Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. oktobris, 2013
Drukāt

Britu mākslas vēsturnieka Deivida Kroulija lekcija par eksperimentiem mūzikā un mākslā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Otrdien, 29. oktobrī, plkst. 18.00 Laikmetīgās mākslas centrā (LMC) notiks britu mākslas vēsturnieka un kuratora Deivida Kroulija lekcija „Ultraskaņas: eksperimenti mūzikā un mākslā Austrumeiropā 20. gs. 60. un 70. gados”. Lekcijā Kroulijs iepazīstinās ar nozīmīgiem autoriem un procesiem vizuālās mākslas un eksperimentālās mūzikas sintēzē 60. gados Austrumeiropā. Viņa jaunākā izstāde, veltīta šai tēmai, tiecas aizpildīt neapzināto informācijas lauku par Austrumeiropas mākslas lomu avangarda un skaņu mākslas vēsturē. Lekcija notiks angļu valodā; ieeja – bez maksas.
20. gs. 60. un 70. gados vizuālās mākslas un eksperimentālās mūzikas sintēze bija ciešāka nekā jebkad iepriekš un arī vēlāk: skaņa un attēls kombinējās gan mākslinieku filmās, gan hepeningos, gan skaņu instalācijās. Šai laikā radās arī eksperimentālas notāciju formas, lai stimulētu vai grafiski pierakstītu „nepieradinātu” muzikālu izteiksmi. Austrumeiropas jeb bijušā sociālisma bloka valstu mākslinieki un komponisti bija šo eksperimentu avangardā, lai gan viņu sasniegumi līdzās Rietumu kolēģu darbiem palikuši ēnā vai ilgu laiku nav tikuši apzināti.
Jau pēcstaļinisma periodā komponisti un mākslinieki Austrumeiropā sāka izmantot jaunas eksperimentēšanas iespējas, ierakstu studijas aprīkoja ar magnētisko lenšu skaņas ierakstu sistēmām, vēlāk tika radīti arī sintezatori. Šajās skaņu laboratorijās tapa jaunas un bieži izaicinošas musique concrète jeb konkrētās mūzikas un elektroniskās mūzikas formas. Sociālisma bloka mākslinieku un komponistu darbi – viņu vidū tādu leģendāru autoru kā Krzistofs Vodičko, Milans Kņižaks, Dora Maurere, Zoltāns Jenejs, grupa „Bosch + Bosch”, Komars un Melamids, „Kolektīvās darbības” – tika eksponēti izstādē „Skanot ķermenim elektriski: eksperimenti mākslā un mūzikā Austrumeiropā 1957–1984” (2012) Lodzas mākslas muzejā Polijā.
Deivids Kroulijs, kurš bija viens no šīs izstādes kuratoriem, lekcijā Laikmetīgās mākslas centrā stāstīs par eksperimentālajiem mākslas un mūzikas procesiem Austrumeiropā 20. gs. 60. un 70. gados, kā arī par izaicinājumiem šodien, pārradot tādus efemērus un noteiktai videi radītus darbus kā performances, instalācijas un hepeningus.
Britu kuratora vieslekcija ir pirmais notikums Laikmetīgās mākslas centra rīkoto lekciju un lasīšanas darbnīcu ciklā, kas veltīts aktuāliem mākslas un teorijas jautājumiem un tēmām. Cikla nākamais notikums būs lasīšanas darbnīca 5. novembrī, ko vadīs mākslas zinātniece Ieva Astahovska un filozofs Kārlis Vērpe. Šīs programmas fokuss ir nozīmīgu, aktuālu norišu un tekstu par laikmetīgo mākslu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē.
Par lektoru Deividu Krouliju:
Deivids Kroulijs vada Mākslas un dizaina kritiskās rakstības programmu Karaliskajā Mākslas koledžā Londonā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas, nesenākā no tām „Sociālisma izpriecas: brīvais laiks un luksus Austrumu blokā” (kopā ar Sūzanu Rīdu, 2010), ir daudzu pētniecisku eseju un vairāku nozīmīgu izstāžu kurators, to vidū „Aukstā kara modernisms”, kas bija skatāma Viktorijas un Alberta muzejā Londonā 2008. gadā. Īpašā pētnieka uzmanības lokā ir mākslas un dizaina vēsture Austrumeiropā sociālisma periodā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+