Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
30. marts, 2017
Drukāt

Kāds būs Lielbritānijas divu gadu ceļš līdz breksitam?

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Britānijas vēstnieks ES Tims Berovs vakar Briselē personīgi pasniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no ES, kas varētu ilgt divus gadus.

Pērn jūnijā notikušajā referendumā 52% britu atbalstīja izstāšanos no ES jeb tā dēvēto breksitu. Pēc dokumenta saņemšanas Tusks atzina ka “jau tagad ES pietrūkst Britānijas, tāpēc nav iemeslu izlikties, ka šī būtu laimīga diena”. Premjerministre Meja, uzstājoties ar runu parlamentā, paziņoja, ka tagad “ceļa atpakaļ nav”, un aicināja britus saglabāt nacionālo vienotību. “Šis ir vēsturisks brīdis, no kura atgriezties pagātnē nav iespējams,” uzsvēra premjerministre. “Tagad ir laiks mums apvienoties, būt vienotiem.” Analītiķi atzīmē, ka būs grūti saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību, jo Skotijas parlaments ir izteicies par atkārtota neatkarības referenduma rīkošanu. Britānijas ekspremjers Gordons Brauns aicina veidot federatīvu Apvienoto Karalisti, lai saglabātu 310 gadus ilgušo Anglijas un Skotijas ūniju. Savā runā, kuru bieži pārtrauca ūjināšana no opozīcijā esošo deputātu puses, premjere Meja norādīja, ka Britānija tagad atgūs kontroli pār imigrāciju, kas ļaus valstij turpmāk piesaistīt spējīgākos un labākos ieceļotājus. Viņa piebilda, ka šobrīd Britānijā dzīvojošo trīs miljonu ES pilsoņu, kā arī ES dzīvojošo miljona britu pilsoņu statuss un viņu tiesību garantijas būs izstāšanās sarunu sākotnējā prioritāte. Premjerministre atzīmēja, ka Londona sarunās centīsies veidot “jaunas, dziļas un īpašas attiecības” ar ES, kas būs balstītas sadarbībā tādās jomās kā drošība un tirdzniecība, bet pārņemot kontroli pār saviem likumiem un vairs nepakļaujoties ES tiesai.

ES breksita sarunvedējs Mišels Barnjē paziņojis, ka gribētu panākt vienošanos par ES pilsoņu tiesībām Britānijā un britu pilsoņu statusu ES vēl līdz šā gada beigām, kad sāksies detalizētas sarunas par budžetu un robežām. Britu medijos parādījusies informācija, ka kopš breksita sarunu sākuma ES valstu pilsoņiem, kas ierodas Britānijā turpmāko divu gadu laikā, varētu tikt liegtas tādas pašas tiesības dzīvot un strādāt, kā tiem ES pavalstniekiem, kas jau atrodas Britānijā. Eiroparlaments uz to reaģējis, paziņojot, ka bloķēs jebkuru breksita vienošanos, ja tā neparedzēs tiesību vienlīdzību, atzīmē izdevums “Politico”.

Dienu pirms breksita vēstules iesniegšanas Britānijas premjerministrei Terēzai Mejai piezvanīja Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropadomes priekšsēdis Donalds Tusks un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. “Viņi bija vienisprātis, ka spēcīga ES ir visu interesēs un ka Apvienotā Karaliste paliks tuva un uzticama sabiedrotā,” paziņoja Britānijas valdības pārstāvis, piebilstot, ka “sarunu biedri vienojās, ka ir svarīgi vest sarunas konstruktīvā un pozitīvā gaisotnē, lai nodrošinātu gludu un sakārtotu izstāšanās procesu”.

brexit_7

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+