grieķijas, Īrijas un Portugāles, kas saņem starptautisku finanšu palīdzību, budžeti eirogrupas apspriedē pagājušajā nedēļā netika vērtēti.

Stingrība nāks 
par labu dalībvalstīm


Lai gan Eiropas Komisija atklāja nopietnas problēmas vairāku valstu nacionālajos budžetos, piemēram, to, ka Itālijai neizdosies izpildīt parāda samazināšanas plānu 2014. gadam, EK tomēr neizmantoja nopietnāko ietekmes sviru, kas ir tās rīcībā, un nepieprasīja pārskatīt to budžetu plānus sakarā ar “nopietnu neatbilstību” eirozonas noteikumiem. Ekonomikas komisārs Oli Rēns noliedzis, ka EK būtu ieņēmusi pielaidīgu nostāju, pirmo reizi piemērojot eirozonas noteikumus, un izvairījusies no politiski jūtīgā jautājuma pieprasīt kādai dalībvalstij mainīt tās budžeta izdevumu plānus. Viņš solīja, ka pēc metodoloģijas uzlabošanas nākamreiz komisija būs stingrāka eirozonas valstu nacionālo budžetu izvērtējumā. Viņaprāt, tas nāks par labu pašām dalībvalstīm, jo “uzdevums ir pilnveidot partnerību, nevis sodīšanu”, komisāru Rēnu citē “EUobserver”. Itālija tomēr dabūja just EK neapmierinātību ar tās budžetu, jo Romai tika paziņots, ka tā nevarēs ieguldījumiem lietoto budžeta naudu svītrot no valsts parāda, kā to bija paredzējusi Itālijas valdība. Eirokomisārs Rēns noraidīja pārmetumus, ka tas varētu traucēt Itālijas valdībai stabilizēt politisko situāciju valstī, paziņojot, ka “šogad katra diena Itālijā ir bijusi politiski jūtīga”. Kritikas deva tika arī eirozonas lokomotīvei Vācijai, kas nav veikusi EK jau pērn ieteiktās strukturālās reformas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Turpmāk arī sastādīs?

Draugiem Facebook Twitter Google+