Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. jūnijs, 2016
Drukāt

Britu valdības projekts “Bailes” (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Līdz Apvienotās Karalistes referendumam par izstāšanos vai palikšanu Eiropas Savienībā jeb žargonā “Brexit” ir palicis nedaudz mazāk par mēnesi, visiem valsts pilsoņiem jau ir izsūtīti uzaicinājumi balsot 23. jūnijā. Tāpat pastkastītēs sāk pienākt valdības finansētās propagandas lapiņas par to, ka labāk būtu palikt ES, gandrīz katras televīzijas vakara ziņās pirmais stāsts ir par to, ko nu kārtējais politiķis jaunu ir pateicis un kā pateikto kāds cits ir komentējis.

Pēc jaunākajiem datiem, valsts palikšanu ES vēlas 53% vēlētāju, bet izstāšanos no ES – 47%, liecina sešu nesen veikto aptauju vidējie rādīji, trešdien paziņoja pētījumu centrs “What UK Thinks”. Tomēr ES amatpersonas un diplomāti jau uzsākuši konfidenciālas sarunas par to, kādai jābūt ES reakcijai gadījumā, ja briti nobalso ar izstāšanos, ziņo “Reuters”.

 

DIY* recesija

Vēl pirms nedēļas briti uzjautrinājās par valdības paziņojumu, ka izstāšanās no Eiropas varētu izraisīt karu un genocīdu, bet nupat Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons, kurš ir viens no galvenajiem palikšanas ES piekritējiem, ir nācis klajā ar paziņojumu, ka izstāšanās radīs uzreiz veselu virkni nelaimju – ekonomikas kritumu, mārciņas pavājināšanos, bezdarba pieaugumu, pamatīgu budžeta deficītu un īpašuma cenu krišanos.

Viens no populārākajiem televīzijas kanāliem ITV šo paziņojumu ironiski nosauca par DIY* recesiju, taču šī frāze nāk no paša Kemerona mutes preses konferencē, kur tika apgalvots, ka briti balsos par paš­iznīcināšanos, ja atbalstīs izstāšanos. Pēc Kemerona domām, ir iespējams “šoks vai smags šoks”, ko pēc tam prese pārfrāzēja kā “īpašas muļķības vai īpaši smagas muļķības”. Bijušais Londonas mērs, Kemerona partijas biedrs un niknākais pretinieks Boriss Džonsons apgalvo, ka nav redzami nekādi pierādījumi, ka pēc izstāšanās varētu sākties recesija. “Tas viss ir pilnībā izdomāts.”

 

Baidīties vai nebaidīties?

Deivida Kemerona kampaņu par palikšanu Eiropas Savienībā briti ir iesaukuši par projektu “Bailes” (“Project Fear”). Un atliek tikai piekrist, jo pārsvarā tiek uzsvērtas izstāšanās negatīvās sekas. Valsts kase apgalvo, ka izstāšanās varētu radīt 3,6% ekonomikas kritumu 2017. – 2018. gadā, īpaši slikta scenārija gadījumā pat 6%. Taču eksperti iebilst, ka divu gadu prognozes parasti ir pilnīgi nepareizas un tām nekad nedrīkst uzticēties, turklāt privātā sektora ekonomisti – tieši pretēji – tuvākajos gados prognozē izaugsmi.

Valsts kase izstājoties sola cenu pieaugumu par 2,3 – 2,7%, pieļaujot, ka pēc izstāšanās mārciņas vērtība strauji kritīsies. Taču prognozētāji ir piemirsuši, ka pasaulē šobrīd cenas krītas, arī naftas cenas ir zemas, un galu galā vājākas mārciņas ietekme vismaz uz importēto preču cenām būs nenozīmīga. Tāpat Valsts kase domā, ka palielināsies bezdarbs par 1,6%, bez darba atstājot 520 000 britu, sliktākā scenārija gadījumā pat līdz 2,4% un 820 000 bezdarbniekiem.

Vēl tiek apgalvots, ka vidēja darba alga samazināsies par 2,8%, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka spiedienu uz algu samazināšanu rada tieši lētā darbaspēka ierašanās no ES. Valsts kase teic, ka īpašumu cenas kritīsies vismaz par 10 – 18%, šī prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka kredītu aizdevumu procenti pieaugs. Taču vairākos reģionos, piemēram, dienvidaustrumos, cenu krišanās būtu pat apsveicama, jo tā beidzot ļautu daudziem iegādāties pašiem savu īpašumu, nevis bezgalīgi īrēt. “Buy to let” – “pirkt, lai izīrētu” ir populārs ienākumu veids “biezajiem”, kuru ņemtos kredītus pēc tam maksā īrnieki. Neatkarīgi eksperti prognozē tuvāko gadu laiku māju cenu pieaugumu par 10%.

Ja piepildīsies Valsts kases prognozes par mārciņas krišanos par 12 – 15%, tad britu eksportētāji var sist plaukstas, jo tādējādi britu preces un pakalpojumi kļūs lētāki un pievilcīgāki globālajā tirgū. Vēsturiski devalvācija vienmēr ir nākusi Apvienotajai Karalistei par labu. Vēl Valsts kase domā, ka budžeta deficīts pieaugs par 24 – 39 miljardiem, taču paredzēt to precīzi ir neiespējami.

 

Stāsti vidusmēra britam

Taču vidusmēra britam budžeta deficīts vai valūtas svārstības neizsaka pilnīgi neko, tādēļ ir sagatavoti tautai saprotamāki piemēri. Gandrīz katrs strādājošais var iekrāt pietiekami, lai vismaz reizi gadā ar lēto aviokompāniju reisiem aizbrauktu pacepties kādā no populārajām pludmalēm.

Ja Apvienotā Karaliste izstāsies, tad, pēc valdības aprēķiniem, 2018. gadā dēļ vājās mārciņas par deviņām dienām Spānijā būs jāmaksā 225 mārciņas vairāk, par astoņām dienām Francijā – 210, divas nedēļas ASV – 620 un desmit naktis Portugālē – 325. Arī lētie lidojumi un lētie mobilie sakari sadārdzināsies.

Tūristi var nerēķināties ar bezmaksas veselības aprūpi un duty free atlaidēm savām “dzeršanas tūrēm” Eiropā. Ir parādījies pat apgalvojums, ka “Brexit” katram nodokļu maksātājam dzīves laikā izmaksās 150 000 mārciņas. Veselības aprūpes NHS vadītājs Samons Stīvens ir paziņojis, ka “Brexit” atstās graujošu ietekmi uz veselības aprūpi, tiek riskēts ar 30 000 vēža pacientu dzīvībām un apdraudēta psihiskās veselības aprūpe. Taču jautājums ir, kā viņi to zina?

Ir arī pa akmenim izstāšanās piekritēju dārziņā, piemēram, apgalvojums, ka nedēļā Apvienotā Karaliste maksā Eiropas Savienībai 350 miljonus mārciņu. Īstā summa ir ap 161 miljonu, kas gan tāpat ir ļoti daudz. Arī viens no izstāšanās kampaņas līderiem, bijušais Londonas mērs, nebūt nav viennozīmīgi pozitīva figūra, pat dedzīgi izstāšanās piekritēji daudz ko no viņa teiktā neņem par pilnu. “Neatceros laikus, kad politiķu retorika ir bijusi tik bezatbildīga,” raksta Domeniks Sandrūks populārajā “Daily Mail” vietnē.

 

Ko domā parastie cilvēki?

Ja Latvijā būtu gaidāms referendums, tad tas tiktu apspriests katrā mājā, birojā un veikalā. Taču briti lielākoties savus politiskos uzskatus mēdz paturēt pie sevis, jo labas manieres nozīmē nestrīdēties ar sarunas biedru, tādēļ parastās ikdienas sarunās pieklājīgs cilvēks aprobežosies ar laik­apstākļu vai sadzīves sīkumu apspriešanu.

Īstās domas tiks klātas vaļā tikai pēc vairākām alus glāzēm krogā, tādēļ pat paši briti nespēj prognozēt referenduma rezultātu. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka spēku samērs izstāšanās piekritēju un palicēju rindās jau ilgu laiku saglabājas ļoti līdzīgs, taču daudz ir arī to, kuri vēl nav izlēmuši vai par to neinteresējas.

Izstāšanās piekritēji lielākoties ir dzimuši briti, kuri mēdz īpaši norādīt, ka viņi nav pret ES vai cilvēkiem no ES, taču viņi vēlas paši būt noteicēji par savu valsti. Interesanti, ka daudzi iebraucēji, kuri samērā nesen ir tikuši pie britu pases, arī vēlas balsot par izstāšanos, jo ir ļoti neapmierināti, ka viņu sūri un grūti nopelnītie nodokļi aiziet pabalstos slaistiem un krāpniekiem. Savukārt palikšanas piekritēji galvenokārt savu vēlmi palikt motivē ar ekonomiskajām interesēm, to vidū ir daudz tādu, kuru laulātie draugi ir Eiropas Savienības pilsoņi. Neizlēmīgie bieži vien ir tie, kuri nevēlas skaļi paust savu viedokli, tādēļ mīļā miera labad nesaka neko. Un, protams, ir tie, kuri pat nav pamanījuši, ka drīz būs referendums, tieši tāpat, kā daudzi londonieši nepamanīja, ka būtu jāiet vēlēt jauno mēru.

 

* DIY – Do It Yourself (dari pats – tulk. no angļu val.) – populārs apzīmējums visam, ko var izdarīt pats bez speciālista līdzdalības. Piemēram, DIY.com ir mājaslapa būvniecības un remonta veikalu ķēdei, kas orientējas galvenokārt uz tiem, kuri nolēmuši veikt remontu mājās pašu spēkiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nomīzīs un paliks. Vienkārši propogandai par palikšanu ir 10 ja ne 100-reiz vairāk līdzekļu. A cilvēki pat Lerilbritānijā jau ar savu galvu un 3 soļus uz priekšu nedomā- ka tikai šodien nav paviam slikti un cer, ka rīt būs labāk. Jau PSRS laikos bija tāda dziesmiņa “zavtra budet lučše čem včera”- bet dzīvojam jau mēs šodienā 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+