Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Brisele tomēr atļauj kūpināt gaļu ierastajā veidā (papildināts) (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Vistas stilbi gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Rīgas Miesnieks" renovētajā ražotnē.

Briselē noslēdzoties kārtējām sarunām par benzopirēna normām kūpinājumos, tostarp zivīs un gaļā, ir panākta vienošanās par Latvijai labvēlīgu risinājumu, liecina Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvja Didža Šmita ieraksts viņa kontā sociālajā tīklā “Twitter”.

Oficiālu informāciju nupat izsutījusi arī Zemkopības ministrija, rakstot, ka ptrdien, 1. jūlijā, Briselē Eiropas Komisijas (EK) Pastāvīgās komitejas sēdē tika pieņemta EK regula, ar kuru atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzo(a)pirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos.

Tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā varēs Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija. Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija. Gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem, kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzo(a)pirēna normu līdz 5 mikrogramiem uz kilogramu.

“Šī ir pozitīva ziņa Latvijas gaļas un zivju kūpinājumu ražotājiem, tā nodrošinās, ka no tirgus nepazudīs produkti, kuri iegūti ar tradicionālām metodēm, tā neradīs negatīvu ietekmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas programmas.

Komisijas regula par nacionālo atkāpi stāsies spēkā 2014. gada 1. septembrī un tā tiks pārskatīta pēc trīs gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Stulbums kautkāds ka uzklupa virsū kūpinājumiem…. kāpēc gan pie kūpinājuma nepiespraust līdzīgu briciņu kā uz cigarešu paciņas, ka kaitīgs veselībai un tirgot, lai katrs pats izvēlas….. nejau tas kūpinājums ir indīgāks par cigaretēm un transporta izplūdes gāzēm kuras elpojam katru dienu.

  2. A, kā ar zāli, vai zāli atļāva dedzināt?

  3. KAD EIROPA PATEIKS PAR ALGAM

  4. TO ATLUJ ,,,,,BET KA IR AR EIROPAS ALGAM ,,CIK ILGI CAKARES CILVEKUS

  5. Randy, BR-Deutschland & Latvia, EU Atbildēt

    Tieshaam smiekliigs sasniegums. Latvieshi arii turpmaak eediis kancerogeenus ‘sveetumus’, indees sevi un savus beernus, briiniisies par ljoti augsto onkologjisko slimiibu izplatiibu Latvijaa (ko tauta centiisies izskaidrot ar visaadaam vanjku presee lasiitaam Rietumu sazveerestiibas teorijaam, bet tikai ne ar smeekjeeshanu un benzpireena koncentraatu – galjas kuupinaajumu un kuupinaatu zivtinju mashiineljljaa – aka shprotu – lietoshanu paartikaa). Un ignorees zemo videejo dziives ilgumu Latvijaa. Un lamaas Briseli par to ka taa nosaka stingras paartikas aizsardziibas normas. Apsveicu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+