Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. februāris, 2013
Drukāt

Briselei 27 dēli, Latvija visnemīlētākais

Foto - LETAFoto - LETA

Modri cilvēki, kuri paguvuši iemest kaulainu aci skopās Eiropas atvēlētajā budžeta aploksnē Latvijai, izdarījuši secinājumus par mūsu valdības kapitulantismu, kamdēļ nākamajā plānošanas periodā gulēšana būs ne vairs baltos palagos, bet salmos, jo nevarēsim izdzīvot ar atmestajiem 3000 eiro uz galviņu un dažām kombikorma kravām lauksaimniekiem.

 

Kā Ādamam, tā arī Briselei bij divdesmit septiņ’ dēli, un Latvija – ne tas mīļākais dēliņš. Nelīdzēja ne maltuves dziesmas, nedz Saules dainu skaitīšana ES stikla mājas lievenī, neievērots palika vecā traktora oldsmobīļa brauciens un liesmojošais Baltijas fermeru ugunskuru ceļš. Taču visvairāk pie vainas, ka cietām tik netaisnīgas apgriešanas un pazemojošu izgāšanos, ir mūsu premjers ar ministriem, kuri nemācēja izgrebt Eirosavienības krējumpodus pēc iespējas dziļāk. Kā vēsta žagatas speciālkorespondenti, Dombrovskis gan esot kritis ceļos mātišķās Merkeles priekšā, gan uzstājies ar zvērojošu uzrunu Van Rompejam, taču tas nav mīkstinājis Eiropas lielmaņu saltās sirdis, un viņi uzlikuši pastarītei Māras zemei grūti izturamus pārbaudījumus, šoka terapiju kā tekošajās, tā fiksētajās cenās un tiešmaksājumos. Virsleitnants Sausais nebūtu veiklāk nolaidis uz grunti plaukstošu uzņēmumu, kā tas izdevās mūsu diplomātu komandai! No Rīgas dzīvokļa dīvāna tviterēdams, ārlietu ministrs Rinkēvičs centās glābt kas glābjams, un viņa pirmā nodiktētā preambula Latvijas pozīcijai bija – paļausimies uz Vatikānu kā sabiedroto! Redzēdams, kā spaida tēviju, kā savārdzis pāvests un ar cik neizteiksmīgu Monas Lizas skatienu Vācijas kanclere uzlūko garšļaukus izstiepušos “draugu” Dombrovski, ārlietu ministrs sūtīja otro ziņojumu – vendeta, turieties ar korsikāņiem, tie ir asie zēni! Kad jau peciņas pacēluši, mūsu sūtņi grima bezcerīgā muklājā, temperamentīgais Rinkēvičs noslēdza čalošanos tirādi ar – es būtu licis veto! Kas bijām bagātnieku dzīrēs – polipi bez iznešanās un atjautības, kas krimta līdzi paņemto rupjmaizi ar speķi. Nesaņēmuši konfekškasti, pat veto nevīžojām uzlikt! Bet es zinu vismaz pārīti vēl nekronētu Latvijas premjeru, kuri gan mācētu atrast īsto mūķi, lai smalki iztīrītu Briseles kasi un uzpildītu pustukšīto aploksni ar spožiem eirikiem, nevis Dombrovska atvestām kapara naudiņām. Ar lietpratīgiem vadītājiem mēs nezvārotos savos pāris metros virs jūras līmeņa, bet ar septiņjūdžu alpīnistu zābakiem sasniegtu tos Alpus, ko ekonomikā tagad citas tautas redz.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+