Britu prese: Abu Katadas uzvara tiesā ir “apsmiekls” 0
Britānijas tiesas lēmums bloķēt radikālā islāmistu garīdznieka Abu Katadas deportēšanu uz Jordāniju ir “taisnīguma apsmiekls”, secina britu prese.
Katada, kas ticis dēvēts par Osamas bin Ladena labo roku Eiropā, tiks atbrīvots pret galvojumu, jo tiesneši vakar, izskatot garīdznieka apelācijas prasību pret izraidīšanu no valsts, lēma viņam par labu. Populārais tabloīds “The Sun” pirmās lapas virsrakstā “izsvilpj” “maigo tiesnesi” Džonu Mitingu, bet laikrakstā “Daily Mirror” zem aizdomās par terorismu turētā garīdznieka fotogrāfijas lasāms – “Smejas, skatoties mums sejā”. Avīze “The Daily Telegraph” spriedumu nodēvējusi par “taisnīguma izsmieklu”. “Jau atkal ekstrēmistu garīdznieks, kas tiek uzskatīts par draudu nacionālajai drošībai, izgaismojis britu valsts ierobežojumus izlemt, kas var un kas nevar palikt tās robežās,” skaidrots ievadrakstā. “Kāpēc Britānijai jābūt par Jordānijas tiesu sistēmas godīguma garantu? Vai ir vēl kāda cita pasaules valsts, kas vēlētos demonstrēt savas tiesu sistēmas nevarīgumu tik pazemojošā veidā?”
Tiesas spriedums ir smags trieciens Britānijas valdībai, kas jau gadiem ilgi cenšas panākt radikālā garīdznieka deportēšanu. Ja 51 gadu vecais palestīniešu izcelsmes jordānietis tiks nosūtīts tiesāšanai uz Jordāniju, pret viņu var tikt izmantotas spīdzināšanā iegūtās liecības, nosprieda tiesneši. Tas, ka “demokrātiskai valdībai, kas spērusi visus saprātīgos soļus, lai nodrošinātu taisnīgu procesu, nav iespējams deportēt tādu cilvēku kā Abu Katada, ir apvainojums veselā saprāta ierastajiem standartiem”, norāda “The Times”. “Ja Abu Katadam ir atklāti izskatāmas pretenzijas pret savu dzimteni, viņam tās ir jādeklarē. Ja ne, viņam ir uz turieni jādodas un jāstājas tiesas priekšā,” lasāms avīzes ievadrakstā. “Tajā pašā laikā briti maksā par tāda cilvēka 24 stundu novērošanu un aizsardzību, kurš sprediķo pret visu to, par ko viņi iestājas. Abu Katada likumam liek izskatīties pēc ēzeļa,” konstatē “The Times”.
Britānija jau sešus gadus mēģina izraidīt garīdznieku, skaidrojot, ka viņš ir drauds nacionālajai drošībai. Tomēr šie centieni līdz šim izjaukti, deportācijas pretiniekiem piesaucot cilvēktiesību argumentus. Aprīlī Britānijas varasiestādes Katadu atkārtoti arestēja. Saņemot apstiprinājumu no Jordānijas varasiestādēm, ka Katadas lietas otrreizējā izskatīšanā netiks izmantoti spīdzināšanas ceļā iegūti pierādījumi, Britānijas iekšlietu ministre Terēze Meja deva rīkojumu Katadu deportēt. Tomēr Īpašā imigrācijas lietu apelācijas komisija – pusslepena britu tiesnešu grupa, kas izskata nacionālās drošības jautājumus, – paziņojusi, ka nav garantijas tam, ka pret Katadu Jordānijā izturēsies taisnīgi. Garīdznieka advokāti apgalvo, ka dzimtajā valstī viņu klientam draudot spīdzināšana.
Jordānijā Katada tika aizmuguriski notiesāts par līdzdalību 1998. gada teroraktos. Aprīlī Katada iesniedza apelācijas prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vēloties, lai viņa lietu izskata tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Maijā piecu tiesnešu komisija izvērtēja, vai šī lieta rada bažas par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju vai pielietošanu. Šādas bažas nekonstatējot, tieneši nolēma, ka garīdznieka lūgums būtu noraidāms. Tomēr Īpašā imigrācijas lietu apelācijas komisija nospriedusi, ka liecības, kas iegūtas no personām, kas tika apsūdzētas reizē ar Katadu, iespējams, iegūtas spīdzināšanas ceļā, radot risku, ka Katadas lietas iztiesāšana varētu nebūt godīga. Izskatot Katadas apelācijas prasību, komisija norādīja, ka daži pierādījumi, kas ir vērsti pret viņu, ir “ārkārtīgi plāni”.
