Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Britānijas premjers trešdien uzstāsies ar uzrunu par valsts attiecībām ar ES

Foto - AFPFoto - AFP

Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons Londonā uzstāsies ar ilgi gaidīto un vairākkārt atlikto uzrunu par valsts turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību.

Bija paredzēts, ka ar runu par Londonas turpmākajām attiecībām ar Briseli Kemerons uzstāsies 18. janvārī Amsterdamā, taču tā tika atcelta Alžīrijas ķīlnieku krīzes dēļ. Vaicāts, kādēļ Kemerons atteicies no ieceres šo runu teikt ārpus Britānijas, premjera pārstāvis skaidroja, ka tas darīts Kemerona darbakārtības dēļ.

Kā liecina pirms uzstāšanās izsūtītie Kemerona runas fragmenti, premjers bija plānojis teikt, ka briti ir noguruši no ES “demokrātiskās atbildības trūkuma”. “Ja mēs nerisināsim šīs problēmas, pastāv risks, ka Eiropa cietīs neveiksmi un britu tauta virzīsies pretim izejai,” liecina iepriekš sagatavotā Kemerona runa. “Es nevēlos, lai tas notiktu. Es vēlos, lai Eiropas Savienība gūtu panākumus, un es vēlos attiecības starp Britāniju un ES, kurās mēs paliktu.”

Britu premjerministra runā gan nebija iekļauts plaši gaidītais paziņojums par vēlmi pārskatīt nosacījumus Britānijas dalībai ES un par nolūku rīkot referendumu par jaunajiem dalības noteikumiem. Tomēr Kemerons bija plānojis aizstāvēt savu lēmumu uzdot “sarežģītus jautājumus” par ES, neraugoties uz vārgo ekonomisko situāciju. Savā runā Britānijas valdības vadītājs bija paredzējis nosaukt trīs lielākās problēmas, ar ko šobrīd saskaras ES – eirozonas krīze, konkurētspējas trūkums, salīdzinot ar strauji augošajām valstīm, un “demokrātiskās atbildības trūkums,” kas “jo īpaši akūti izjūtams Britānijā”.

Daudzi Eiropas pilsoņi ES aizvien biežāk uztver kā sāpīgu taupības pasākumu uzspiedēju pret viņu gribu, lai “glābtu valdības otrā kontinenta pusē”, teikts Kemerona sagatavotajā runā. “Un, jā, protams, mēs Britānijā ļoti dramatiski izjūtam neapmierinātību ar ES. Eiropas līderiem ir pienākumus uzklausīt šo satraukumu. Un mums ir pienākums rīkoties lietas labā,” lasāms izplatītajos Kemerona uzrunas fragmentos.

Uzruna, ar kuru Kemerons uzstāsies Londonā, sākotnēji bija iecerēta pirms 2012. gada Ziemassvētkiem, bet pēcāk Britānijas premjerministrs solīja, ka tā gaidāma janvāra vidū. Vēlāk tika uzskatīts, ka Kemerona runa iecerēta 22. janvārī, tomēr tā atkārtoti tika pārcelta. Neoficiāla informācija liecina, ka tas tika darīts ar nolūku, lai runa neizskanētu vienā laikā ar todien paredzētajiem pasākumiem par godu 50. gadadienai kopš Francijas un Vācijas izlīguma pēc Otrā pasaules kara.

Plānojot uzstāties ar nozīmīgo uzrunu ārvalstīs, Kemerons vēlējās sekot iepriekšējo Britānijas premjerministru piemēram, kas ar svarīgām runām uzstājušies kontinentā. 1998. gadā toreizējā Britānijas premjerministre Margarēta Tečere uzstājās ar uzrunu Beļģijā, bet Tonijs Blērs 2000. gadā – Polijā. Savukārt Vinstons Čērčils 1946. gadā runā Cīrihē rosināja izveidot “Eiropas Savienotās Valstis”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+