Foto – AFP/LETA

Brisele pārraudzīs ES valstu budžetus 0

Vakar Briselē Eiropas Savienības valstu līderi salika pēdējos uzsvarus tā dēvētās fiskālās savienības izveides programmā. Oficiāli to iecerēts parakstīt martā gaidāmajā virsotņu apspriedē. Izveidotās fiskālās savienības galvenā ideja ir ieviest stingru mehānismu valstu nacionālo budžetu uzraudzīšanai.

Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Tiesa, bloka dalībvalstis joprojām nav vienisprātis, vai šāds paņēmiens ir pareizākais nākotnes krīžu novēršanai. Piemēram, briti norāda, ka, teikšanu pār nacionālajiem budžetiem uzticot Briselei, valstis zaudēs suverenitāti. Bet plāna lielākā aizstāve Vācija uzsver, ka valstu ciešāka integrācija nevis nemitīga naudas šķiešana palīdzības fondos ir pareizā izeja no eirozonas krīzes.

 

Prasa vienādus spēles noteikumus

Par fiskālās savienības, kurā ietilptu eirozonas dalībnieces, izveidi ES valstis, izņemot Britāniju, vienojās pagājušā gada izskaņā. Saskaņā ar savienības izveides līgumu valstis apņemas ievērot tā dēvēto zelta likumu jeb nodrošināt līdsvarotus budžetus, rēķinoties, ka valstīm, kas to nespēs, būs jāsamierinās ar Eiropas kopienu tiesas noteiktiem sodiem (sodanauda varētu būt 0,1 procenta apjomā no iekšzemes kopprodukta). Valstīm arī ieteikts sabalansēta budžeta noteikumus iekļaut to konstitūcijās. Līdztekus šīs fiskālās savienības izveidei, sākot ar 1. jūliju, darbu sāks Eiropas stabilitātes mehānisms – 500 miljardu eiro liels eirozonas valstu izveidots fonds, no kura pārējās valstis aizņēmumu varēs saņemt tikai tādā gadījumā, ja būs parakstījušas fiskālās savienības izveides līgumu.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Kamēr lielākā daļa ES valstu paudušas atbalstu fiskālās savienības izveidei, daļa valstu iebilst. Pirmkārt, tā ir Britānija, kas kategoriski atteikusies parakstīt līgumu. Tā arī bijusi pret Francijas nolūku ieviest ES aptverošu finanšu darījumu nodokli, norādot, ka tas uzliks nesamērīgi lielu slogu Londonas finanšu centram – Sitijai, kurā notiek 75 procenti Eiropas finanšu darījumu, informē raidsabiedrība BBC.

 

Par spīti britu iebildēm Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņojis, ka Francija tomēr ieviesīs 0,1 procenta lielu finanšu transakcijas nodokli, ar kura palīdzību viņš cer valsts kasē iegūt papildus vienu miljardu eiro.

Arī Polija vēl vakar pēcpusdienā pauda, ka neparakstīs līgumu tā pašreizējā redakcijā. Poļu premjerministrs Donalds Tusks uzstāj, lai arī Polijai, kaut tā nav eirozonas dalībvalsts, tiktu uzticēta lielāka atbildība. “Polija ir gatava šo līgumu parakstīt tikai ar nosacījumu, ka valsts piedalīsies lēmumu pieņemšanas procesā par to, kā šis līgums tiks ieviests,” īsi pirms apspriedes paziņoja Tusks. Lielāku iesaisti līguma izstrādē pieprasījušas arī Čehijas amatpersonas. Raidsabiedrība BBC ziņo, ka Vācijas amatpersonas būtu ar mieru līguma izstrādes procesā iesaistīt Poliju, Dāniju un Zviedriju, kuras nav eirozonas dalībvalstis. Taču Francija uzstāj, ka šajā procesā būtu jāpiedalās tikai tām valstīm, kurās ieviesta bloka vienotā valūta.

 

Gribi naudu, 
jātur solījums

Fiskālās savienības galvenais mērķis ir novērst tādas situācijas atkārtošanos, kāda šobrīd vērojama Grieķijā, kad tās valdība gadiem pārkāpa ES prasības budžeta veidošanā, ignorējot budžeta iztrūkuma limitu (trīs procentu apjomā) un parādsaistību limitu, kas bija noteikts 60 procenti no iekšzemes kopprodukta. Arī vakardienas apspriedē Grieķijas situācija bija viens no galvenajiem diskusiju objektiem. Joprojām grieķu valdība nespēj vienoties ar privātajiem kreditoriem par 100 miljardu eiro lielu parādsaistību norakstīšanu. Eiropas Komisija paziņojusi, ka vienošanās tiks panākta tuvāko dienu laikā. Tāpat Grieķijai ir ārkārtīgi nepieciešams nākamais aizdevums 130 miljardu eiro apjomā. Tiesa, ES un SVF uzsver, ka tas Atēnām tiks piešķirts tikai apmaiņā pret solīto reformu īstenošanu. Ja šo aizdevumu grieķi nesaņems, valsts maksātnespēja var iestāties jau februāra vidū, informē raidsabiedrība BBC. “Ja vien Grieķija patiesi pieņem vajadzīgos lēmumus, ne tikai tos izziņo, nav tādas naudas, kas spētu atrisināt problēmas,” sarunā ar biznesa izdevumu “The Wall Street Journal” apstiprināja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.