×
Mobilā versija
Brīdinājums -14.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
8. februāris, 2018
Drukāt

Brīvā putna lidojumā – lielāka drošība? Sāk pieņemt pieteikumus radošo personu atbalstam

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Līdz šim, ja esi tēlnieks, literāts, mākslinieks vai kino profesionālis bez regulāra darba devēja, bija jārēķinās ar to, ka sociālā situācija būs kā brīvam putnam gaisā.

No 1. februāra radošajiem cilvēkiem – kultūras profesionāļiem brīvmāksliniekiem –, kuri nav oficiālās darba attiecībās, bet atbilst radošas personas statusa kritērijiem un kuru ienākumi triju mēnešu laikā kopā nav pārsnieguši 645 eiro, krīzes situācijās ir iespēja pieteikties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) īstenotajā sociālā atbalsta programmā, kurai 2018. gadā paredzēti 500 000 eiro. “KZ” noskaidroja, cik stingrs, sniedzot palīdzību, būs atlases “siets” un kas būs tie, kuri varēs pretendēt uz atbalstu.

Nav skaidrs, cik kvalificēsies

“Aicinu uzskatīt pirmo gadu kā likuma izmēģinājuma laiku,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde – cerībā, ka tas būšot arī ieguldījums radošās daudzveidības veicināšanā, jo cilvēki izjutīs lielāku sociālo drošību, pievēršoties šai sfērai. Līdz šim, ja esi tēlnieks, literāts, mākslinieks vai kino profesionālis bez regulāra darba devēja, jārēķinās ar to, ka sociālā situācija būs kā brīvam putnam gaisā.

Kopumā šobrīd Latvijā radošajās savienībās ir reģistrējušās 3500 radošas personas, tomēr skaidrs, ka šo cilvēku ir krietni vairāk, jo daudzi – sevišķi tas attiecas uz māksliniekiem – nav šo apvienību biedri, tomēr arī viņi, atbilstot kritērijiem, programmas ietvarā var pretendēt uz sociālo palīdzību.

“Nav zināms, cik vispār būs cilvēku, kas kvalificēsies atbalsta sasniegšanai, bet esam gatavi doties nezināmajā,” atzīst VKKF direktors Edgars Vērpe. Gan kā amatpersona, gan radoša personība viņš esot gandarīts, ka pēc vairāk nekā 20 gadu diskusijām Radošo personu statusa un radošo organizāciju likums beidzot pagājušā gada nogalē (22. novembrī) tika pieņemts. “Brīvmāksliniekam īslaicīga ienākumu neesamība var būt pat gada garumā – starp vienu izstādi un otru –, un rakstniekam, kurš raksta romānus, vēl lielāka. Kādā brīdī viņš saņem honorāru, bet starp tiem ir lieli periodi, kad ir ļoti grūti izdzīvot. Arī pats to esmu izjutis, kad ģimenē bija mazi bērni un radošs darbs. Ļoti labi zinu, ko vīrietim nozīmē sešus mēnešus strādāt pie jaunu darbu kolekcijas, nesaņemot ienākumus, bet savukārt izdevumi ir milzīgi,” atceras Edgars Vērpe.

“Esmu gandarīta, ka šī programma ik gadu ļaus palīdzēt aptuveni 200 radošajām personām,” teic kultūras ministre Dace Melbārde. Šis gan ir aptuvens aprēķins, jo, kā atzīst E. Vērpe: “Kā viss notiks, neviens īsti nezina.” LRSP valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe, atsaucoties uz izskanējušo, ka Latvijā ir ap 30 000 personu, kuru pensija mazāka par 200 eiro, prognozē, ka “šajā kategorijā ir arī mākslinieki”.

Paredzēts, ka viena radošā persona dīkstāves vai piespiedu bezdarba situācijā varēs saņemt atbalstu sešus mēnešus gadā minimālās algas apmērā. Slimības gadījumā – ne vairāk kā 10 dienu apmaksu – E. Vērpe saņemamo summu lēš, rēķinot no minimālās algas, ap 130 – 140 eiro, toties šobrīd daudzi mākslinieki nemaz nezinot, kas ir slimības lapa. Savukārt pensionētas radošās personas, uzrādot izmaksas apliecinošus dokumentus – čekus par komunālajiem maksājumiem, darbnīcu apmaksu, slimošanu – varēs gūt diezgan būtisku vienreizēju atbalstu īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai – maksimālā atbalsta summa ir 1290 eiro gadā (ne vairāk kā trīs mēnešus). Kā atzīst Dace Bluķe, tieši par šo atbalsta veidu interese esot vislielākā. Programmai sākot darbību, pirmās stipendijas varētu tikt izmaksātas marta beigās, aprīļa sākumā.

Uz atbalstu gan var pretendēt vienīgi profesionālās mākslas pārstāvji arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras, kinematogrāfijas jomās, kā arī zinātniskās jaunrades veicēji tajās. Tas neattiecas uz amatiermākslas kopējiem, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi. Programmas administrēšanu ir uzņēmies VKKF sadarbībā ar LRSP, kas šim mērķim izveidojusi pusslodzes konsultanta štata vietu.

Jāpierāda, ka esi aktuāls

Lai iegūtu radošas personas statusu, kas ir priekšnosacījums atbalsta saņemšanai, autoram jābūt profesionālas radošas organizācijas biedram un viņam jārada vai savā izpildījumā jāinterpretē mākslas darbi. Kultūras ministre Dace Melbārde stāsta, ka, piemēram, bijuši strīdi, vai režisors uzskatāms par radošu personu. Tāpat personas darbiem vai izpildījumiem jābūt publiskotiem vismaz triju gadu laikā pirms radošas personas statusa iegūšanas – Dace Bluķe uzsver, ka faktiski ir jāpierāda, ka viņš joprojām aktuāls sabiedrībai, līdz ar to var publiskot arī agrāk radītus darbus, kas joprojām ir pieprasīti –, kā arī radošajai organizācijai ir jāapliecina, ka viņš ar savu darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā.

Neoficiāli izskan, ka kritēriji ir gana izplūduši – nav, piemēram, skaidrs, vai tiem atbilst arī interneta vidē publiskots darbs u.c. Līdz ar to var prognozēt, ka LRSP ekspertu komisijai – tajā pieaicināti astoņu nozaru radošo savienību eksperti (pa trim no katras organizācijas), kuri izvērtēs pretendenta radošo aktivitāti pēdējo triju gadu laikā, kā arī apliecinās vai noraidīs atbilstību radošas personas statusam, ja viņš nav radošās organizācijas biedrs, – būs daudz iespēju radošām diskusijām. LRSP vadītāja Dace Bluķe uzsver: kritērijus nosaka katra radošā organizācija savos statūtos. Var prognozēt, ka to biedriem varētu nebūt problēmas ar šā statusa iegūšanu, jo viņiem jau nācies iziet striktu sietu, ko piemēro katra radošā organizācija, uzņemot biedrus – turklāt lielākā daļa ir informēti par citu sasniegumiem. Citādi ir ar tiem, kuri darbojas ārpus oficiālajām organizācijām (kā, piemēram, daudzi mākslinieki). Šajā gadījumā personai būs pašai jāpierāda, ka pēdējo triju gadu laikā bijis radoši aktīvs, un lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems LRSP izveidotā ekspertu komisija.

Dace Bluķe arī norāda, ka līdzīgi kā Igaunijā Latvijas likums principā pieļauj arī situāciju – ja kādā nozarē ir pietiekami liela (ne mazāk kā 50 personu) mākslinieku grupa, kuri radošas personas statusa atteikuma gadījumā uzskata – nē, mēs tomēr esam profesionāļi, viņi var dibināt jaunu savienību, reģistrēties Kultūras ministrijā un kļūt par vienu no vērtētājiem.

Piesardzīgais ienākumu slieksnis

Būtisks ierobežojums iespējai tikt pie atbalsta ir diezgan piesardzīgi noteiktais ienākumu slieksnis – personas bruto ienākumiem triju mēnešu laikā pirms tā pieprasīšanas vidēji katrā mēnesī jābūt mazākiem par pusi no minimālās darba algas mēnesī – tātad 215 eiro jeb 645 triju mēnešu laikā. Turklāt jāņem vērā, ka ienākumos tiek ieskaitīta arī VKKF izmaksātā radošā vai mūža stipendija. Tāpat nedrīkst saņemt bezdarbnieka vai slimības pabalstu vai arī atbalstu sadzīves apstākļu nodrošināšanai pašvaldībā vai citās iestādēs. Kā 31. janvārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, spriežot par teātra mākslinieku sociālo nodrošinājumu mūža nogalē, izteicās VKKF direktors Edgars Vērpe, tas nozīmē, ka uz atbalstu sociālo jautājumu risināšanā saskaņā ar jauno likumu varēs pretendēt tikai tie, kas patiešām dzīvo zem iztikas minimuma.

Kad vērtē pēc nopelniem

Radošo personu statusa un radošo organizāciju likums un saskaņā ar to izveidotā sociālā programma, protams, fundamentāli nerisina visas brīvmākslinieku sociālās problēmas – it sevišķi tās, kas saistītas ar pensionēšanos, citiem sociālā atbalsta veidiem, kā arī cienījamos gados esošo mākslinieku sociālo nodrošinājumu –, vien kalpo kā ielāps aktuālajās krīzēs – lai gan taisnība arī tiem, kuri teic, labāk šādi nekā vispār nekā kā līdz šim.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka tādēļ jau tuvākajā nākotnē jādomā par VKKF mūža stipendiju finansēšanas apjoma palielināšanu.

Šobrīd naudas trūkuma dēļ Latvijas kultūras ikonām gan savā starpā jācīnās tādā kā konkursā vai jāpiedalās laimes spēlē – pēc VKKF ziņām, 2017. gadā mūža stipendiju konkursā saņemti 85 pieteikumi, bet finansējuma pietika vien 19. Šobrīd papildus pensijai šo atbalstu no VKKF kopumā saņem 260 izcilas kultūras un mākslas personības, tomēr, kā uzsver E. Vērpe, būtiski, ka, to piešķirot, kritērijs ir nopelni, kurus subjektīvi var vērtēt dažādi, nevis sociālie apstākļi. Tas esot vissmagākais konkurss, kura ekspertos neviens sevišķi neraujoties. Pieņemot lēmumu, daudz kas atkarīgs no tā, kas ir pārējie pretendenti, tomēr sabiedrībā plašāk zināmie aktieri ir labākā situācijā nekā, piemēram, muzeju vai arhīvu darbinieki.

Bijusī Saeimas deputāte, Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre un Latvijas Juristu apvienības valdes locekle, kā arī Rīgas Aktīvo senioru apvienības biedre Anta Rugāte, Sociālo un darba lietu komisijā nesen aktualizējot jautājumu par gados cienījamu mākslinieku dzīves nodrošinājuma uzlabošanu, kā piemēru minēja tautā iemīļoto aktrisi Baibu Indriksoni, kuras pensija pēc 65 darba gadiem uz skatuves ir vien nedaudz lielāka par 300 eiro. Viņa taču pilnīgi noteikti būtu pelnījusi mūža stipendiju, tomēr laimīgā stunda vēl nav pienākusi. Tāpat ir daudzas citas spilgtas kultūras personības, kuras dāsni tērējušas talantu un fiziskos spēkus, lai sniegtu skatītājiem prieku un mākslas katarsi, taču mūža beigās viņu devums novērtēts reizēm vien ar 100 eiro vai pat mazāku pensiju. Kā atzīst VKKF direktors E. Vērpe, īpaši to var teikt par māksliniekiem, literātiem, kino profesionāļiem bez darba devēja.

KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis uzskata – kādu no šīm sociālajām programmām varētu palielināt, ja VKKF kopumā palielinātos finansējums. Šajā ziņā cerība ir uz šobrīd valdības gaiteņos atkal aktualizējušos ideju par VKKF finansēšanas modeļa maiņu. Tomēr tikpat būtisks varētu būt arī šobrīd problemātiskais pašu radošo organizāciju ieguldījums savu biedru “mūža vakara” nodrošināšanā no biedru naudām, vai arī piesaistot ziedotājus.

KĀ JĀRĪKOJAS, LAI SAŅEMTU ATBALSTU

• Ar aizpildītu pieteikuma veidlapu un dokumentiem, kas apliecina radīto darbu esamību, slimības lapām un maksājumus apliecinošiem dokumentiem jāvēršas Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) birojā Baznīcas ielā 37 – 3, Rīgā (tālrunis 26146487, e-pasts: atbalsts@makslinieki.lv).

• LRSP izvērtēs pretendenta profesionālo atbilstību un līdz nākamā mēneša 15. datumam iesniegs pieteikumu VKKF.

• VKKF pirms stipendijas izmaksāšanas pārbaudīs pretendenta administratīvo atbildību, pieprasot ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

• VKKF padome lems par atbalsta stipendijas piešķiršanu.

• Atbalsta periodam beidzoties, VKKF pārbaudīs pretendenta sniegtās informācijas atbilstību.

• Atbalsts tiks sniegts tik ilgi, kamēr būs izlietots programmā pieejamais budžeta finansējums.

Būs jāmaina domāšana

Haralds Matulis. Foto - Timurs SubhankulovsHaralds Matulis. Foto - Timurs Subhankulovs

Haralds Matulis, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs: “No 1. februāra ir praktiski sākusi darboties Radošo personu atbalsta programma, ko administrē Valsts kultūrkapitāla fonds sadarbībā ar Latvijas Radošo savienību padomi. Ceļš uz likumu (un uz finansējumu) bija tik ilgs, ka šķita jau normāla situācija – aģitācija par likuma nepieciešamību komplektā ar rīcības atlikšanu. Tagad būs jāmaina domāšana, un tas ir pozitīvi! Kopš šī gada nebūtu vairs taisnīgi sacīt, ka valsts par radošām personām nedomā!Šis gads ir izmēģinājuma gads, lai saprastu, kas no iecerētajiem atbalsta pasākumiem strādā, kas nestrādā, kas ir visaktuālākie un kur savukārt nepieciešamas izmaiņas. Kā redzamākais ir 215 eiro ienākumu slieksnis mēnesī (jeb 645 eiro trijos mēnešos). Vai tas nav nolikts par zemu? Vai ir iespējams izdzīvot ar 215 eiro mēnesī? Tāpēc mums būtu svarīgi saņemt radošo personu iesniegumus, jautājumus – arī gadījumos, ja šķiet, ka jūs, iespējams, nekvalificējaties atbalstam šī vai kāda cita konkrēta punkta dēļ. Tas dos iespēju saprast reālās vajadzības, pieprasījumu un pamatot nepieciešamās izmaiņas uz nākamajiem gadiem. No savas puses ceru, ka atbalsta programma ļaus stiprināt arī nozaru profesionālās radošās organizācijas, kam būs noteicošā loma, lemjot par radošo personu statusu. Tā būs viena atbilde uz gadiem dzirdēto retorisko jautājumu – bet kāds man labums būt radošajā savienībā? Stipras nozaru organizācijas ir spēcīgākas savu biedru interešu un tiesību aizstāves. Un plašākā perspektīvā, šādiem bruņ urupuču soļiem, tikpat lēni kā aug koki, mēs stiprinām pilsonisko sabiedrību, stiprinām savu valsti. Informatīvie materiāli par Radošo personu atbalsta programmu ir pieejami mūsu mājaslapā www.makslinieki.lv, un ir izveidots speciāls konsultāciju e-pasts, kur var iesūtīt gan pieteikumus, gan jautājumus par programmu: atbalsts@makslinieki.lv.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+