Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Brisele – spiegu galvaspilsēta

Beļģijā atrodas divu lielu starptautisko organizāciju – ES un NATO – mītnes, kas ir liels pagodinājums, taču arī liela atbildība no drošības viedokļa, intervijā izdevumam “EUObserver” izteicies Beļģijas izlūkdienesta vadītājs Alēns Vinants. 


 

“Mūsdienās izaicinājumi drošības jomā pārsniedz jebkuras iestādes juridiskās pilnvaras, tāpēc mēs sadarbojamies ar ES Padomes, Eiroparlamenta, EK drošības dienestiem un īpaši ar NATO drošības biroju,” stāsta Vinants. Šie dienesti atbild par draudu novēršanu savu iestāžu personālam, dokumentācijai un ēkām. Ja drošības uzturēšanas pasākumi notiek ārpus ES iestāžu mītnēm, atbildību uzņemas Beļģijas izlūkdienests. Ja naidīgas valsts izlūkdienesta pārstāvim ir nodoms savervēt vai izveidot tuvākas attiecības ar kādu darbinieku no NATO vai ES, viņš, visdrīzāk, nemēģinās satikt šo personu tās oficiālajā darbavietā. Sākotnējais kontakts var notikt darbavietā, taču par tālāko ir atbildīgs Beļģijas izlūkdienests, kas sadarbojas ar attiecīgās iestādes drošības biroju un, ja nepieciešams, arī ar uzmanības lokā nonākušā darbinieka izcelsmes valsts drošības dienestu. “Manuprāt, pirms kādas valsts ierēdnis ierodas Briselē strādāt ES vai NATO, attiecīgās valsts izlūkdienests viņu informē par varbūtējo apdraudējumu drošības jomā,” uzskata Vinants. “Lietas mēs izmeklējam ar ES drošības iestāžu palīdzību un sadarbībā ar aizdomās turētās personas izcelsmes valsts drošības dienestu. Ja mēs atklājam kriminālpārkāpumu Beļģijas teritorijā, mūsu kā drošības iestādes pienākums ir nekavējoties ziņot par to prokuratūrai,” stāsta izlūkdienesta vadītājs, uzsverot, ka “mūsu darba svarīgākā daļa ir informācijas apmaiņa ar ES un NATO valstu drošības dienestiem”.

 

Katrs izlūkdienests labi zina, ka ārzemju spiegi bieži uzdodas par diplomātiem, žurnālistiem, uzņēmējiem vai studentiem. Tas nav likumpārkāpums, bet likumpārkāpums var notikt, ja viņi cenšas kādu savervēt vai iegūt informāciju kriminālām metodēm.

 

Vinants atzīst, ka gādāt par drošību tādās lielās starptautiskās organizācijās kā ES un NATO nav viegls darbs. Viņaprāt, Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušā darbinieka Hermaņa Simma, kurš tika aizturēts 2008. gadā, veiktā NATO un ES noslēpumu zagšana uzskatāma par ārkārtēju gadījumu. Vēsturiski NATO drošības dienests bijis sazarotāk izveidots, jo šī organizācija tika iedibināta kā aizsardzības garants. ES izaicinājumi drošības jomā vairojas līdz ar ES ārpolitiskās darbības paplašināšanos, tāpēc pirms diviem gadiem tika izveidots izlūkošanas informācijas apmaiņas birojs (IC), par kura vadītāju iecelts Somijas drošības dienesta priekšnieks Ilka Salmi.

Pēdējos gados par galveno drošības apdraudējumu daudzās valstīs kļuvuši radikālo islāmistu rīkotie terora akti, taču nav izzudusi arī klasiskā spiegošana, kas tādā starptautisko organizāciju centrā kā Brisele ir pat aktivizējusies, secina Beļģijas izlūkdienesta vadītājs. Pēc viņa vārdiem, Krievijas, Ķīnas, Irānas un vairāku citu valstu izlūkdienestu darbība Beļģijā ir ne mazāk aktīva kā aukstā kara laikā. Briselē strādā liels skaits diplomātu, politiķu un uzņēmēju, kuriem ir svarīga lietišķā, politiskā un militārā informācija, par ko ārzemju okšķeri gatavi maksāt lielu naudu. Ipaša piesardzība gan darbā, gan ārpus tā jāievēro ES pārstāvniecību personālam valstīs, kur aktīvi darbojas pret Rietumiem vērsti izlūkdienesti, – Ķīnā, Sīrijā, Ukrainā, Krievijā, Izraēlā un citviet. Robeža starp atļauto lobismu un neatļauto iejaukšanos vai spiegošanu dažreiz ir grūti nosakāma, atzīst Beļģijas izlūkdienesta vadītājs Vinants, tāpēc Briseli var droši dēvēt par vienu no lielākajām spiegu galvaspilsētām pasaulē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+