Britu slavenību savādie testamenti 0
Lielbritānijas Nacionālais arhīvs portālā ancestry.co.uk padarījies pieejamus slavenu personību testamentus, aptverot gandrīz piecus gadsimtus no 1384. līdz 1858. gadam. Tie atklāj gan vērtīgu informāciju pētniekiem, gan arī interesantas un uzjautrinošas detaļas par aizgājēju raksturu un attiecībām ar tuviniekiem.
Tā, piemēram, slavenais jūrasbraucējs Frensiss Dreiks pēc nāves visu savu īpašumu 40 mārciņu apmērā atstājis Plimutas nabagiem, raksta portāls livescience.com, kas izpētījis publicētos testamentus – visai sarežģīti, ņemot vērā senlaicīgo valodu, autoru rokrakstus un manuskriptu nodiluma pakāpi. Jāpiezīmē gan, ka mūsdienu ekvivalents 16. gadsimta 40 angļu mārciņām ir aptuveni 246 000 mārciņu jeb gandrīz 300 000 eiro.
“Šie testamenti piedāvā fascinējošu ieskatu dažu sava laika slavenāko cilvēku īpašumā viņu dzīves nogalē, līdz pat tādiem sīkumiem, kā tas, kurš saņems viņu mīļāko gultu,” livescience.com citē portāla ancestry.com pētnieci Miriamu Silvermani.
Viljams Šekspīrs savā pēdējā novēlējumā 1616. gadā katrai no meitām atstājis 150 mārciņas (mūsdienās vairāk nekā 300 000 eiro), savukārt sievai – savu “otro labāko gultu”.
Gultu, gan savam kalpotājam, novēlējis arī zinātnieks un filosofs sers Frensiss Bēkons (1561-1626), bet tas bija tikai papildinājums visādi citādi dāsnam novēlējumam – Stīvens Peiss saņēma vairāk nekā mūsdienu miljona ekvivalentu.
Vācu komponists Frīdrihs Hendelis gan nebija gluži tik dāsns – viņš pēc savas nāves 1759. gadā atstāja 600 mārciņas, proti, gandrīz 110 000 mūsdienu eiro, sava pieminekļa celtniecībai Vestminsteras abatijā.
