Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeremijs Hants (no kreisās) kopā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džeremijs Hants (no kreisās) kopā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Foto – Paula Čurkste/LETA

Britu ministrs: “No Krievijas puses vērojams milzīgs oportūnisms.” 2

“Mūsu britu draugiem ir izpratne, ko nozīmē informatīvais karš un nepieciešamība sadarboties mūsu institūcijām, lai ierobežotu propagandu,” šonedēļ preses konferencē pēc tikšanās ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru Džeremiju Hantu atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Sarunas laikā ar kolēģi no Britānijas E. Rinkēvičs pārrunājis, kā veicināt pieredzes apmaiņu cīņā pret informatīvo karu interneta vidē, kā arī par sadarbību starp elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatoriem – Latvijas NEPLP un britu “Ofcom”, jo Apvienotajā Karalistē reģistrēti vairāki Krievijas kanāli. “Pēdējā gada laikā mūsu sadarbība ar Zviedriju un Lielbritāniju šajā jomā ir uzlabojusies,” sacīja E. Rinkēvičs, norādot gan, ka likumi un to piemērošana ne vienmēr ir attiecīgo regulatoru jautājums.

“Starptautiskajā arēnā no Krievijas puses vērojams milzīgs oportūnisms, kas izpaudās arī Solsberi incidentā (bijušā dubult­aģenta Skripaļa un viņa meitas indēšana. – Red.). Mēs nevaram pieļaut ķīmisko ieroču lietošanu, kuru piedzīvojām Britānijā,” uzsvēra Dž. Hants.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš norādīja, ka esošajā starptautiskajā situācijā ir būtiski, kā noritēs sarunas par breksita vienošanos, kurai Apvienotā Karaliste vēlas redzēt pragmatisku rezultātu.

“LA” jautāja Dž. Hantam, kurš pirms stāšanās ārlietu ministra amatā bija veselības un sociālās aprūpes ministrs, par Lielbritānijas valsts veselības aprūpes sistēmā strādājošo ES pilsoņu nākotni. “Apvienotā Karaliste lepojas, ka nacionālajā veselības sistēmā strādā un būtisku pienesumu dod 20 000 medicīnas māsu un 10 000 ārstu, kuri ir ES pilsoņi. Mēs gribam, lai tā paliek. Esam pateicīgi ne tikai par ES pilsoņu pienesumu veselības aprūpes sistēmā, bet arī citās jomās mūsu sabiedrībai,” teica Dž. Hants, izsakot arī pateicību visiem Apvienotajā Karalistē strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Sarunās ar Apvienotās Karalistes ārlietu ministru E. Rinkēvičs esot vērsis arī uzmanību uz sociālās drošības jautājumu Latvijas pilsoņiem Gērnsijā un lūdzis, lai šai Apvienotās Karalistes teritorijai tiktu izsniegts pilnvarojums, kas tai ļautu slēgt divpusējo sociālās drošības līgumu ar Latviju.

Dž. Hants uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste no breksitu sarunām vēlas panākt dziļas attiecības starp ES, piemēram, lai tās būtu kā Vācijai ar Šveici. “Mūsu valdība ir skaidri pateikusi, ka ir jābūt spēcīgai partnerībai un sadarbībai starp abām pusēm. Svarīgākais, kāda būs mūsu šķiršanās – vai tā liks pamatus spēcīgai partnerībai, vai tā būs šķiršanās, kas atstās rūgtumu un dusmas,” sacīja Dž. Hants.

Bet jautāts par britu sterliņu mārciņas kursa iespējamām svārstībām pēc breksita, ārlietu ministrs pieļāva, ka breksita ietekme uz kursa svārstībām būs īslaicīga, tomēr lielāks satraukums britiem esot par ģeopolitisko ietekmi, kas var iestāties, ja nav panākta vienošanās par izstāšanos ar ES.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.