Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. aprīlis, 2014
Drukāt

Briselē jāpierāda kompensāciju nepieciešamība zemniekiem; Dūklavs skeptisks

Foto: LETAFoto: LETA

Lai pamatotu nepieciešamību Latvijas lauksaimniekiem saņemt kompensācijas par šoziem izsalušajiem ziemājiem, Zemkopības ministrijai (ZM) būs jāiesniedz papildu argumenti par postījumu apmēriem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministrijas pārstāvji.

Vakar, 14.aprīlī, Zemkopības ministrija vērsās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē ar lūgumu īstenot ārkārtas pasākumus, sniedzot atbalstu graudu un rapša audzētājiem, kas pēc nelabvēlīgās 2013.-2014.gada ziemas bargā kailsala ir nonākuši kritiskā situācijā.

Tomēr Eiropas Komisijai (EK) esot nepieciešami vēl papildu argumenti, līdz ar to ZM tuvākajā laikā tos sagatavos un nosūtīs. ZM gan neprecizē, kādi papildu aprēķini tikuši pieprasīti.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) līdz šim bijis visai skeptisks par iespēju saņemt attiecīgās kompensācijas, kuras EK akcepta gadījumā tiktu izmaksātas no īpašā krīzes fonda. Fonds ir šā gada jaunievedums un tiek veidots no visu ES dalībvalstu lauksaimnieku iemaksām.

“Nezinu, kā tas izdosies. Līdz šim kompensācijas no ES izdevies iegūt tikai Polijai, tomēr nevienam nav īsti skaidrs, kā viņiem izdevies to panākt. Lai saņemtu kompensācijas, ir jābūt visai lieliem postījumu apmēriem, turklāt daudz lielākā reģionā nekā Latvijā. Esam runājuši ES Padomē par atbalstu, bet nezinu, kā tas izdosies,” 11.aprīlī notikušajā Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pilnsapulcē atzina ministrs.

Kā ziņots, saistībā ar ES ieceri veidot īpašu krīzes fondu, izmantojot jaunievedumu – īpašu finanšu disciplīnas instrumentu -, kopš decembra no tiešmaksājumiem, kuri lielāki par 2000 eiro gadā, tiek atskaitīta 4% nodeva.

Attiecīgajā ES regulā paredzēts, ka katru gadu 400 miljoni eiro jāparedz krīzes rezervei, kura tiek finansēta no minētā instrumenta. Lai nodrošinātu līdzsvarotāku maksājumu sadali starp mazo un lielo atbalstu saņēmējiem, tiešo maksājumu korekciju piemēro vienīgi maksājumiem, kas pārsniedz 2000 eiro, lai gan sākotnēji Briselē ticis apspriests 5000 eiro slieksnis. Iemaksas veidos krīzes fondu pašreizējam gadam, savukārt, ja finansējuma izmantošana nebūs nepieciešama, fondā iemaksātā nauda nākamajā gadā tiks atmaksāta konkrētajai saimniecībai.

Kā jau vēstīts, šajā ziemā nepastāvīgo laika apstākļu dēļ Latvijā stipri cietuši ziemāji un, iespējams, līdz ar vasarāju sēju Zemgalē nāksies pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem.

Tikmēr biedrība “Zemnieku saeima” jau martā aicinājusi zemkopības ministru veidot koalīciju ar Lietuvu un Poliju un vērsties EK ar aicinājumu izmantot krīzes fondu, lai paredzētu atbalstu bojā gājušo ziemāju daļējai kompensēšanai saimniecībās. Vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka kompensācijas to klasiskajā izpratnē no Latvijas valdības netiek prasītas.

Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot 2012.gada sezonas visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu. Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2012.gadā. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība gan samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem 2013.gadā.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+