Lielbritānijas Lordu palāta nobalso par grozījumiem “Brexit” likumā 1
Lielbritānijas Lordu palāta trešdien nobalsoja par grozījumiem “Breksita” likumprojektā, kurš izstrādāts, lai sniegtu premjerministrei Terēzai Mejai parlamenta pilnvarojumu oficiāli uzsākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Par grozījumiem, kas paredz garantēt Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesības pēc valsts izstāšanās no ES, balsoja 358 pēri, bet 256 balsoja pret.
Leiboristu partijas ziņotāja “Breksita” jautājumos Lordu palātā Daiana Heitere skaidroja, ka Lielbritānijā mītošajiem eiropiešiem “ir jāzina tagad, nevis pēc diviem gadiem vai pat pēc 12 mēnešiem”, kādas ir viņu tiesības.
Lordu palātas pieņemtās izmaiņas tagad ir jānodod balsošanai Pārstāvju palātai, kur tās, ļoti iespējams, tiks noraidītas, ņemot vēra, ka apakšnamā vairākums ir Mejas konservatīvajiem.
Grozījumi liek valdībai garantēt, ka izturēšanās pret ES pilsoņiem, kas Lielbritānijā dzīvo legāli, “arī turpmāk būs tāda pati attiecībā uz viņu ES iegūtajām tiesībām”.
Pārstāvju palāta jau pagājušajā mēnesī apstiprināja likumprojektu un var atcelt Lordu palātas izdarītos grozījumus, kad tā atkal saņems šo likumdošanas dokumentu.
Likumprojekta sūtīšana no vienas palātas uz otru var aizkavēt likuma pieņemšanu un potenciāli apdraudēt Mejas grafiku “Breksita” sarunu uzsākšanai.
Izstājoties no ES, Lielbritānija pārtrauks dalību bloka politikā, kas paredz pilsoņu brīvu pārvietošanos dalībvalstu vidū. Līdz ar to trīs miljoni ES valstu pilsoņu Lielbritānijā un miljons britu citās ES valstīs nonāks juridiski neskaidrā situācijā.
