Pasaulē
Eiropa

Briti mācīsies no Latvijas 16


Diskusijā piedalījās atzīti britu un Latvijas eksperti, kā arī Latvijas vēstniece.
Diskusijā piedalījās atzīti britu un Latvijas eksperti, kā arī Latvijas vēstniece.
Foto – Ilze Kalve

Kamēr britu parlamentā notiek karstas debates par jauno Datu aizsardzības likumu (Data Protection Bill), kas, kā apgalvo daži britu mediji, varētu radīt problēmas trīs miljoniem eiropiešu un imigrantiem, kā arī par tā dēvēto antipreses labojumu, kas paredz, ka var tiesāties ar medijiem, kam pēc tam nāksies segt tiesas procesa izmaksas abām pusēm neatkarīgi no iznākuma, tikmēr vienā no britu parlamenta ēkām šajā otrdienā notika Latvijas vēstniecības rīkotā diskusija par visas sabiedrības lomu informācijas telpas aizsardzībā mūsdienu demokrātijās.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Diskusijā piedalījās atzīti britu un Latvijas eksperti, kā arī Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže un Apvienotās Karalistes Digitālās, kultūras, mediju un sporta komitejas vadītājs Damians Kolins. Tieši viņa vadītā komiteja šobrīd izmeklē “Cambridge Analytica” skandālu saistībā ar “Facebook” lietotāju datu noplūdi, taču tas nebūt nav vienīgais komitejas darāmais darbs. Pienākumos ietilpst arī Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta un ar to saistīto iestāžu uzraudzība, kā arī drošība internetā, BBC attīstība nākotnē, izmaiņas un uzlabojumi sabiedriskajā apraidē u. c., kā arī jaunā Datu aizsardzības likuma virzīšana.

Kā vienu no centrālajām problēmām briti uzsver sociālo mediju ietekmi politiskajos procesos, tiek plaši diskutēts par to, kā izglītot sabiedrību par viltus ziņu atpazīšanu un kā cīnīties ar propagandu. “Vēlos pasvītrot, ka starptautiskā sadarbība ir ārkārtīgi būtiska, risinot problēmas, ko rada viltus ziņas un dezinformācija,” savā tvitera kontā, komentējot foto no Latvijas rīkotās diskusijas, raksta Damians Kolins, piebilstot, ka priecājas uzrunāt klausītājus kopā ar Latvijas vēstnieci Baibu Braži. Interesanti, ka Latvija dažās jomās ir soli priekšā citiem, jo Latvijai nācies cīnīties ar propagandu kopš neatkarības atgūšanas brīža. Britiem šāda problēma ir uzradusies tikai nesen, tādēļ Damians Kolins drīzumā dosies uz Latviju, lai apspriestu iespējamos risinājumus un idejas, kas varētu noderēt arī britiem.

 

Sociālie mediji jāaizsargā

Viena no diskusijas dalībniecēm, politisko zinātņu profesore Helēna Mārgareta, Oksfordas Interneta institūta direktore, daudzu grāmatu un žurnālu rakstu autore, uzsver, ka viņai kā akadēmiķei nepatīk vārdu salikums “pēcpatiesība” (angliski – post-truth), jo par to precīzi nekas nav zināms, un akadēmiķim neklātos runāt par lietām, kas nav zināmas, jo precīzi dati un informācija ir tikai atsevišķu kompāniju rokās.

“Tas nozīmē, ka mēs nezinām patieso viltus ziņu apjomu, mēs nezinām, cik spēlētāju tajā ir iesaistīti, mēs nezinām, kādas ir sekas. Mēs varam mēģināt ko aprēķināt, taču zinām pārāk maz par to, kā tas ietekmē cilvēku politisko uzvedību, par ko viņi balso vai ko viņi domā. Esmu pārliecināta, ka ir ārkārtīgi būtiski noskaidrot vairāk. Taču ko mēs patiešām zinām, ir tas, ka viltus ziņas tomēr ir ļoti mazs procents no kopējām ziņām, kā arī tas, ka proporcionāli maz ir to, kuri šīs viltus ziņas patērē. Un, kad tās tiek patērētas, tās neproporcionāli daudz patērē ekstrēmu uzskatu pārstāvji,” stāsta profesore.

Taču viņa uzsver, ka sociālajiem medijiem ir arī pozitīvā puse. “Sociālie mediji ir padarījuši par iespējamu realizēt maza mēroga politiskus pasākumus, kas nebija iespējams laikā, pirms radās sociālie mediji. Tādējādi tie ir atņēmuši politiku politisko aktivitāšu elitei un iesaistījuši vairāk cilvēku politikas lauciņā. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi. (..) Gadiem esam žēlojušies, ka jauniešus politika neinteresē, un pēkšņi mēs redzam politiskās mobilizācijas viļņus, protestus, demonstrācijas ar ASV skolēniem, aģitējot par ieroču kontroli, mēs redzam sacelšanos pret autoritāriem režīmiem, demonstrācijas un mobilizēšanos par izmaiņām. Visās pasaules valstīs! Un daļai no tā, ko mums vajadzētu darīt ar sociālajiem medijiem, ir šī plašā mēroga politiskās mobilizēšanās aizsardzība,” norāda Helēna Mārgareta.

 

Nogriezt matus par brīvu?

Savukārt blogeris Jānis Polis savu runu iesāk ar joku, sākotnēji auditoriju pat samulsinot: “Kad bija pēdējā reize, kad jūs griezāt matus? Vai tas maksāja dārgi? Un ko jūs būtu gatavi darīt, lai dabūtu matu griezumu par brīvu?” Pēc īsas pauzes piebilda, ka patiesībā jau nemaz atbildes negaida.

“Dažiem latviešiem atbilde jau ir – jāuztaisa viltus ziņu saite un viltus “Facebook” lapa, izplatot absolūti izdomātas un strīdīgas ziņas, kā arī copy-paste ziņas no oficiāliem Krievijas avotiem, piemēram, krievu “Sputnik”. Kad žurnālisti uzdeva jautājumu vienam no šiem jaunajiem biznesmeņiem, izrādījās, ka viņam pašam nav nekādas politiskās pārliecības, viņš tikai pārpublicē visu, kas viņam varētu dot lielāko klikšķu skaitu. Motivācija – matu griešana par brīvu frizētavā, kuras reklāmu viņš ievieto savā lapā. Un viņš nav viens savā vēlmē dabūt pāris eiro. Daudzas viltus ziņu un dezinformācijas saites Latvijā netiek finansētas no Kremļa, kādiem bagātniekiem vai citām organizācijām, kaut arī [šīs saites] var tikt izmantotas kā derīgie idioti, bet gan pieder latviešu studentiem, kuri cenšas nopelnīt pārsimt eiro. Un viņi publicēs pilnīgi jebko, nedomājot par sekām. Stāsts par Džastina Bībera koncertu mazpilsētā šajā nedēļas nogalē? Lūdzu! Brīdinājums par nenovēršamu Krievijas okupāciju? Kāpēc gan ne. Dažkārt pat tiek publicēti viltus stāsti par pazudušiem bērniem, kuri patiesībā nav nekur pazuduši, taču var raisīt līdzjūtību un likt cilvēkiem dalīties ar stāstu, apmeklēt saiti, apskatīt bērna bildi. Bet neviens negribēs reklamēties, ja ir šāds koncepts, vai ne?”

Taču izrādās, ka reklāmdevējus šādas lietas neuztrauc. Pēc tam, kad Jānis Polis bija publiski atklājis viltus ziņu interneta vietnes, izrādījies, ka dažādu zināmu zīmolu reklāmas tur ir joprojām. “Viņu logo atradās blakus konspirācijas teorijām, atklātiem meliem un aicinājumiem Latvijai atstāt Eiropas Savienību un kļūt par daļu no Krievijas!” Papētot tālāk, atklājies, ka, lai arī reklāmu aģentūras aktīvi izmanto iespējas reklamēties automātiski, taču tikai dažas apzinās problēmas, kas rodas, izmantojot tehnoloģiju un izvēloties lētāko piedāvājumu.

 

Diskusijas palīdz meklēt risinājumu

Diskusijā, kas ilga divas stundas, piedalījās arī “The Observer” žurnāliste Karole Kadvaladra, kura raksta par daudzām sabiedrībai būtiskām tēmām un par savu darbu pirms pusgada saņēmusi Britu Žurnālistikas balvu, tāpat piedalījās arī Latvijā labi pazīsamais britu žurnālists un analītiķis Edvards Lukass, kā arī Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga un Ilona Bičevska, kura pārstāvēja NVO sektoru, savukārt diskusiju vadīja Apvienotās Karalistes parlamenta Digitālās, kultūras, mediju un sporta komitejas padomnieks Čārlzs Kriels. Šādu diskusiju mērķis nav rast tūlītējus risinājumus, bet gan rosināt ideju apmaiņu un veicināt sadarbību starp dažādiem sektoriem un valstīm, savedot kopā ekspertus, kas pārstāv visdažādākās jomas.

LA.lv