Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas Portsmutas nodaļas vadītājs un pilsētas domes deputāts Kolins Gelovejs atgādina, ka “referendums nav par naudu, bet gan par to, vai valstī jāvalda Vestminsterai (britu valdība. – I. K.) vai Briselei.”
Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas Portsmutas nodaļas vadītājs un pilsētas domes deputāts Kolins Gelovejs atgādina, ka “referendums nav par naudu, bet gan par to, vai valstī jāvalda Vestminsterai (britu valdība. – I. K.) vai Briselei.”
Foto – Ilze Kalve

Briti grib būt saimnieki savā zemē 9

Aptaujās eiroskeptiķi gūst pārsvaru

Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē plānotajā referendumā par izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā izstāšanās piekritēji jau ir vairākumā. Pastāv reāla iespēja, ka Apvienotā Karaliste tiešām pametīs Eiropas Savienību. Otrdien populārais britu laikraksts “The Sun” paziņoja, ka atbalsta izstāšanās kampaņu, daudzi citi mediji to atbalsta netieši, izvēloties publicēt ziņas, kas parāda izstāšanās iespēju labākā gaismā. Kas tādā gadījumā varētu notikt ar mūsu tautiešiem un iebraucējiem no citām valstīm? Sociālajos tīklos virmo dažādas baumas un minējumi, viens no populārākajiem ir pieļāvums, ka visus iebraucējus metīs ārā, tādēļ daļa histērijas iespaidā steidz kārtot rezidenta kartes, kas ir domātas nevis ES pilsoņiem, bet gan tiem, kuriem nav tiesību brīvi pārvietoties ES valstīs, piemēram, ukraiņiem.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Lai rastu atbildi, kas varētu notikt ar valstī esošajiem viesstrādniekiem, aicināju uz sarunu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) Portsmutas nodaļas vadītāju un domes deputātu Kolinu Geloveju, kurš pārstāv eiroskeptiķus. Pēc viņa ierosinājuma pilsētas dome jau šā gada martā vienojās par atbalstu izstāšanās balsojumam gaidāmajā referendumā. Portsmuta ir populāra tūrisma un ostas pilsēta Anglijas dienvidos. Te ir karaflotes bāze, universitāte ar studētgribētājiem no visas pasaules. Pilsētas futbola komandas viens no īpašniekiem bija bēdīgi slavenais baņķieris Vladimirs Antonovs, kuru britu tiesa atzinusi par vainīgu pašam piederējušo banku “Snoras” un “Latvijas Krājbanka” izlaupīšanā un kurš tagad patvēries Krievijā.

Viesstrādniekus ārā nemetīs

UKIP ir partija, kas daudz runā par imigrācijas ierobežošanu, tādēļ bieži tiek dēvēta par rasistiem. Jautāts par UKIP nelāgo reputāciju, Kolins Gelovejs smejas: “Sakiet vien, kā ir – mūs sauc par rasistiem! Ja gribi demonizēt kādu, kas pirmais ienāk prātā? Protams, rasists! Tevi ieliek rāmjos, un nav vairs svarīgi, ko tu saki vai dari. Tā ir ļoti ērta birka, ko var piespraust un nepārtraukti izmantot. Runājam par imigrāciju?Vai tad par imigrāciju runāt ir ar likumu aizliegts?” Interesanti, ka paša UKIP Portsmutas nodaļas vadītāja vecvecāki nāk no Lietuvas un Polijas. “Es pats esmu ebrejs, nevaru iedomāties, kā rasistiska partija varētu mani pieņemt. UKIP tātad ir rasisti, bet manā gadījumā viņi ir selektīvie rasisti?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet kā ar UKIP plāniem par viesstrādnieku mešanu ārā no valsts? “Nē, pasarg dies’! Paskatieties uz mūsu veikaliem, mums ir daudz poļu veikalu. Viņi tirgojas, maksā nodokļus, atbalsta savu kopienu. Kāpēc lai mēs viņus mestu ārā? Paskatieties uz mūsu pakistāniešu kopienu, uz mūsu Bangladešas imigrantu kopienu. Viņi te ir gadiem! Es neskatos uz cilvēkiem ielās – ahā, tas ir pakistānietis, bet tas ķīnietis. Man viņi visi ir pilsētas iedzīvotāji, ja viņi strādā un ir ar visu apmierināti, tad – laipni aicināti!” Gelovejs īpaši uzsver, ka bez iebraucējiem valsts nemaz nevarētu pilnvērtīgi funkcionēt, turklāt viesstrādniekus vajadzēs vēl un vēl. “Pajautā jebkuram fermerim – vai jums vajag strādniekus? Protams, vajag! Taču, ja mēs nebūtu ES, viņus varētu paaicināt tad, kad viņi ir vajadzīgi, samaksāt to, ko viņi prasa, un viss, viņiem nav jākļūst par britu rezidentiem uz visu atlikušo mūžu. Apgalvojums, ka mēs negribam viesstrādniekus, ir pilnīgi nepareizs! Mums strādniekus obligāti vajag, bet mēs ar viņiem negribam pēc tam dzīvot kopā mūžīgi. Piemēram, mums vajag izglītotus cilvēkus, ārstus, inženierus. Un ko Eiropas Savienība ir izdarījusi? Mums ir pateikts – jā, jūs varat šos cilvēkus dabūt, taču tikai no Eiropas. Bet es zinu indiešu ārstu un inženieri no Jaunzēlandes, mums tieši viņus vajag. Bet ES saka – nekā nebija! Un tad man tas tiešām izskatās pēc rasisma. Kāpēc es nevaru aicināt afrikāņu ķirurgu, kurš ir ģēnijs, vai izcilo Jaunzēlandes inženieri, vai pirmklasīgo indiešu dakteri? Nē, tu to nevari, jo esi daļa no ES, tā vietā tev jāņem celtnieks no Bulgārijas. Tādiem noteikumiem nav ne ekonomiskas, ne praktiskas jēgas.”

Jautāts par daudzu britu sašutumu par lielo pabalstu prasītāju skaitu no ārzemēm, mans sarunas biedrs atbild, ka nepavisam nav pret pabalstu maksāšanu iebraucējiem, jo, ja cilvēks ir strādājis un kādu apstākļu dēļ radušās problēmas, tad viņam ir tiesības saņemt pabalstu. Taču, ja ierašanās Apvienotajā Karalistē ir tikai un vienīgi pabalstu dēļ, tad ir jāsaprot, ka valsts nav slaucama govs, resursi ir ierobežoti un nav iespējams tos dalīt pa labi un pa kreisi.

Briti grib paši pārvaldīt valsti

Interesanti, ka Geloveja kungs pats kādreiz piedalījies vēsturiskajā balsojumā par iestāšanos ES 1973. gadā, tolaik tā šķitusi fantastiska ideja. “Jā, kopējais tirgus ir tas, ko mums vajadzēja, lai sakārtotu valsti! Un es tolaik balsoju par. Taču izrādījās, ka tas ietver daudz ko vairāk par parastām partnerattiecībām…” Viņš arī vairākkārt uzsver, ka Apvienotā Karaliste ir Eiropā, un briti sevi uztver kā eiropiešus, nekādā gadījumā nav pret Eiropu, bet gan pret Eiropas Savienību. “Viss ir pavisam vienkārši – mēs, briti, ievēlam paši savu valdību, mums nevajag Briseli, Vāciju vai Franciju, lai mums pateiktu, kā pārvaldīt savu valsti. Paldies, bet mums to nevajag!”

Kolins Gelovejs atgādina, ka referendums nav par naudu, bet gan par to, vai valstī jāvalda Vestminsterai (britu valdība. – I. K.) vai Briselei.”

Kas, viņaprāt, varētu notikt nākamajā dienā pēc referenduma? “Pieņemsim, ka nobalsojam par izstāšanos. Nevajag iedomāties, ka pēkšņi nākamajā dienā būs pilns ar lētiem īpašumiem, dzīvokļa īre maksās puscenu, tā nenotiks! Viss notiks pakāpeniski, tas aizņems daudzus gadus, lai nonāktu līdz punktam, kad varam tirgoties, ar ko vēlamies, un ielaist valstī tos, kurus mums vajag. Vienas dienas laikā brīnumi nenotiks. Ja nobalsojam par palikšanu ES, būs tieši tas pats, jebkuras izmaiņas prasīs laiku.”