Pasaulē
Eiropa

Kas strādās britu fermās? Britānijas slepenais plāns imigrācijas likumam 12


Britānijas iekšlietu ministres Amberas Rūdas izstrādātajā plānā ieteikts atzīt pasi kā vienīgo derīgo ES pilsoņu ceļošanas dokumentu un ieviest daudz stingrākus nosacījumus eiropiešu ģimenes locekļiem – partneriem, bērniem līdz 18 gadiem un apgādājamiem pieaugušajiem.
Britānijas iekšlietu ministres Amberas Rūdas izstrādātajā plānā ieteikts atzīt pasi kā vienīgo derīgo ES pilsoņu ceļošanas dokumentu un ieviest daudz stingrākus nosacījumus eiropiešu ģimenes locekļiem – partneriem, bērniem līdz 18 gadiem un apgādājamiem pieaugušajiem.
Foto – AFP/LETA

Britu mediju centrālā tēma ir vakar noplūdinātajā Iekšlietu ministrijas slepenajā plānā paredzētās izmaiņas imigrācijas likumā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Dokumentu saņēmusi un pirmā publicējusi kreisi orientētā avīze “The Guardian”, kas atbalsta Britānijas palikšanu ES. Plāna, kuru britu valdība vēl nav oficiāli apstiprinājusi un kurā var tikt veiktas izmaiņas, publiskošana liecina par pretstāvi, kas turpinās politiskajās aprindās un sabiedrībā jautājumā par Britānijas izstāšanos no ES. Uz noplūdināto dokumentu ir reaģējusi arī Eiropa. “Tas vairos uzticamības trūkumu un padziļinās neuzticēšanos,” uzskata Elmārs Broks, viens no Eiroparlamenta breksita sarunu pārstāvjiem, piemetinot, ka šie priekšlikumi apgrūtinās vienošanās panākšanu breksita sarunās.

Kas strādās britu fermās?

“Dokuments, ko ieguvis laikraksts “The Guardian”, pieļauj, ka brīva kustība tiks izbeigta izstāšanās brīdī 2019. gada martā un Apvienotā Karaliste (AK) uzsāks “selektīvu pieeju” [imigrācijai], ņemot vērā AK ekonomiskās un sociālās vajadzības,” ziņo raidsabiedrība BBC. Pieeja darbaspēkam no Eiropas varētu tikt liegta tām nozarēm, kur darbaspēka netrūkst. BBC atzīmē, ka minētais dokuments pagaidām nav parakstīts. Noplūdinātais dokuments ar atzīmi “ārkārtīgi sensitīvs” datēts ar 2017. gada augustu, tajā ir uzskaitītas nepieciešamās izmaiņas robežšķērsošanas, imigrācijas un pilsonības sistēmā. Plānots, ka mazkvalificētais darbaspēks varēs uzturēties valstī līdz diviem gadiem, bet izglītotie darbinieki varēs uzturēties trīs, piecus gadus. Darba devēji tiks mudināti nodarbināt vietējo darbaspēku, un ES pilsoņiem būs jāsaņem atļauja pirms darba sākšanas. Avīze “The Times” raksta, ka plāns satraucis britu uzņēmējus, kuri bažījas, ka nevarēs sameklēt darbiniekus viesnīcās, fermās un veselības aprūpes iestādēs. Dārzeņu un ogu fermās Anglijas dienvidos ražas laikā strādā tūkstošiem austrum-eiropiešu, bez kuru darba raža aizietu postā. Britu mediji ceļ trauksmi, ka valstī trūkst 40 000 medicīnas māsu. Lai arī netiks ieviesta jauna robežkontroles sistēma, tomēr visiem ES pilsoņiem nāksies ceļojot uzrādīt pasi. Šīs izmaiņas stāsies spēkā pēc divu gadu pārejas posma, kas varētu būt divus vai trīs gadus ilgs. BBC vēsta, ka šis ir dokumenta variants, kuram pirms tam ir bijušas vismaz piecas iepriekšējās versijas. Aizsardzības ministrs Maikls Felons apgalvojis, ka Britānija pēc breksita negrasās aizvērt durvis iebraucējiem no ES, taču vēlas nodrošināt labākus darbus vietējam darbaspēkam. Iespējams, ka tiks ieviests limits, cik daudz nekvalificētā darbaspēka valstī varēs iebraukt. Aizsardzības ministrs uzsvēris, ka noplūdinātais dokuments neatspoguļo valdības pozīciju, taču parāda kopējo virzību. “Es šobrīd nevaru izklāstīt visus esošos priekšlikumus, jo tie nav pabeigti, pie tiem tiek strādāts.”


Medusmaize “cietā breksita” piekritējiem

Šis dokuments ir medusmaize tā sauktā “hard brexit” – “cietā breksita” piekritējiem. Lords Grīns, stingrākas imigrācijas kontroles organizācijas “Migration Watch” vadītājs, noplūdināto dokumentu sauc par “lielisku jaunumu”. “Nekontrolēta migrācija no ES vienkārši nedrīkst turpināties. Šie priekšlikumi ļoti tālredzīgi fokusējas uz mazkvalificētu darbaspēku, un tādējādi iespējams samazināt migrāciju no ES par 100 000 cilvēku gadā.” Arī UKIP (Apvienotās Karalistes Neatkarības partija) atbalsta imigrācijas stingras ierobežošanas priekšlikumus, taču leiboristi, kuri iestājas par “soft brexit” – “mīksto breksitu”, nebūt nav sajūsmā, jo iekšlietu ministre Ambera Rūda iepriekš esot solījusi konsultēties ar visām partijām par imigrācijas sistēmu pēc breksita. Dokumentā skaidri iezīmējas vēlme vispirms rūpēties par savu valsti un tikai pēc tam ņemt vērā citu valstu pilsoņu intereses. Lai valsts iegūtu kopumā, imigrācijai ir jāstrādā ne tikai pašu imigrantu labā, bet arī jāuzlabo valstī esošo iedzīvotāju dzīve, teikts dokumentā. Ieteikts atzīt pasi kā vienīgo derīgo ES pilsoņu ceļošanas dokumentu. Vairāku Eiropas valstu identifikācijas kartes ir ļoti viegli viltojamas, un britu ierēdņi to labi zina. Tiek viltoti arī Latvijas dokumenti, tādēļ arī latvieši tiek pārbaudīti pastiprināti. Iekšlietu ministrija grasās ieviest daudz stingrākus nosacījumus eiropiešu ģimenes locekļiem – partneriem, bērniem līdz 18 gadiem un apgādājamiem pieaugušajiem. Tiks arī definēts, kas īsti ir ģimenes loceklis, izvairoties no bezlimita radniecības saitēm. Tie, kuriem ir bijušas sodāmības vai kuri varētu būt drauds valstij, Apvienotajā Karalistē netiks ielaisti.

Alisone Makgoverna, organizācijas “Open Britain” un leiboristu kampaņas par vienoto tirgu līdere, apgalvo, ka britu ekonomikai ES pilsoņu ieguldījums ir ārkārtīgi svarīgs, kā piemēru minot valsts veselības aprūpes sistēmu, kurā vien strādā aptuveni 60 000 eiropiešu. “Šis noplūdinātais dokuments ir daļa no ciniskās attieksmes, kas jau šobrīd attur cilvēkus no došanās šurp.”

Britu parlaments ir atgriezies no brīvdienām, un drīz sāksies debates par būtiskiem breksita jautājumiem. Aizkulisēs tiek apspriesti visdažādākie scenāriji, jo pat valdībā nav vienprātības par daudziem jautājumiem.

LA.lv