Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

Vija Beinerte: Brīvība – ne vien tiesības, bet arī atbildība (22)

Foto: Alex Ribowski © 2013Foto: Alex Ribowski © 2013

Pirms dažām dienām tika slēgta laikmetīgās mākslas izstāde “Disidents”. Tās sakarā uzvirmoja kaislības un diskusijas, tika fiziski ietekmēti divi mākslinieki, incidentā daļēji iznīcināja vienu no instalācijām, Latvijas Ārlietu ministrija saņēma Krievijas vēstniecības notu.

Izstāde, kas bija pieteikta “kā informatīvs manifests par Latvijas kā Eiropas prezidējošas valsts domas un idejiskās pašizpausmes nozīmīgumu”, nu ir slēgta, tomēr daži neatbildēti jautājumi ir palikuši.

Vislielāko rezonansi izraisīja izstādē eksponētā “idejiskā pašizpausme” ar krustā piesistu lelli (vīrietis melnā uzvalkā ar ērkšķu kroni galvā), kuras autors ar segvārdu “some1” apmeklētājiem piedāvāja iespēju iedzīt lellē naglu. Vai pat vairākas.

Mākslas uztvere ir subjektīva. Tas, ko spējam ieraudzīt, saklausīt, sajust, saprast un piedzīvot, ir atkarīgs no mūsu emocionālās un intelektuālās pieredzes. Tādēļ sākšu ar subjektīvo. Pirmā sajūta – autors ar segvārdu “some1” nav īsti draugos ar galvu. Otra – viņš ir provokators.

Piesitot krustā lelli, kas daudziem, arī man, atgādina Putinu, notiek dīvaina jēdzienu nobīde: čekistu korporācijas uzticams loceklis, kas PSRS sabrukumu vērtē kā “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”, Gebelsu – kā “talantīgu cilvēku, kas mācēja panākt savu”, bet Molotova un Ribentropa paktu – kā “Staļina veiksmi”, simboliski tiek piesists krustā. Īsāk sakot, cilvēks, kam būtu jāstājas Hāgas tribunāla priekšā, tiek “informatīvi manifestēts” kā svētais moceklis. Taču, pat ja krustā piesistās lelles līdzība ar Putinu ir nejauša sakritība, pamudinājums iedzīt lellē naglu ir aicinājums uz neētisku un turklāt arī bīstamu rituālu.

Par labu otrai versijai liecina tas, ka izmantotā simbolika pārāk tieši sasaucas ar Kremļa polittehnologu iemīļotām klišejām. Tirgus laukumā pakārta Obamas lelle, uzlīmes ar uzrakstu “Nopirkšu Obamas ādu”, rūpnieciski ražotas vudū lelles, kas attēlo Krievijas opozicionārus, kaimiņvalstī ir kļuvušas par tikpat parastu lietu kā Kiseļeva draudi pārvērst Ameriku radioaktīvos pelnos un federālajos kanālos bez mitas tiražētie apgalvojumi, ka Ukrainā varu ir pārņēmuši fašisti. Kremļa ideologs Dugins savā blogā pamet ideju par krustā piesistu bērnu, un jau pēc dažām dienām Pirmā kanāla ēterā parādās sižets ar stāstu par puisīti, ko ukraiņu fašisti piesituši krustā, bet viņa māti piesējuši pie tanka un trīs stundas vazājuši pa Ļeņina laukumu Slavjanskā. Tas nekas, ka Slavjanskā nav Ļeņina laukuma, nav bijis tāda puisīša, turklāt arī pati tā sauktā aculieciniece ir izrādījusies algota statiste. Ukrainā krustā piesistais puisītis nu jau ir kļuvis par zīmi. Tagad sociālajos tīklos jau ir izskanējušas vaimanas par Latvijā krustā piesisto Putinu.

Varētu jau ironiski pavīpsnāt vai neizpratnē paraustīt plecus, nebijis izstādes ambiciozā pieteikuma un ģeopolitiskās situācijas. Turklāt Stūra māja nav parasta izstāžu zāle vai muzejs. Tas ir simbols. Vieta, kur sākās mūsu tautas Golgātas ceļš. Informatīvā kara apstākļos tam ir īpaša nozīme.

Protams, varam priecāties, ka visi konflikti ir atrisināti civilizētā veidā. Ja mākslas darbs aizskāris kāda reliģiozās vai patriotiskās jūtas, ir jāvēršas Valsts vai Drošības policijā.

Tomēr neatbildēts paliek kāds jautājums. Šajā sakarā vēl viens citāts: “Paužot mūsu kā mākslinieku viedokli un skatījumu individuālās izteiksmes materializācijā, caur kuru ievedam skatītāju analītiskā/psihoanalītiskā disputā par vārda brīvības un globālās situācijas ietekmi uz dažādu subkultūru un mazākuma kopienu socializēšanos sabiedrībā. Aktualizējot jautājumus par mūsu kā indivīda pašnoteikšanās tiesībām un vajadzību pēc tām. Šo individuālo tiesību nozīmīguma izvērtēšanu gan katram pašam pret sevi, gan kā daļai no sabiedrības kopuma.” Citāta beigas. Tā nav parodija, tas ir izstādes veidotāju vēstījums pilsētai un pasaulei.

Un te nu man gribētos pajautāt: vai tiešām ikviena “individuālās izteiksmes materializācija” jeb, vienkāršāk sakot, viss, kas iešaujas prātā, ir māksla?

Piemēram, kas notiktu, ja kāds noliktu pie Brīvības pieminekļa čupu un pasludinātu to par instalāciju? Čupa varētu simbolizēt masu kultūru, ap to spindzošās mušas simbolizētu masas, bet Brīvības piemineklis – vertikāli, atgādinājumu par mūžīgām vērtībām un garīgām dimensijām. Un, tā kā segvārds “some1” jau ir aizņemts, autors varētu parakstīties kā “some durak”. Tad vismaz uz jautājumu, kas uzņemsies atbildību par šo instalāciju, varētu teikt: samdurak.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Labs, LA dzes komentarus, kuros tiek izteikts konstruktivs viedoklis par rakstu 🙂 nozelojami

    • Komentārs par bildi konstruktīvs – teksts nav jālasa. Nezinu, ko tev tur nodzēšuši, taču neredzu loģikas – kā var izteikt konstruktīvu viedokli par to, kas nav lasīts?:)

  2. Rakstam pievienota bilde, jau pasaka priekasa, ka nav verts lasit.
    Damite izdomaja ka pieverst sev uzmanibu un savakt atbalstotaju pulcinu, kuri piekritosi maj ar galvu, kur var tik zemu krist?

  3. Bet šamiem taču gatavojas būvēt īpašu muzeju – laikmetīgās mākslas muzeju.
    Par mākslu un katarsi – lai piesakās tas, kuram šī konkrētā instalācija izraisīja katarsi.

  4. fu, Rotšildcūkas, fu ! Atbildēt

    tas pirdelis some1 ir nožēlojams Volstrītas-Pentagopņiku varzas lupatlellis !

  5. Izskatās pēc provokācijas. Rokraksts pārāk nelatvisks. Tikai Krievijā kar Obamas lelli, agrāk dedzināja Šnores lelli. Slimi.

  6. Te nu mākslas pedagogiem ir dzīvs piemērs – mākslinieks bez izglītības un mugurkaula labāk lai mālē puķes un ainavas. Ja gribi sevi kkā oriģinālāk pieteikt, tad jāzina, ko gribi pateikt. Cerētās slavas vietā nu smieklīga izgāšanās. Tā, tāpat kā sodāmība, ies visu mūžu līdzi. Un tikai ļoti spēcīgs pieteikums brieduma gados spēs to mainīt. Bet jāmācās.

  7. Būtu labāk, ja muļķis, jo to vēl var piedot. Diemžēl vairāk izskatās pēc provokatora.

  8. Atrisinājās civilizētā veidā. Kas tieši bija civilizēti: tas, ka cenzūras valoda raiti ritēja caur VNĪ apsaimniekošanas ierēdņa muti?

    • necivilizēti ir kā ar charlie hebdo vai pussy riot. tikai tās krievu meitenes patiešām ir disidentes un neslēpjas aiz izdomātiem vārdiem un kolēģu mugurām

  9. Visam varu piekrist, bet …..par šo :” PSRS sabrukumu vērtē kā “20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu”, Gebelsu – kā “talantīgu cilvēku, kas mācēja panākt savu”, bet Molotova un Ribentropa paktu – kā “Staļina veiksmi”. Vai neviens nepieņem, ka šie Putina izteicieni nebūt nenozīmē, ka viņš PSRS, Gebelsu un paktu vērtētu pozitīvi?

    • LATVIJAS TAUTAS DOMAS Atbildēt

      lai kaut ko pieņemtu, tikai pieņemtu, nevis iesāktu domāt vai domātu(par otro nemaz neuzdrošinos cerēt) ir nepieciešamas SMADZENES .
      un lai kādas šarija, vassermaneļa, kiseļoviča, sobčakas, dumības saklausītas ļautiņi atgremotu, tikai retais redz, ka gan vienas gan otras puses publiski tiražētās patiesības, puspatiesības un meli ir vērsti tikai uz vienu – uz bruņotu ļautiņu kā kombatantu arvien lielāku iesaistīšanu cīņās Eiropā.Tieši Eiropā tagad.

  10. Tikai provokators slēpjas aiz “kļičkas”, disidentam ir savs vārds.

  11. Tas ir no tās ”mākslas” daļas, kura pakāra žāvētās cūkas Rundāles pilī? Tā nav māksla, bet garīga problēma ar pasaules redzējumu un vārds dakteriem Aleksandra augstumos…

  12. Es arī to sapratu tieši tā. Noziedznieks – moceklis. Nesaprotu, ko īsti domāja mākslinieki. Komentārus cenšos nelasīt, jo tos raksta nedomājoši indiviīdi.

    • tāpēc, ka Jūs nespējat saprast mākslas darbu, zūd mākslas vērtība. Mākslas uzdevums ir izraisīt personīgu pārdzīvojumu indivīdā, panākot katarsi jeb iekšēju attīrīšanos. Attīrīšanos nevar panākt reduplicējot (atkārtojot) nevēlamās norises vai personas situāciju, kas lielākoties izraisa tieši pretēju efektu, kas ir pretējs mākslas cēlajam mērķim – izglītot un audzināt domājošas un smalkas būtnes, kas šai gadījumā ir noticis.

      • Māksla kā katarse – tiktāl es saprotu. Bet kur tajā instalācijā bija katarse? Un kam?

      • Ar ko vācu vārds “Reduplikation” ir labāks (stiprāks, trāpīgāks) par latviešu vārdu “atkārtot”? Un kur īsti tas audzināšanas smalkums ir noticis? Vai varbūt Jūs cerat, ka some1 pēc šā incidenta kļūs smalkāks un gudrāks?

  13. Līdzīgi pārprasta mākslinieciskās brīvības pašizpausmi novēroju pirms pāris gadiem Mākslas Akadēmijas studentu darbu izstādē blakus Saeimas namam. Abi ar vīru bijām sašutuši īpaši par viena studenta darbu, kas atļāvās apspriest Dr.Gebelsa ģimenes personīgo, pārpersonīgo traģēdiju, manifestējot sevi kā trulu, bezsmadzeņu radījumu, kam pilnīgi nospļauties par izstādes apmeklētāju jūtām, personīgo vai kādas tautas traģisko pieredzi. Par Latvijas kā idiotu zemes imidžu.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+