Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. februāris, 2016
Drukāt

Apvienotās Karalistes prasības sāk interesēt arī citas valstis (5)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Saistībā ar gaidāmo referendumu un bažām par valsts ekonomiku britu sterliņu mārciņas kurss pret dolāru un eiro vakar turpināja krist.

Kad Briseles Eiropadomes gaiteņos vēl nebija izdzisušas ugunis pēc garajām, spraigajām teju divu nakšu sarunām par Lielbritānijas īpašo statusu Eiropas Savienībā (ES), vairākas valstis raidīja nepārprotamu signālu, ka tas, ko tagad prasa briti, itin labi varētu iederēties arī to ikdienas dzīvē.

 

Berlīne met makšķeri vēlētājiem

Vācijas kanclere Angela Merkele bija viena no Eiropas politiķiem, kura jau sarunu stundās neslēpa, ka Lielbritānijai piešķirtā atļauja ierobežot sociālos pabalstus imigrantiem un viesstrādniekiem itin labi būtu piemērojama arī Vācijas situācijā, īpaši domājot par ģimenēm, kuras strādā Vācijā, bet kuru bērni atrodas dzimtenē. Vācija arī medijos ne vienu reizi vien ir minēta kā labklājības tūrisma zeme, norādot, ka visai ievērojams skaits cilvēku Vācijā vēlas apmesties izdevīgo pabalstu dēļ.

Sociālo pabalstu politikas pārdomāšana varētu būt arī viena no kancleres A. Merkeles valdības taktikām atjaunot pēdējā laikā strauji sarukušo popularitāti pašmājās saistībā ar Vācijas valdības vadītājas atvērto durvju politiku bēgļiem, kuru kritizē gan liela daļa sabiedrības, gan arī A. Merkeles politiskie oponenti un pat pašas partijas biedri.

Domnīcas “Stratfeor”, kas apvieno ap 200 analītiķu pasaulē, jaunākajā pētījumā vēstīts, ka bez Vācijas analoģisku atlaižu virzienā varētu lūkoties arī Austrija, kas līdzīgi kā Vācija kļuvusi par lielu bēgļu pieplūduma centru un kas jau sāk īstenot ar Briseli nesaskaņotu politiku, piemēram, pavisam nesen Austrija ir noteikusi limitu tam, cik lielu skaitu patvēruma meklētāju uzņems dienā, proti, 80 cilvēkus. Bēgļu krīze būtu ļoti reāla iespēja dalībvalstīm apelēt pie īpaša statusa un nesekot Briseles noteiktajiem rāmjiem, secina analītiķi.

 

Eiroskeptiķu saldā maize

Taču ar Vācijas un Austrijas aktivitātēm viss nebeigsies, lēš analītiķi. Ja dalībvalstīs nostiprināsies eiroskeptiķu politiskās grupas, izcīnot vietu valdībā, un pēdējā laika tendences vairākās dalībvalstīs to liecina, tad Eiropa var rēķināties ar jauniem referendumiem par palikšanu vai izstāšanos no bloka. Un šajā ziņā tuvu tam varētu būt Francija ar radikālo Marinas Lepēnas “Nacionālo fronti”, kas jau ir plūkusi ievērojamus laurus vairākās nozīmīgās Francijas pašvaldībās un ir apsolījusi saviem vēlētājiem līdzīgu referendumu kā Lielbritānijā, ja gūs labus rezultātus vēlēšanās un iekļūs valdībā.

Arī Nīderlandes radikālie nacionāļi ir izteikušies, ka gadījumā, ja Lielbritānijas sabiedrība nobalsos par izstāšanos no ES, tad to būs vieglāk izdarīt arī Nīderlandes pilsoņiem. Gan Francijā, gan Nīderlandē jau nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas.

Arī Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka otrdien atzinis: ja Lielbritānija jūnija referendumā nobalsos par izstāšanos, arī Čehijā sāksies debates par bloka pamešanu.

 

Īriem – pirmajiem teikšana

Taču jau tagad reālām izmaiņām vistuvāk ir Īrija, kas pie vēlēšanu urnām dodas jau šodien, 26. februārī. Kamēr Briselē ritēja karstas debates par izņēmumiem Lielbritānijai, vairāki Īrijas valdības ministri Dublinā izteicās ka, sekojot britu piemēram, varētu ierobežot bērnu pabalstus tiem viesstrādniekiem, kuri paši uzturas Īrijā, bet kuru bērni dzīvo ārpus valsts. Īru mediji reaģēja, ziņojot, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums tieši Centrālās un Austrum­eiropas valstu viesstrādniekiem – poļiem, čehiem, lietuviešiem un citiem, kuri lielā skaitā dzīvo un strādā Īrijā.

Franču domātājs un rakstnieks Bernārs Sordē sarunā ar “Latvijas Avīzi” arī bažījas, ka Lielbritānijas rosinātās reformas varētu “pielipt” arī citām ES dalībvalstīm. Piemēram, Francija varētu pazemināt savus sociālos standartus. Tāpat pastāv risks, ka no šīm reformām cietīs paši briti, jo rodas jautājums, vai reformu mērķis galu galā nav pašu britu sociālā sistēma, kas izveidota pēc Otrā pasaules kara.

Sordē uzskata, ka britu reformas varētu negatīvi ietekmēt viesstrādniekus gan Īrijā, gan Lielbritānijā tādēļ, ka, taupot uz pabalstu rēķina, cilvēki strādās un dzīvos daudz sliktākos apstākļos, no kā būtiski cietīs veselība, varēs mazāk palīdzēt mājās palikušajiem un galu galā nolems vairs nedoties darba meklējumos, kas var audzēt bezdarbu pašmājās.

 

Cīnās Centrāleiropa

Jāatgādina, ka ES dalībvalstis sarunās Briselē vienojās par dažādām izmaiņām Lielbritānijas turpmākajās attiecībās ar ES, ļaujot britiem, piemēram, ierobežot pabalstus viesstrādniekiem un saglabāt lielāku neatkarību Londonai kā finanšu centram. Ja briti 23. jūnijā nobalsos par palikšanu ES sastāvā, tad spēkā stāsies jaunie nosacījumi, kas sociālajā jomā paredz vairākas izmaiņas, tostarp iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.

Savukārt bērniem, kuru vecāki strādā Lielbritānijā, bet paši bērni dzīvo citā valstī, sociālie pabalsti samazināsies, sākot no 2020. gada, bet tiem, kuri Lielbritānijā ieradīsies nākotnē, – tiklīdz likums būs stājies spēkā.

Par sociālajiem pabalstiem ar britu premjeru Deividu Kemeronu visasāk cīnījās Polija un Čehija, kuras bija izvirzītas kā runātājas pārējo valstu vārdā, kas sastopas ar līdzīgām problēmām. Tuvākajās nedēļās un mēnešos Lielbritānijā ir gaidāma ļoti spraiga cīņa, kad līdz vasarai abas pretējās nometnes centīsies pārliecināt viena otru par balsojumu referendumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Mūsdienu žurnālistika izpaužas kā bezsmadzeņu papagaiļiem atkārtojot to kas citur izteikts.

    Domājiet paši ar savu galvu. Salīdziniet skaitļus. UK pilsoņu skaits, kas saņem pabalstus ir vairāk kā viesstrādnieku skaits.
    Nogriežot viesstrādniekiem pabalstus pilnīgi absolūti nekas nemainās. Bez ES vēl arī pastāv Commonwealth, kas raženi piegādā jaunos UK pilsoņus. Un bez tam… ironiskā kārtā lielāko daļu veco bēgļu šis likums neskars, jo reti kuŗais no Latvijas izbraukušais viesstrādnieks nedzīvo tos 7 gadus – sliktākajā gadījumā ir tuvu tam, tāpēc šis likums viņus neskars. Jauni viesstrādnieki uz UK diez vai brauks – dzīves standarts ar Latviju ir mazliet izlīdzinājies, jo UK tas ir krietni krities.

    Līdz UK pat nenonāk tās milzīgās bēgļu masas kas skāra Vāciju 2015. gadā. Šis pat nav iemesls, kāpēc UK izstājas no ES. UK izstājas, jo tai sāk trūkt naudas pēdējos gados – ir jātaisa reformas daudzās jomās un tās būs sāpīgas un UK pilsoņiem dēļ šim reformām būs jācieš. Pāris gadus atpakaļ tika pieņemts guļamistabas nodoklis, kur pabalsts tika ierobežots, ja bija vairāk par 1 guļamistabu uz vienu personu. Šie iemesli arī pēc izstāšanās no ES NEKUR NEPAZUDĪS.

    Tāpēc tagadējais referendums ir tikai pliks populistisks lēmums. Es nesaskatu nevienu iemeslu kāpēc UK būtu jāizstājas no ES, ja burtiski nesen Skotija nespēja izstāties no UK(un ES!!!) un to biedēja ar to, ka tā zaudēs ekonomisko atbalstu – īpaši no ES budžeta.

    Pasaule jūk prātā un UK nav nekāds izņēmums. UK ir absolūti tās pašas problēmas, kas skārušas ASV – visas rūpnīcas ir pārceltas uz Ķīnu. Ķīnas ekonomika aug, jo tā ražo, bet Rietumos domā, ka papīra drukāšana ir ekonomika… vai arī ka laba ideja ir liekulīgi pievērt acis uz Persijas līča monarhiju īstenoto politiku.

    Krievijai absolūti nav nekāda sakara ar bēgļu plūsmu, jo vai tā bumbo vai nebumbo Sīrijas mierīgos iedzīvotājus, tāpat sīriešu īpatsvars Eiropas bēgļu vidū nepārsniegs 30%… 70% no pārējiem būs afgāņi un āfrikāņi, neskatoties uz to ka viņiem tāda Assada nav.

    Tas uz ko viss šis balagāns virzās prasa pavisam citu rīcību un līdz tai UK nenonāks pati, bet nāksies, jo papildus šai problēmai(vai drīzāk šo ekonomisko problēmu ietekmes rezultātā) būs kaŗš WW3. Kāpēc? Nu kaut vai tāpēc, ka Krievija atkal eksportē graudus uz ārzemēm, kamēr pašu cilvēki ēd maizi, kuras milti ir gatavoti no lopbarībai domātajiem graudiem… 30jos gados šīs politikas rezultātā tika izmērdēta Ukraina(austrumdaļa, kas bija zem PSRS), bet toties tika sagatavota armija lai nodevīgi uzbruktu Vācijai. Mūsdienās Hitlera nav – un šis Eiropas iebrukuma scenārijs Putinam izdotos, jo nav arī nekādas armijas ko ES likt pretī. Latvijas armija Krievijas iebrukumu nespēj apturēt – pāris stundas un Krievijas bombardētāji izmantos Liepājas un Ventspils lidlaukus lai bumbotu Zviedriju un Norvēģiju – vienīgās valstis kuŗām šajā reģionā ir kaut kāda armija. Krievija jau sen ir lauzusi Eiropas drošības līgumus un tā jau sen Eiropas daļā tur nesamērīgi daudz bruņutehnikas. Nav pat skaidrs ko viņi ir saveduši Kaļiņingradā, kas var tikt izmantota iebrukuma loģistikas nodrošināšanai līdz pat Vācijai. Lai kaut ko tai varētu likt pretī, Latvijā vajadzēja būt savai armijai ar vismaz pārsimts tankiem un lidmašīnām. Tas ko NATO piegādā ir par vēlu. Daudz daudz par vēlu. Vienīgais ko var darīt – sekot notikumiem Sīrijā, jo tur ir daudzi neskaidri momenti ko var izdarīt Turcija, jo tā ir valsts kuŗas teritorijā atrodas ASV atomieroči, kas tur tika izvietoti PSRS agresijas apturēšanai. Un tā ir problēmvalsts. Un Putins šajā konfliktā paliek uzvarētājs jebkuŗā konflikta iznākumā.

  2. Vai ”ciemiņu” uzņemšana jānosaka Briselei? Jā Merkele vēlas WELCOME – lai dara, bet citiem to uzspiest? Tur jau tiešām britiem taisnība…ja tā tad bez mana ”WELCOME”.

    • UK šis jautājums tiek kārtots pilnīgi atšķirīgi no Latvijas. UK, ja nemaldos , tad izlēma, ka uzņems 20 000 no šiem bēgļiem laika posmā līdz 2020 gadam, kas praktiski ir kaķa šķaudiens, salīdzinot ar 60 miljoniem UK iedzīvotāju.

      UK no ES netaisītos izstāties dēļ Ķelnes… nu kaut vai tāpēc, ka UK 16 gadu laikā tikai vienā mazā pilsētiņā Rotherhamā, kura ir salīdzināma ar Daugavpili vietējie musļiki spēja izvarot 1400 meitenes – jaunākajai no tām bija 11. Un tāda pilsēta nav viena…

  3. Sociālie pabalsti nav vienīgais svarīgais jautājums. Briseles iejaukšanos dalībvalstu iekšējās lietās arī būtu jāpiebremzē. Jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgo vēsturi, īpaši 20.g.s., kā arī to sabiedriskās realitātes. No tā izriet, ka ne visām valstīm ir identiskas vērtības.

    • Jūs esiet dīvāns… ja nemaldos, tad UK ir vieni no svarīgākajiem posteņiem ES – ārlietas, kuras pārstāvēja hercogiene. Un visos nepatīkamajos jautājumos, atšķirībā no Latvijas UK sev izsita pārejas periodus.

      Var jau, protams, rakt dziļāk un domāt ka ES ir beigts projekts un tie, kas ir augšās to redz daudz labāk un tāpēc arī kratās nost, bet tik vienkārši tās lietas nenotiek.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+