Foto – LETA

Brīvdienās lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Daugavpils novadā 0

Aizvadītajās brīvdienāsValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 174 izsaukumus. Kopumā dzēsti 123 ugunsgrēki, tajā skaitā 69 kūlas ugunsgrēks, veikti 25 glābšanas darbi, bija arī 24 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki, portālu “LA.lv” informēja dienestā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajās brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 69 kūlas ugunsgrēkus. Lielākie no tiem reģistrēti Daugavpils novada Demenes pagastā – 16 hektāri; Daugavpils novada Tabores pagastā – 10 hektāri; Daugavpils novada Kalkūnes pagastā – 7 hektāri; Daugavpils novada Tabores pagastā, Nīcgales pagastā un Biķernieku pagastā – 6 hektāri.

Svētdien Rēzeknes novada Rikavas pagastā dega meža jaunaudze sešu hektāru platībā. Savukārt, Daugavpils novada Naujenes pagastā dega mežs 7,6 hektāru platībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sestdien Rīgā, Maskavas ielā, dega sausā zāle 200m2 platībā un dārza mājiņa 30m2 platībā. Savukārt, svētdien Daugavpils novada Vecsalienas pagastā dega sausā zāle 2000 kvadrātmetru un šķūnis 20 kvadrātmetru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.