Tims Kolijs
Tims Kolijs
Foto – Timurs Subhankulovs

Britu referendums ietekmēs katru ģimeni, uzsver diplomāts Tims Kolijs 6

“Pēc mūsu Finanšu ministrijas aprēķiniem, izstāšanās gadījumā Apvienotajai Karalistei būs gadu ilga recesija, ap 800 000 cilvēku zaudēs savu darbu. Būtībā tas ietekmēs katru ģimeni, un ikviena ģimene no izstāšanās gadā zaudēs ap 7000 eiro,” intervijā “LA” žurnālistiem Valdim Bērziņam un Ģirtam Vikmanim atzīst Apvienotās Karalistes vēstnieka Latvijā pienākumu izpildītājs Tims Kolijs. Viņš uzsver, ka Apvienotā Karaliste paļaujas uz to, ka tās pilsoņi 23. jūnija referendumā par iespējamo Britānijas izstāšanos no ES izlems par labu palikšanai ES, kas ir labākais variants Britānijai, ES un arī Latvijai.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Ģ. Vikmanis: – Kā Apvienotā Karaliste nonāca līdz referendumam par iespējamo izstāšanos no ES?

T. Kolijs: – Savā vēlēšanu kampaņā 2015. gadā Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons solīja britiem – ja viņi vēlas, tad viņiem būs referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES. Tagad valdība šo solījumu pilda. Ja paskatāmies vēsturē – mums jau līdzīgs referendums bija 1975. gadā. Britānijā ir sajūta, ka manas paaudzes cilvēkiem ir jābūt iespējai izteikt savu viedokli par Britānijas un ES attiecībām. Katrai paaudzei nepieciešams pieņemt lēmumu par savu nākotni. 1975. gadā mēs bijām tikko pievienojušies ES priekštecei Eiropas Ekonomiskajai kopienai. Toreiz debates bija par to, vai Apvienotās Karalistes dalība ES ir laba, tajās iesaistījās visas politiskās partijas. Par labu palikšanai EKK nobalsoja 67 procenti mūsu pilsoņu.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Apvienotā Karaliste bieži ES tiek uzlūkota kā valsts, kurā valda eiroskeptisks noskaņojums. Izskaidrojiet, lūdzu, kas ir tā pamatā?

– Tam ir vairākas dzīslas britu sabiedrībā. Noteikti viena no tām ir populistu dzīsla, kuru plaši izmanto populistiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības (UKIP) partija, kura fokusējas uz migrācijas jautājumiem, apgalvojot, ka migranti atņem darba vietas britiem. Otras eiroskepticisma dzīslas būtība ir tā, ka ir, ka Britānijā ir cilvēki, kuri uzskata, ka ES raksturīga pārmērīgi sarežģīta birokrātija. Viņu ieskatā Apvienotajai Karalistei ir labāk būt ārpus šīs “sarežģītās sistēmas” – viņi argumentē, ka labāk valstij būtu darboties brīvā liberālā globālā tirgū ārpus ES. Britānijas valdība uzskata, ka labākais scenārijs Apvienotajai Karalistei ir palikt ES sastāvā. Tas ir labākais scenārijs tai gan kopējās ES drošības, gan valsts ietekmes nodrošināšanai pasaulē. Premjerministrs ir par palikšanu ES. Apvienotā Karaliste gūst lielu ekonomisko labumu no vienotā tirgus, kurš nodrošina darba vietas cilvēkiem. Šos jautājumus, tāpat kā to, kāda ir pieeja patvēruma meklētāju krīzei un enerģētikas drošībai, ir grūti izskaidrot mūsu pilsoņiem.

V. Bērziņš: – Tomēr Britānijas Ministru kabinets jautājumā par palikšanu vai aiziešanu no ES ir sašķēlies…

– Premjerministrs Deivids Kemerons ir paziņojis, ka ministri ir brīvi izvēlē savās kampaņās, kurā pusē nostāties. Pēc mūsu Finanšu ministrijas aprēķiniem, izstāšanās gadījumā Apvienotajai Karalistei iestāsies gadu ilga recesija, ap 800 000 cilvēku zaudēs savu darbu. Būtībā tas ietekmēs katru ģimeni, un ikviena ģimene no izstāšanās gadā zaudēs ap 7000 eiro.