Pasaulē
Eiropa

Briti maksā vairāk, nekā ES sūta pretī 16


“Tautas apvienības pret taupīgumu” rīkotā protesta gājienā Londonas centrā 3. februārī pieprasīja lielāku finansējumu NHS.
“Tautas apvienības pret taupīgumu” rīkotā protesta gājienā Londonas centrā 3. februārī pieprasīja lielāku finansējumu NHS.
Foto – AFP/LETA

Briti pagājušajā gadā ir samaksājuši gandrīz 565 miljonus mārciņu (645 miljoni eiro) vairāk par savu pilsoņu ārstēšanu ES, nekā saņēmuši no ES pretī, rāda oficiālā britu Veselības departamenta statistika.

Tas ir tā sauktais veselības tūrisms, kas ļauj ES robežās doties saņemt pakalpojumus uz citu ES valsti, ko apmaksā valsts, kurā pacients dzīvo. Apvienotās Karalistes (AK) iedzīvotāji var doties uz citu ES valsti ārstēties, un rēķins par to tiks nosūtīts AK. Savukārt ES iedzīvotāji var saņemt ārstēšanu AK, ko pēc tam apmaksā attiecīgā ES valsts. Kā viens no iemesliem, kādēļ briti par savējo ārstēšanu samaksājuši 565 miljonus mārciņu vairāk, tiek minēts fakts, ka daudzi britu pensionāri vecumdienas pavada ES, īpaši Spānijā un Francijas dienvidos. Tāpat statistika rāda, ka briti divreiz vairāk dodas uz ES nekā ES pilsoņi uz AK. Taču nav noslēpums, ka ārzemnieki masveidā dodas uz AK, lai izmantotu iespēju ārstēties par brīvu, britu slimnīcām nepūloties noskaidrot, vai pacienti, kuri nāk no ES valstīm, tiešām dzīvo AK un kvalificējas brīvai medicīnas aprūpei, vai arī rēķinu vajadzētu nosūtīt viņu rezidences valstīm.

AK 2016. – 2017. gadā ir samaksājusi 630 miljonus mārciņu Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, taču atpakaļ pieprasīts 66,5 miljonu mārciņu par EEZ pilsoņu ārstēšanu, starpība – aptuveni 11 miljoni nedēļā. Lielākā starpība ir ar Franciju, Īriju un Spāniju, kas no AK saņēma 551 miljonu par britu ārstēšanu, taču britu “National Health Service” (NHS – latviski Nacionālais veselības dienests) pretī saņēma tikai 28 miljonus. Jāpiebilst, ka tūristiem medicīniskā palīdzība tiek sniegta citos veidos, piemēram, ar EVAK karti, kas paredzēta īstermiņa ceļojumiem.

 

Problēma zināma jau sen

ES pastāv tā dēvētā S1 shēma, kas ļauj ES pilsoņiem izmantot tās valsts veselības aprūpi, kuras sociālajā sistēmā viņi ir veikuši maksājumus visilgāk. Un tiek uzskatīts, ka šī S1 shēma AK izmaksā 500 miljonus mārciņu gadā, tā iekļauj aptuveni 190 000 britu pensionāru, kuri dzīvo citās EEZ valstīs. Taču pretī ir tikai 5800 EEZ pensionāru AK, kuru veselības aprūpi apmaksā viņu valstis. Cita shēma – S2 – ļauj pacientiem saņemt veselības aprūpi ar tiem pašiem noteikumiem, ar kādiem to saņem iedzīvotāji viņu rezidences valstī.

Britu Veselības departaments apgalvo, ka esošā sistēma ietaupa britu līdzekļus, jo veselības aprūpe ārzemēs parasti ir lētāka par arpūpi AK. “Lai arī AK ir [veselības maksājumu] eksportētājs saskaņā ar ES regulām, kas nozīmē, ka mēs maksājam vairāk citām valstīm, nekā saņemam, tomēr šāda pieeja veselības aprūpei palīdz NHS, samazinot iespēju, ka cilvēkiem nāktos gaidīt un atgriezties AK, lai saņemtu veselības aprūpi, iespējams, atturot cilvēkus no nepieciešmās aprūpes saņemšanas vai arī veicinot lipīgu infekcijas slimību nodošanu tālāk.”

 

Parādi no ārzemniekiem jāpiedzen

Taču skaitļi ir nepielūdzami. Piemēram, Bedfordas slimnīca pēdējo trīs gadu laikā spējusi piedzīt mazāk nekā ceturtdaļu no naudas, ko tai parādā ārzemju pacienti. Likums paredz, ka slimnīcām ir jāidentificē tie pacienti, kuriem nav tiesību uz bezmaksas aprūpi, un pēc tam parādi jāpiedzen, nemaksāšanas gadījumā neļaujot atkārtoti ierasties valstī vai pieteikties uzturēšanās atļaujai. Jāpieliek visas pūles, lai iekasētu naudu pirms aprūpes sniegšanas, taču, ja tas nav iespējams, tad naudu jācenšas atgūt vēlāk.

Džons O’Konelli, “TaxPayers Alliance” izpilddirektors, komentē: “Valstis visā pasaulē ar pilnām tiesībām prasa britiem apdrošināšanas dokumentus, ja ir nepieciešama veselības aprūpe, un nav nekāda iemesla, lai mēs to nedarītu savās mājās. Izmaksas ārzemnieku aprūpei ir neiedomājami lielas, un, lai arī neviens neapstrīd, ka vajag palīdzēt tiem, kuriem palīdzība nepieciešama, tomēr skaidri redzams, ka esam nevienlīdzīgā situācijā. Britu nodokļu maksātāji grib redzēt, ka viņu nauda tiek izmantota, sniedzot nepieciešamo palīdzību, un, ja šīs valsts viesi paši var samaksāt par saņemto aprūpi, tad viņiem tas obligāti jādara.”

“Nepaiet ne diena, kad ziņās netiktu pieminēts, ka NHS nepietiek naudas un sistēma ir pārslogota, taču tajā pašā laikā milzīgas summas tiek vienkārši norakstītas,” saka Džeimss Praiss, “TaxPayers Alliance” kampaņu menedžeris, piebilstot, ka tad, ja NHS nepieprasīs samaksu maksātspējīgiem pacientiem, britu valdībai ir jāsāk sodīt tos, kuri nepilda savus pienākumus pret nodokļu maksātājiem. Tas ir, pašas slimnīcas.

“Galu galā tas taču ir “National Health Service”, nevis “International Health Service”!” rezumē britu parlamentārietis Filips Deiviss.

LA.lv