Briselei rādīsim zobus, Maskavai kautri smaidīsim 0
Ārlietu ministrija (ĀM) vismaz vārdos šogad gatava Eiropas Savienībā (ES) cīnīties par taisnīgākiem tiešmaksājumiem zemniekiem, bet nedomā kaitināt Krieviju ar runām par padomju okupācijas radīto zaudējumu kompensēšanu. Šāda nostāja izkristalizējās vakar parlamentā notikušajās ārpolitikas debatēs.
Pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča apgalvojuma, šis gads Latvijas ārpolitikai solās būt darbīgs un dinamisks, jo tuvojas Latvijas prezidentūras laiks ES Padomē 2015. gadā, kā arī jāizšķiras par Latvijas pievienošanos eiro. Par Latvijas ārpolitikas galvenajām prioritātēm noteikta ciešāka integrācija Eiropas Savienības kodolā, eiro ieviešana, Austrumu partnerības stiprināšana un sadarbība ar latviešu diasporu ārzemēs.
Ministrs apgalvoja, ka darīšot visu iespējamo, lai panāktu Latvijai pēc iespējas labākus nosacījumus ES daudzgadu budžetā. “Šo interešu aizstāvībā es kā ārlietu ministrs pielikšu visas pūles. Vienlaikus aicinu mūsu rīku arsenālā lietošanas gatavībā turēt ikvienu instrumentu, ieskaitot budžeta neatbalstīšanu, ja tas būs tiešā pretrunā ar mūsu interesēm,” diplomātiem neierasti skarbi izteicās E. Rinkēvičs.
Tomēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Iveta Grigule debatēs izteica bažas, ka valdības locekļi jau tagad sāk lavierēt un tiekšmaksājumu sakarā nerunā vairs par solītajiem 80% no Eiropas vidējā (aptuveni 200 eiro par hektāru), bet gan 75%.
Latvijas attiecībās ar Krieviju ārlietu ministra vērtējumā pērn esot bijušas vērojamas pretrunīgas tendences – no vienas puses, turpināja pieaugt ekonomiskās sadarbības rādītāji, interese par investīciju iespējām Latvijā, kā arī tūristu skaits, bet vienlaikus bija novērojama asa retorika pret Latviju starptautiskajās organizācijās, arī, izmantojot absurdas apsūdzības par it kā atdzimstošo nacismu Latvijā.
“Destruktīvus elementus dialogā ienesa Krievijas nostāja attiecībā uz valsts valodas referendumu un tā rezultātiem, kas izraisīja pamatotu sašutumu Latvijas sabiedrībā. Ārlietu ministrija kategoriski nostājās un turpinās stāties pretī šādiem Krievijas mēģinājumiem diskreditēt Latviju, nākot klajā ar skaidriem un stingriem paziņojumiem un pretdarbojoties starptautiskajās organizācijās,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Viņš arī pauda cerību, ka Krievijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā pavērs jaunas perspektīvas vismaz ekonomiskajai sadarbībai.
Tomēr tieši par attiecībām ar Krieviju ministram no deputātiem bija jāuzklausa visskarbākā kritika. Turklāt nevis no opozīcijas, kas šoreiz pret ĀM ziņojumu bija salīdzinoši pielaidīga, bet gan no saviem koalīcijas partneriem – Nacionālās apvienības.
“Diemžēl ĀM ziņojuma daļas, kur tiek minētas attiecības ar Krieviju man ir grūti nosaukt citā vārdā kā rusofilas. Vai tas ir cienīgi no Latvijas puses – vairākkārt uzsvērt vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ja iepriekšējos gados mēs redzam kritiku no Krievijas puses pret Latviju spēcīgu maigās varas ietekmi un regulāras gaisa telpas pārkāpumus, kad Krievijas bumbvedēji ielido Latvijas gaisa telpā? Vai Krievijas pastarpināti finansētais un atbalstītais valodas referendums, pozicionēšanās pilsonības jautājumā un kritika par Latvijā uzstādītiem pieminekļiem nav uzskatāmu par tiešu iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā? Vai tas ir draudzīgs signāls atteikt vīzas piešķiršanu Latvijas ārpolitikas institūtu vadītājam? Vai Krievijas nespēja atzīt ne tikai Baltijas valstu, bet arī Gruzijas reģionu okupācijas faktu stiprina draudzīgas saites? Tā vietā, lai Ārlietu ministrija parādītu mugurkaulu, tiek runāts par neesošām draudzīgām attiecībām ar Krieviju, kuras būtu jānostiprina,” NA viedokli no Saeimas tribīnes pauda Jānis Dombrava. Viņš arī atgādināja, ka pašreizējais ārlietu ministrs publiski atzinis savu nevarību paziņojot, ka viņš neredz iespēju pašlaik runāt ar Krieviju par padomju okupācijas radīto zaudējumu kompensēšanu.
“Ārlietu ministram vajadzētu mazāk laika veltīt piedaloties praidā un atbalstot apšaubāmas konvencijas, kur ir ietverta greiza dzimuma izpratne, bet strādāt, lai panāktu PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu un strādāt pie nolīguma par Krievijas Federāciju, kas palīdzētu PSRS laika imigrantiem brīvprātīgi pārcelties uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni,”
Dombravas runas noslēguma vārdi sacēla manāmu šūmēšanos deputātu vidū. Līdzīgu viedokli debašu turpinājumā pauda arī citi NA deputāti. Pēc nacionāļu domām ĀM ziņojums kopumā esot saraustīts, atrauts no realitātes un pretrunīgs, tāpēc tuvākā laikā būtu nepieciešams radīt jaunu ilgtermiņa Latvijas ārpolitikas koncepciju
Pārmetumus noraida
Ārlietu ministrs savā atbildes runā pauda pārsteigumu par nacionāļu runām un vērtēja tās kā “koalīcijas partneriem nepieņemamas” un “no šodienas runām visizklaidējošākās”. “Ja jau ekstrēmi politiski spēki kritizē mūsu ārpolitiku, tad tā acīmredzot ir pareiza. Un tādā pašā garā mēs arī turpināsim, neskatoties uz to, kādas filijas vai fobijas tur kāds saskatītu,” teica Rinevičs. Viņš piesedzās ar valdības deklarāciju, ko parakstījusi arī NA un kur minēti tie paši ārpolitikas mērķi, kas viņa ziņojumā. Ministru aizstāvēja arī Edvards Smiltēns:
“Mūsu ģeopolitiskais novietojums, kā arī preču un pakalpojumu noieta tirgi un mūsu potenciāls nosaka to, ka ir līdzsvaroti jāsadarbojas attiecīgajās jomās gan ar Eiropas, gan Āzijas, gan arī tai skaitā ar NVS valstīm, ieskaitot Krieviju.”.
Savukārt atbildot uz pārmetumiem par pārāk trūcīgu informāciju ziņojumā Rinkevičs apgalvoja, ka ĀM varētu sagatavot arī ziņojumu uz 120 lapām, aprakstot attiecības ar katru valsti, bet šaubījās vai tas dotu priekšstatu par Latvijas ārpolitika. Tāpat viņš apšaubīja nepieciešamību pēc stingras ārpolitikas koncepcijas vairākiem gadiem, jo mūsdienu mainīgajā pasaulē tādu dokumentu gatavot nebūtu lietderīgi. Viņaprāt pareizāk būtu iezīmēt prioritātes uz katras Saeimas darbības laiku, kas pērn arī tika izdarīts.
