Ekonomika

Briti varētu gribēt šeit meitu 1

Foto-Shutterstock

Lielbritānijas investīcijas Latvijā pēdējos 10 gados ir četrkāršojušās, šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzot 534,5 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Tie ir 4% no kopējām investīcijām Latvijā. Galvenie investīciju virzieni ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecība, būvniecība un finanšu joma. Vienlaikus arī Latvijas uzņēmumi arvien vairāk ir investējuši Apvienotajā Karalistē. Protams, bāzes summas ir salīdzinoši nelielas, šā gada sākumā vietējo uzņēmumu investīcijas Lielbritānijā bija 31,4 miljoni eiro, tas ir gandrīz seškārtīgs pieaugums 10 gadu laikā. Tomēr pagaidām šīs investīcijas veido tikai 2,6% no kopējā Latvijas uzņēmumu investīciju apjoma. Līdz ar to atklāts ir jautājums, kā šo pozitīvo tendenci turpmāk ietekmēs britu lēmums referendumā izstāties no Eiropas Savienības.

“Brexit” gaisotnē

Ir skaidrs, ka “Brexit” noteikti mainīs valstu savstarpējās attiecības, taču joprojām atklāts jautājums ir – kā? Jāņem vērā, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES process vēl nemaz nav sācies. Tikko ir izvēlēta nākamā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kas šobrīd veido savas valdības sastāvu. Par ārlietu ministru jau ir izvēlēts pretrunīgi vērtētais bijušais Londonas mērs un “Brexit” kampaņas seja Boriss Džonsons.

Lielbritānijas referenduma rezultāts ir radījis ļoti daudz jautājumu uzņēmējiem visā Eiropā par to, kādas būs Lielbritānijas turpmākās attiecības ar pārējo Eiropas Savienību, vai tiks saglabāta pieeja vienotajam tirgum un kā tas skars dažādu nozaru uzņēmumus, uz kuriem šobrīd nav iespējams konkrēti atbildēt. Nezinot atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, uzņēmējiem ir ļoti grūti plānot savu darbību, tādēļ šāda nenoteiktība liks pārskatīt daudzus investīciju lēmumus ne tikai Lielbritānijā, bet arī citviet Eiropā. Visticamāk, kaut kādā mērā tas skars arī ārvalstu investīcijas Latvijā, un šajā gadījumā runa ir ne tikai par Lielbritānijas, bet arī par citu valstu uzņēmējiem, kuri pēc “Brexit” var izlemt “iepauzēt”.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, atbildot uz jautājumu, cik būtiska ietekme tam būs uz ārvalstu investīcijām Latvijā, teic, ka ne pārāk liela. Maz ticams, ka esošie ārvalstu investori varētu pieņemt lēmumu pamest Latviju, pirms nav zināmas Lielbritānijas un ES turpmāko attiecību aprises. Tomēr jaunu investoru ienākšanu tas noteikti var kavēt un nevar izslēgt, ka “Brexit” rezultātā esošie investori varētu uz kādu laiku atlikt investīcijas esošās darbības paplašināšanā.

Var gribēt meitas uzņēmumus šeit

Taču, no otras puses, daudzi ekonomisti un eksperti atzīst, ka ar “Brexit” saistītā nenoteiktība var pat pavērt jaunas iespējas investīciju piesaistei. Jau šobrīd parādās ziņas, ka Lielbritānijas uzņēmēji, kuriem ir svarīga pieeja Eiropas kopējam tirgum, sāk izvērtēt iespējas izveidot meitas uzņēmumus vai paplašināt savu darbību uzņēmumos citās ES valstīs, tādēļ investīciju ziņā nav tikai riski, bet ir arī zināmas iespējas.

Pastāv iespēja, ka “Brexit” var kļūt par faktoru, kā dēļ investīciju apjomi Latvijā pieaug. Respektīvi, tirdzniecības nosacījumu dēļ uzņēmumiem, kuri produkciju ražoja Eiropas tirgiem, rodas šķēršļi, kas liek tiem ražojošās jaudas pārcelt uz kontinentu. Par to bažas jau izrāda daudzie autorūpniecības uzņēmumi, piemēram, “Toyota”, “Nissan”, “Honda” u. c. “Aktīvi un savlaicīgi iesaistoties, noteiktu detaļu, komponentu pasūtījumus vai pat ražotnes ir iespējams piesaistīt arī Latvijai. Tas pats sakāms arī par dažādiem finanšu pakalpojumiem. To, protams, nebūs viegli panākt, taču iespējas ir jāmeklē,” vērtē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Vērtējot, vai Latvijas diplomātija un uzņēmēji ir un būs gana aktīvi un pratīs saredzēt un izmantot šīs iespējas, ir skaidrs, ka uzņēmējiem tas ir naudas jautājums un pie pirmās iespējas viņi reaģēs. Tomēr šajos jautājumos var būt svarīgs arī politikas veidotāju atbalsts, un šajā griezumā īpašu aktivitāti redzēt vēl nevar. “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka lietuvieši ir bijuši krietni aktīvāki, lai jau uzreiz pēc “Brexit” referenduma sāktu reklamēt Viļņas priekšrocības pakalpojumu eksporta sektorā. Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi – gan piesaistot ārvalstu uzņēmējus, gan iepriekš no Latvijas emigrējušos.

“Liela daļa sabiedrības un politiķu gan Eiropā, gan pašā Lielbritānijā labprāt pieņemtu referendumu kā nebijušu. Taču no tā izvairīties nebūs iespējams un, līdzko iezīmēsies iespējamie nosacījumi, tiks apzinātas sekas, finanšu tirgos un noskaņojumā atgriezīsies svārstīgums un nervozitāte. No izstāšanās sarunu rezultātiem izšķirsies, cik labvēlīgi būs savstarpējās sadarbības nosacījumi, kas arī diktēs turpmāko investīciju aktivitāti,” skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka tādēļ īstermiņā krasas izmaiņas investīciju aktivitātēs nav gaidāmas.

Ir laiks pielāgoties

Arī Latvijas uzņēmumi darbojas Lielbritānijā, un te nav runa tikai par eksportu, ko, protams, ietekmē valūtu kursu svārstības, bet gan par Latvijas uzņēmumu filiālēm un meitas uzņēmumiem Lielbritānijā. Piemēram, tie ir tādi pazīstami un veiksmīgi uzņēmumi kā tekstilrūpniecības kompānija “Valmieras stikla šķiedra”, apdrošināšanas sabiedrība “BTA” u. c. Līdzīgi kā ar citiem tirgiem, ja uzņēmums tajā jau ir iekļuvis, neviens atkāpties un pamest to negrasās, jautājums var būt par produktu un tirgu diversifikāciju. Tomēr ir skaidrs, ka tiem uzņēmējiem, kuri jau strādā Lielbritānijas tirgū, šobrīd pārsteidzīgas kustības, visticamāk, izdarīt nevajadzētu, jo ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu par to, kādas būs ES attiecības ar Lielbritāniju pēc pāris gadiem. Uzņēmējiem vēl ir laiks pielāgoties jaunajai situācijai.

Par kokrūpniecību

Īstermiņā, protams, Latvijas uzņēmējus visvairāk skars “Brexit” ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku un valūtas kursa svārstības. Kopš referenduma mārciņas kurss pret eiro ir sarucis par aptuveni 10%, un ekonomisti Lielbritānijas ekonomikai šogad prognozē nonākšanu recesijā, kā rezultātā mazināsies pieprasījums pēc importa precēm un pasliktināsies arī izaugsmes rādītāji eirozonā.

Vairāk nekā 68% no eksportējamās produkcijas uz Lielbritāniju ir kokmateriāli, tādēļ ir svarīgi, kā “Brexit” ietekmēs būvniecības sektoru tur. Kokrūpniecība ir viens no Latvijas ekonomikas un eksporta balstiem ar tādiem flagmaņiem kā “Latvijas finieris”, “Kronospan Riga”, “Pata” u. c. Turklāt lielāki riski ir tieši tiem uzņēmumiem, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus.

“Pirmie signāli par šo nozari nav īpaši iepriecinoši, jo pēc referenduma Lielbritānijā vērojams nekustamo īpašumu cenu kritums un vairāki nekustamo īpašumu ieguldījumu fondi Lielbritānijā ir apturējuši naudas izmaksas,” atklāj M. Āboliņš. Raugoties no risku pārvaldīšanas viedokļa, kredītrisku apdrošināšanas kompānijas “Coface” direktors Latvijā Arnis Blūm­felds iesaka ar plānotajiem eksporta darījumiem nogaidīt, līdz tirgus nostabilizējas vismaz līdz prognozējamam līmenim. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kuriem jau ir aktīva eksporta sadarbība ar Lielbritāniju, ir jārēķinās ar mazākiem ieņēmumiem vai pat zaudējumiem sterliņu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Vienlaikus ir vērts atzīmēt, ka eksportētājiem uz ASV “Brexit” dēļ lētāks eiro palīdzēs konkurētspēju uzlabot.

Šādi satricinājumi uz kādu laiku var aizkavēt jaunu būvniecības projektu uzsākšanu un mazināt pieprasījumu pēc mūsu kokmateriāliem. Lai mazinātu šo risku, īstermiņā eksportējošajiem uzņēmumiem būtu svarīgi diversificēt eksporta tirgus, ko, protams, ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, tomēr ilgākā termiņā ar kokmateriālu eksportu uz Lielbritāniju nevajadzētu būt problēmām, vērtē M. Āboliņš. Pat, ja tiek noteikti tirdzniecības ierobežojumi, kokmateriāliem ievedmuita varētu būt samērā neliela un nepārsniegs dažus procentus.

Septiņreiz jānomēra

Savukārt tiem uzņēmumiem, kuri šobrīd tikai izskata iespējas ieiet Lielbritānijas tirgū, būtu ļoti uzmanīgi jāizvērtē, vai šī valsts šobrīd ir pareizais tirgus, kur paplašināties, vērtē ekonomikas eksperti. Pirms jebkura lēmuma būtu jāsaprot, kāds ir sliktākais scenārijs, ja netiek panākta vienošanās par Lielbritānijas pieeju vienotajam ES tirgum. Šādā gadījumā, piemēram, eksportējot uz Lielbritāniju, būtu jārēķinās ar ievedmuitas tarifiem, kas visaugstākie varētu būt pārtikas un mašīnbūves nozarēm.

Taču līdztekus ievedmuitai var būt arī dažādi citi šķēršļi, kas jāņem vērā, piemēram, finansēs (iespējas sniegt pakalpojumus citās ES valstīs), farmācijā (zāļu sertifikācija un patentu aizsardzība), IT nozarē (datu aizsardzības jautājumi), telekomunikācijās (pārrobežu tarifi) un pētniecībā (ES fondu pieejamība sadarbības projektos ar Lielbritānijas pētniekiem pēc “Brexit”), kā arī daudzi citi, uzskaita bankas “Citadele” ekonomists. Atbildes uz šiem jautājumiem katram uzņēmumam būs citas, taču vienlaikus pārmaiņu laiks arī vienmēr dod jaunas iespējas un, kamēr citi uzņēmumi iepauzē, tiem, kas ir gatavi meklēt jaunas iespējas un riskēt, paveras iespējas attīstībai.

Tie paši mājas darbi

Patlaban izdarīt ilgtermiņa secinājumus ir neiespējami, vērtē ekonomikas eksperti, taču būtiski Latvijai ir aktīvāk novērst šķēršļus un sarežģījumus investīciju ienākšanai, attīstīt infrastruktūru, uzlabot konkurētspēju. Visdrīzāk iespējamie scenāriji precīzāk iezīmēsies vien nākamgad, kad būs redzama izstāšanās ceļa karte un cik pragmatiski norisināsies jauno nosacījumu izstrāde. Tikmēr valdīs nenoteiktība, kas bremzēs ekonomikas izaugsmi visā ES, un tas ir vērtējams kā kavēklis investīciju aktivitātei kopumā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv