Lielai daļai Lielbritānijas pilsoņu nav pieņemama darba tirgus brīvība, kā arī kultūrvēsturisko vērtību pazušana daudzās britu pilsētās, jo to centri ir pilni ar austrumeiropiešu veikaliem, frizētavām, kafejnīcām.
Lielai daļai Lielbritānijas pilsoņu nav pieņemama darba tirgus brīvība, kā arī kultūrvēsturisko vērtību pazušana daudzās britu pilsētās, jo to centri ir pilni ar austrumeiropiešu veikaliem, frizētavām, kafejnīcām.
Foto – AFP/LETA

Kāpēc Apvienotajā Karalistē nemīl liepājnieci Ligitu, kas meklē darbu 16

Katru gadu imigrantu skaits no Eiropas Savienības valstīm Lielbritānijā tikai turpina palielināties. Kā liecina britu raidsabiedrības BBC dati, tad pagājušajā gadā Lielbritānijā no Eiropas Savienības uz palikšanu ieradušies vairāk nekā 200 tūkstoši ieceļotāju, kas ir par 43 tūkstošiem imigrantu vairāk nekā gadu iepriekš. Arī iebraucēju no Latvijas kļūst arvien vairāk.

Reklāma
Reklāma

Ligitai grūti 
atrast darbu 


Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Lielākā daļa no atbraukušajiem latviešiem ir ieradušies peļņā, taču konkurence darba tirgū Apvienotajā Karalistē ar katru gadu kļūst arvien sīvāka un darba atrašana var prasīt ilgu laiku. Problēmas ar pastāvīga darba atrašanu ir arī Ligitai no Liepājas, kura Lielbritānijas pilsētā Telfordā dzīvo jau četrus gadus. Kopš ierašanās viņa kopumā ir strādājusi vairāk nekā desmit dažādās kompānijās, un tikai vienā no tām viņai izdevās iegūt pilna laika darbu. Taču darba dēļ Ligitai sākās veselības problēmas, viņa apmeklēja vietējos ārstus, bet viņi nespēja palīdzēt, sniedza nepareizas diagnozes un atteicās sūtīt uz rūpīgākām izmeklēšanām, norādot, ka ar viņu viss ir kārtībā. Tāpēc pēc medicīniskās palīdzības viņai nācās lidot uz Latviju.

Neilgu laiku pēc atgriešanās Lielbritānijā kompānijā, kurā Ligita strādāja, notika štatu samazināšana, un viņa tika atbrīvota no darba. Viņa sāka jauna darba meklējumus un apmeklēja dažādas aģentūras, kā arī iestājās darba biržā. Reģistrējoties kā bezdarbniecei, Ligitai pienācās iknedēļas pabalsts, kas ir 72 britu mārciņas, kā arī viņai tika piedāvāts apmaksāt rēķinus par dzīves vietu. Latviete norādīja, ka izdzīvot ar šo bezdarbnieka pabalstu ir iespējams, taču cītīgi ir jāseko līdzi saviem izdevumiem. Ligita arī atzina, ka darba biržā, kurā ir reģistrējusies, vairāk ir sastapusi vietējos britus, kas mēģina iegūt dažādus pabalstus, savukārt austrum­eiropiešu skaits ir stipri mazāks. Darba aģentūrās strādāt gribētāju vairāk ir no Austrumeiropas valstīm nekā vietējo.

Nesekmīgi pūlas 
ierobežot imigrāciju


CITI ŠOBRĪD LASA

Lielbritānijas Nacionālās statistikas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku Apvienotajā Karalistē ir ieradušies darba meklējumos, nedaudz mazāks skaits eiropiešu ir plānojuši studēt, kā arī daļa cilvēku ir ieradušies pie saviem radiniekiem un paziņām.

Vairākus gadus nemainīgi lielākais imigrantu pieplūdums ir no Polijas, savukārt pagājušajā gadā būtiski ir pieaudzis itāliešu, rumāņu un bulgāru imigrantu skaits. Britu valdība jau vairākus gadus ir mēģinājusi samazināt straujo imigrāciju valstī, taču tai ir izdevies samazināt tikai to imigrantu skaitu, kuri nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Lielbritānijas Neatkarības partijas solīja samazināt straujo imigrāciju, kā arī veicināt Apvienotās Karalistes izstāšanos no alianses. Britu presē tika lēsts, ka tieši šie divi faktori veicināja partijas uzvaru vēlēšanās.

Briti negrib 
konkurentus 


Lielai daļai Lielbritānijas pilsoņu darba tirgus brīvība nav pieņemama. Kā galvenie iemesli tiek minēti milzīgā konkurence darba tirgū, pamatīgais slogs veselības aprūpei, pārpildītās skolas, noziedzības pieaugums, kultūrvēsturisko vērtību pazušana daudzās britu pilsētās, jo to centri ir pilni ar austrumeiropiešu veikaliem, frizētavām, kafejnīcām un citām iestādēm. Aptaujājot vairākus britus, atklājās, ka viņiem nav iebildumu pret kādu konkrētu nāciju, bet pret imigrantiem kopumā, jo to Lielbritānijā ir kļuvis pārāk daudz.

Klēra no Apvienotās Karalistes pilsētas Līdsas, kura pirmspensijas vecumā, “LA” norādīja, ka vēlas, lai Lielbritānija izstātos no Eiropas Savienības, jo viņai nepatīk, ka alianse nosaka, kā britiem ir jādzīvo. Lielbritānija esot tikai maza sala, un tajā vairs neesot vietas un resursu vēl jauniem imigrantiem. Medicīnas sistēmai trūkst naudas un resursu, lai sniegtu palīdzību pašiem britiem, kur nu vēl imigrantiem, viņa norādīja. Klēra sacīja, ka viņas dēlam, kuram ir četri bērni, nebija iespējams iegūt pietiekami lielu mājokli, savukārt ģimenei no Sudānas tas tika piešķirts bez problēmām. Viņa atzina, ka Lielbritānijā ir daudz pilsoņu, kuri ir slinki un nevēlas strādāt, bet viņi ir savējie un britu valdībai ir jātiek ar viņiem galā.

Reklāma
Reklāma

Džeimss no Līdsas, kuram ir jauna ģimene, norādīja, ka viņš vēlas, lai Lielbritānija izstātos no alianses, jo tādējādi tā iegūtu vairāk neatkarības, būtu spējīga aizstāvēt un mainīt likumus valsts iekšienē, kā arī kontrolēt savas valsts robežas un cilvēkus, kas iebrauc valstī. Viņš atzina, ka daudzām Austrumeiropas valstīm nav nekas ko piedāvāt Lielbritānijai, jo lielākā daļa šo valstu valdību ir korumpētas. Viņš uzskata, ka Apvienotajā Karalistē ir pārāk daudz imigrantu. Džeimss arī sacīja, ka bezdarba līmenis valstī ir vairāk nekā pieci procenti, rindā uz mājokļiem stāv vairāk nekā miljons cilvēku, medicīnas iestādēs ir garas rindas un skolas ir pārpildītas. Viņš uzskata, ka jebkuram imigrantam būtu jāpiesakās britu pilsonībai, jānodzīvo un jānostrādā valstī vismaz pieci gadi, pirms viņš var pretendēt uz bezmaksas veselības aprūpi, pabalstiem un mājokli.

Tomēr, kā liecina statistika un pētījumi, lielākā daļa Lielbritānijā dzīvojošo austrumeiropiešu ir ieradušies strādāt un aktīvi maksā nodokļus valsts kasē. Imigranti ir lielākā nodokļu maksātāju grupa valstī – viņi budžetā vairāk iemaksā, nekā saņem no tā pabalstos un sociālajos pakalpojumos.