Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. novembris, 2014
Drukāt

Brīvā laika ekvivalents

Foto - LETAFoto - LETA

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā līdz 9. novembrim skatāma izstāde, kurā savus darbus demonstrē divas mākslinieces. Viņas ir atšķirīgas gan pēc darbu satura, gan izpildījuma. Mākslinieces, kuras savus darbus nodevušas skatītāju vērtējumam, ir Vēsma Vītola un Inese Brants. Pirmā glezno uz audekla vai kartona, otra glezno uz porcelāna.

Ar Vītolas gleznām esam iepazinušies ne vienā vien izstādē. Ar lielformāta gleznām Bīriņu pilī, ar “Septiņiem eņģeļiem” Ainažos, kā arī citās vietās. Vītolas darbi raksturīgi ar krāsu spilgtumu, to saskaņu un teicamu kompozīciju. Tās ir īpašības, kuras nav visiem māksliniekiem. Muzejs izstādes rīcībā nodevis plašu telpu, lai to piepildītu, ir vairākas lielformāta gleznas. Starp tām “Papardes zieds”, kas izstādīta īstajā laikā – pēcjāņu periodā. Tikai daži mākslinieki savos darbos lieto zelta krāsu. Viena, kas to dara, ir Vītola darbā “Šahs”. Tā ir liela uzdrīkstēšanās. Darbā zelta krāsas kvadrāti mijas ar krāsainiem kvadrātiem. Un rezultātā veidojas pārliecinošs šaha laukuma iespaids. Trūkst tikai pašu šaha figūru. Tā jau nebūtu Vēsmas Vītolas darbu izstāde, ja tajā nebūtu tauriņu. Šoreiz māksliniece savu darbu apspēlējusi, kam dots nosaukums “Saiets”. Tajā ir neskaitāmi tauriņi ar tikai māksliniecei raksturīgo asimetrisko tauriņu atveidojumu. Autore savas personīgās izjūtas ir izteikuši gleznās “Jāņu kalns”, “Turcija”. Šīs tēmas neviens vien mākslinieks ir centies risināt savos mākslas darbos, bet V. Vītolai par minētām tēmām ir savs skatījums. Māksliniece ziedu gleznojumiem jau pievērsusies sen. Šoreiz viņas uzmanības centrā ir peonija, kas aug aiz darbnīcas loga. Pavisam neraksturīga ir glezna, kad uz baltā fona ar tievām krāsainām līnijām uzgleznoti stilizēti ziedi. Apspēlēta līnija ir arī gleznai “Uzmini nu” – tā ir variācija par ķiploku ziedēšanu. Vītola pavisam apzināti ir radījusi dažādu stilu un tematikas darbus. Kā saka pati autore: “Lai nenogurdinātu skatītāju, bet lai būtu iespaids, ka izstādījušies vairāki atšķirīgi autori.”

Otra māksliniece šajā izstādē ir Inese Brants. Viņas darbības lauks mākslā – porcelāna apgleznošana. Māksliniece par saviem darbiem izteikusies: “Izstādītie darbi asociatīvi reflektē pētījuma tehnikām veltīto nodaļu saturu: grafiskās tehnikas, gleznieciskās tehnikas, laukumu un fonu klāšanas tehnikas, apdrukas tehnikas, ilustrēšanas tehnikas un zeltīšanas tehnikas. Vislabāk patīk darbs procesā, kad ir iesākts, bet vēl nav pabeigts, tad ir ļoti interesanti, jo viss veidojas, viss mainās, viss notiek. Koncepcija un nosaukums parasti nāk pēc darba pabeigšanas, kad var paskatīties, padomāt un saprast, kas tad īsti ir tapis.” Mākslinieces darba rezultātus mēs redzam daudzajos šķīvjos, tasītēs, bļodās u. c. Otu gleznojuma tehnikā veikti darbi, kam dots nosaukums “Augusts”. Tie izpildīti ar rudenim atbilstošām krāsām. Pretstatā ir darbi, kuriem dots nosaukums “Pārziedējis”. Šeit izmantota ne tikai otas gleznojuma tehnika, bet arī pulēts zeltījums. Parasti mākslinieki savos darbos rāda skaistus ziedus pašā plaukumā, bet šajā darbā ir birstoši, apvītuši ziedi.

Nostalģijā pret senatni māksliniece veltījusi darbus “Vecās sienas gleznieciskais šarms”, kas ir izpildīti digitālās drukas dekolu kolāžas tehnikā. Ar digitālās drukas dekola un zeltījuma ar kodināšanas palīdzību radīti darbi veltīti mūsu jau uz iznīcības nonākušai “Latvijas Zilajai”, kura kādreiz bija Kurzemes piejūras pļavu neatņemamam sastāvdaļa. Iespējams, ka par tādas govs esamību Latvijā daudzi izstādes apmeklētāji nemaz nezina. Mūsu laikmetam raksturīgai parādībai – diētai – māksliniece veltījusi darbu “Kārdinājums”. Māksliniece iepazīstina izstādes apmeklētājus ar tām iespējām, ko dod porcelāna apgleznošana. Viņa savos darbos ir meklētāja, eksperimentētāja un, to veicot, rodas jaunas atziņas, jauni darbi.

Abas mākslinieces dod iespēju iepazīties ar jaunām tendencēm mākslā. Bet pašas šo darbu darītājas var vērtēt savus darbus izstādē kopskatā. Tas ir daudz citādāk nekā darbus skatīt darbnīcās.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+