Britu pienesums „Oskaru” listē – “Teorija par visu” 0
Piecas nominācijas „Oskaram” – arī kā gada labākā filma – ir britu melodrāmas „Teorija par visu” skaļākās pavadones, uz lielā ekrāna atklājot zinātnieka Stīvena Hokinga skaudro dzīvesstāstu.
Savienot biogrāfiju ar laikmeta elpu un nepazust kinovalodas meklējumu virāžās – britu kinematogrāfistiem tas teju vienmēr bijis pa spēkam, tāpēc nav nekāds brīnums, ka pēdējos gados, tuvojoties „Oskaru” dalīšanai, reiz tik varenās impērijas lentes pārņem kinoteātru ekrānus. Šoreiz bonusā ir arī galvenais varonis – ģēnijs Stīvens Hokings, kurš, par spīti neārstējamajai slimībai un ārstu pesimistiskajām prognozēm, nodzīvojis pusgadsimtu, radot teorijas, kas no jauna salikušas pa plauktiņiem pasaules kārtību. Taču 1963. gadā viņš bija jauns, cerību pilns Kembridžas students, kurš kādā ballītē iepazinās ar apburošo Džeinu.
Pirms gandrīz 30 gadiem izlasījis Stīvena Hokinga grāmatu „Īsi par laika vēsturi”, dramaturgs un rakstnieks Entonijs Makārtens bija pilnībā pārņemts ar ģēnija dzīvi, un, kad grāmatnīcu plauktos nonāca Džeinas Hokingas atmiņas, viņš ķērās klāt scenārijam, kas uz lielā ekrāna, iespējams, kaut kad pārnestu šī vīra dzīvesstāstu. Iepazinies ar Hokinga pirmo kundzi un kopā ar producentu mēģinādams viņu pārliecināt par ekranizācijas nepieciešamību, vien pirms diviem gadiem Makārtijs varēja uzgavilēt, jo darbs pie filmas bija sākts, režisora amatā apstiprināts oskarotais Džeimss Māršs, bet britu uzlecošā zvaigzne Edijs Redmeins piekritis iejusties galvenajā lomā.
Ilgi studējot visus iespējamos materiālus, lai maksimāli pietuvoties autentiskai vēstures reprodukcijai, komanda strādāja vaiga sviedros, un rezultāts neliek vilties, kaut arī ir ne viens vien skarbas mēles īpašnieks, kas uzsver, ka britu kinematogrāfistu darbu parādīšanās „Oskaru” listēs pēdējos gados nudien nav tikai sagadīšanās. Tas esot arī auksts un labi izkalkulēts aprēķins, nebūt ne ideālisma diegiem šūts, jo, uzmeklējot pareizo stāstu, ietērpjot to pareizās bildēs un pieaicinot ne tos mazpazīstamākos aktierus, apzināti mērķēts uz svinīgi saposto skatuvi, lai, saņemot kādu no balvām, teiktu pateicības vārdus. Var jau būt, ka tā arī ir, taču, par spīti skeptiķiem, piemēram, gan „Karaļa runa”, gan „Dzelzs lēdija” nav zudušas no „aprites” uzreiz pēc saņemtajiem „Oskariem”, kā tas noticis ne ar vienu vien godalgotu filmu, un nav pamata domāt, ka tāds liktenis varētu piemeklēt arī biogrāfisko filmu „Teorija par visu”.
Labākā filma aktieri (Edijs Redmeins, kura darbs ne velti tiek salīdzināts ar Daniela Deja-Lūisa sniegumu drāmā „Mana kreisā kāja” (1989), kas viņam nodrošināja pirmo no trijiem „Oskariem”, un Felisitija Džonsa), scenārijs un mūzika – šajās kategorijās Džeimsa Mārša jaunākā kinolente kandidē uz Amerikas Kinoakadēmijas balvām. Un stāsts, kura ticamākai atklāšanai prasās vien veiksmīgs grimētāju darbs, ir gan joku, gan traģēdijas pilns, turklāt jau atpelnījis salīdzinoši niecīgo 15 miljonu budžetu ar krietnu uzviju. Protams, palīdzējis gan Hokinga vārds, gan bagātīgo uzslavu pilnās atsauksmes.
UZZIŅA:
„Teorija par visu”/”The Theory of Everything”
Lielbritānija, 2014.
Režisors: Džeimss Māršs
Lomās: Edijs Redmeins, Felisitija Džonsa, Deivids, Tjuliss, Emīlija Vatsone, Maksīne Pīka, Čārlijs Kokss, Harijs Loids
No 6. februāra „Kino Citadele”, „Cinamon”, „Multikino”, „Splendid Palace”, Valmierā, Siguldā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī
