Ekrānšāviņš no SkyNews.com

Britiem savas “Pompejas” 0

Britu arheologi Kembridžšīras grāfistē, Anglijas ziemeļaustrumos Ninas upes sengultnē atklājuši ap 3000 gadu senu bronzas laikmeta apmetni, kas labās saglabātības un dažu faktoru dēļ šogad britu medijos jau nodēvēta par “Britānijas Pompejām”.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

Arheoloģiskais objekts Mastferma (Must Farm) ir bronzas laikmeta pāļu ciemats, kurā sešās apaļās, aptuveni 9 m diametra koka ēkās kādus 1000 līdz 800 gadus p.m.ē. dzīvoja 30 – 50 iemītnieku. Ļaudis ciemu nezināmu iemeslu dēļ pameta lielā steigā, atstājot visu iedzīvi un pat ēdienu, kas bija likts gatavoties podos uz uguns. Jādomā, paniku izsauca ienaidnieka uzbrukuma vai sadzīves negadījuma izsaukts ugunsgrēks, pēc kura ēkas un pāļu konstrukcijas iegāzās upē un ātri pārklājās dūņām. Tas garantējis lielisku koka, metāla un keramikas priekšmetu saglabāšanos 30 gadsimtu garumā.

Arheologi atraduši simtiem lieliskā stāvoklī esošu sadzīves priekšmetu – koka un keramikas traukus, rotas, bronzas ieročus un darbarīkus, pat tekstīlijas. “Šī pasaule bija pilna ar zobeniem un šķēpiem – tā nebija pilnīgi mierīga,” laikrakstam “The Guardian” sacījis izrakumu vadītājs arheologs Marks Naits. Speciālisti uzskata, ka viņu rokās nonākuši vislabāk saglabātie bronzas laikmeta artefakti, kādi jebkad Eiropas ziemeļdaļā atrasti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ne mazāka nozīme ir koka pāļu būvju detaļām, kas arī labi saglabājušās upes nogulumos. Puse no dūņās nonākušo ēku konstrukcijām nolasāmas ļoti labi – tur ir jumta seguma, sienu, grīdas daļas. Arheologi spriež, ka dzimta, kas mitusi Mastfermas pāļu ciemā bijusi ļoti turīga. Senie pāļu ciemi ir sastopami arī citviet Eiropā, taču tas, ka attiecīgā apmetne atradusies upē, tiek vērtēts kā “ultraretums”. Iespējams, ciems upē uz pāļiem izbūvēts ne tikai aizsardzības nolūkos, bet arī, lai ievāktu nodevas no garām braucošajām laivām. Pat speciālistus pārsteidz, ka šiem ļaudīm pēc tā laikmeta mērauklām materiālajā dzīvē nav trūcis burtiski nekā. Lai arī dzīvojuši pie upes, pārtikā tie pārsvarā lietojuši mājlopu gaļu.

Par “Britānijas Pompejām” šo vietu medijiem nosaucis Lielbritānijas pieminekļu aizsardzības institūcijas “Historic England” amatpersona Dankans Vilsons. “Tuvākā analoģija, kas man nāk prātā ir Pompejas, kur notika katastrofa un katrs centās šo vietu ātri atstāt, pametot traukus ar maltīti un vairākos gadījumos ejot bojā,” viņš paskaidrojis “Sky News”. Izrakumu laikā atrasts arī viens cilvēka galvaskauss un dzīvnieku skeletu kauli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.