“Jumava”, 175 lpp.

Par mūsu valstsvīriem ierasts rakstīt divu veidu grāmatas – klaji apoloģētiskas, brīžiem pat šķebinoši salkanas kā saharīns, vai arī vulgāri “atmaskojošas”, kurās autori sakostiem zobiem centušies aizmirst visu labo, saprātīgo un patriotisko, ko jebkad ir darījuši viņu varoņi. Šajā krājumā autori cenšas parādīt Latvijas valsts galvas kā dzīvus cilvēkus, kuri ir dzīvojuši un darbojušies mūsu vidū, apvienojot daiļliteratūras un historiogrāfijas elementus.