Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. novembris, 2015
Drukāt

“Brīvais vilnis”: Latvijā ir potenciāls audzēt akvakultūras produktus – gliemenes un aļģes

gliemenes

Latvijā ir potenciāls ražot akvakultūras produktus – gliemenes un aļģes, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina zivju pārstrādes uzņēmuma “Brīvais vilnis” uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

“Akvakultūras potenciāls Latvijā ir ražošana iekšējam tirgum un, iespējams, kādi atsevišķi nišas produkti. Bet ir divas pozīcijas, par kurām es vairākus gadus jau esmu runājis. Pirmā ir gliemeņu audzēšana Baltijas jūrā – taču ne pārtikai, bet lopbarībai. Gliemenēs ir ļoti augsts proteīna saturs. Ņemot vērā, ka mums ir vairāki putnu uzņēmumi, tā ir ideāla barība vistām. Otrs ir brūnaļģes un sārtaļģes,” sacīja Babris.

Viņš piebilda, ka zinātnieki ir konstatējuši, ka sārtaļģes var audzēt Pāvilostas rajonā, bet brūnaļģes – Rīgas jūras līcī. Aļģes var izmantot gan lopbarībai, gan kosmētikai, gan pārtikai un, izveidojot šos dārzus par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, nav jātērē nauda par elektrību, kā arī aļģēm nav nepieciešama barība, jo Baltijas jūrā ir ļoti augsta slāpekļa, kālija un fosfora koncentrācija no lauksaimniecības darbības.

Babris piebilda, ka attiecīgo akvakultūras produktu priekšrocība ir arī tas, ka aļģes un gliemenes barojas no tā, kas ir izšķīdis ūdenī. Savukārt negatīvi vērtējams tas, ka gliemenes nebūs lielas, jo Latvijā ziemā temperatūra būtiski krītas un ir salīdzinoši skarbi apstākļi.

Pēc viņa teiktā, attīstot šo akvakultūras produktu realizāciju, valsts attīrīs Baltijas jūru, kā arī radīs darba vietas piekrastē un tas palīdzēs tautsaimniecībai. “Tas nāktu par labu tautsaimniecībai. Arī zemkopības ministrs ir piekritis, ka to vajag. Taču tad vajag, lai Zemkopības ministrijas ierēdņi pārmaiņas pēc kaut ko sāktu šīs lietas labā darīt. Viss sākas ar motivāciju. Mums valstī nedarbojas burkāna un pātagas princips. Neatkarīgi no tā, vai ierēdnis kaut ko dara vai nē, viņš saņem konstantu atalgojumu,” sacīja Babris.

Viņš piebilda, ka valsts ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji būtu nodarbināti un maksātu nodokļus, taču neviens ražotājs neieguldīs naudu, kamēr nebūs sagatavotas tehnoloģiskās kartes un viņš nebūs pārliecināts, kur šādus projektus īstenot. “Valstij ir dažādi pētnieciskie institūti un viss pārējais. Par Eiropas naudu šo jautājumu var noslīpēt līdz tādai pakāpei, kad bankas skaidri redz, ka šo projektu var finansēt. Ja uzņēmējs redz, ka valsts ir sagatavojusi platformu, Eiropas nauda šādiem projektiem ir pieejama, tad viss notiks,” sacīja Babris.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka “Brīvais vilnis” akcijas kotē “Nasdaq Riga” otrajā sarakstā. Kompānijas lielākie īpašnieki pastarpināti ir Latvijas uzņēmēji brāļi Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs, kuru īpašumā ir vairāk nekā 90% “Brīvā viļņa” akciju.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+