Mobilā versija
+0.6°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
27. janvāris, 2016
Drukāt

Brīvība un valdība. “LA” vēstuļu apskats (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Vai kopīgi izcīnītā Latvijas brīvība nav pietiekams atalgojums barikāžu dalībniekiem un visai Latvijas tautai?” raksta ar Barikāžu piemiņas medaļu apbalvotais Pēteris Korsaks. Viņš uzskata, ka priekšrocības vai atvieglojumi piešķirami vien tiem, kuri barikāžu laikā tika ievainoti vai, kā Andra Slapiņa dēls, zaudēja tuvinieku. P. Korsaks atminas: “Andri Slapiņu satiku 19. janvāra vakarā, parunājāmies par nākotnes iecerēm, nofotografēju viņu ar neiztrūkstošo kinokameru, un tā bija mūsu pēdējā tikšanās. Sieva šo pēdējo foto­uzņēmumu izsūtīja pa visu pasauli.”

Lubānietis Onufrijs Gailums mudina vērtēt norises politikā un pauž sarūgtinājumu, ka tika gāzta valdība, bet nu jau pārāk ilgi “jaunu, labāku valdību izveidot nevar”. Viņš spriež, ka tas notika varas politiķu kļūdu dēļ, un ir sarīmējis satīrisku dzejolīti, kurā secina: “Premjerkrēsla tīkotāja/ Beigās paliek zaudētāja./ Vai mums labāka būs vara/ Pēc šī bezjēdzīgā kara?/ Politiķu darbi rādīs/ Vai par savu valsti gādās.”

Andrejs Lucāns no Burtniekiem atceras, kā savulaik toreizējais premjers Aigars Kalvītis kādā gadumijas uzrunā sacījis, ka mums vajadzīga liela un stipra nākotnes ideja. Lasītājs uzsver: “Viedi vārdi! Ir mainījušās Saeimas un valsts vadītāji, bet lielā un stiprā nākotnes ideja tā arī nav realizējusies. Nav atrisinātas pašas būtiskākās problēmas: biedējošā demogrāfiskā situācija un masveida emigrācija, bet par visu vairāk – katastrofālā lauku depopulācija. Valsts vadītāji un atbildīgās institūcijas gan atzīst šo problēmu esamību, taču nepiedāvā nekādus reālus risinājumus to novēršanai.”

Rīdziniece E. Pētersone spriež, ka daudziem deputātiem trūkst “pieredzes kapitālistiskās sistēmas saimniecībā, un viņi nespēj neko veikt, lai stimulētu vietējo cilvēku radoši strādāt, dot darba vietas un tā celt vidējo līmeni sabiedrībā”. Vēstules autore rosina žurnālistus analizēt, kā runā deputāti, jo secinājusi, ka dažreiz “izklausās bēdīgi, nenopietni. Piem., I. Sudraba (“No sirds Latvijai”) ir deputāte, tātad derētu redzēt viņas darbu Latvijas un tās iedzīvotāju labā. Bet viņa tā primitīvi uzstājās, nosaucot premjeres L. Straujumas atskaiti par diplomdarbu. Ja viņa būtu politiķe ar interesi par darbu, tad konkrēti uzdotu jautājumus, kas atsedz būtību”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jā, brīvība, bet vai tāda?! Tie, kas bijām uz barikādēm, stāvējām par savu Latviju ar saukli;” Kaut vīzēs, bet brīvā Latvijā!” Šodien mēs, lielākais vairākums, esam praktiski vīzēs, nav līdzekļu medicīnai, nav pedagogiem, nav pensionāriem u.tt..Tomēr ir dārgiem auto, dažkārt bezjēdzīgiem braucieniem uz ārzemēm un algu pieaugumam valdībai… Vai tā ir tā brīvā Latvija kuru mēs aizstāvējām praktiski kailām rokām !? Barikāžu dalībnieks arī ar medaļu apbalvots- M.Kalējs

Egils Līcītis: Saeimai palielinās smadzenes (1)Varītēm spieda, kamēr izspieda analītisko dienestu
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gribam automašīnu kā darba kabinetu!

Auto kā darba kabinets

Pēc “LA” 19. janvāra publikācijas “Lembergs gāž ar visiem cilindriem”, kurā vēstīts, ka Ventspils brīvostas pārvalde pērn par 156 tūkstošiem eiro nopirkusi luksusautomašīnu, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir formāli no amata atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, redakcija saņēma Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa vēstuli. Tajā citstarp teikts, ka “automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā”. A. Lembergs ar brīvostas pārvaldei piederošu auto braukā arī uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā.

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai esat apmierināts ar valdības darbu?
Draugiem Facebook Twitter Google+