Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. maijs, 2016
Drukāt

Brīvības cīnītāji šobrīd cīnās ar trūkumu; inteliģence aicina palīdzēt (30)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un padomju laiku disidenti būtu pelnījuši saņemt speciālās valsts pensijas, kādas jau saņem, piemēram, bijušie Augstākās padomes deputāti. Ar šādu aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām vērsušies vairāki inteliģences pārstāvji.

“Mums ir kauns par to, ka cilvēki, kas uzturēja dzīvu ticību Latvijas valstij un apzināti riskēja ar savu dzīvību nākotnes paaudžu dēļ, šobrīd, kad Latvija ir atkal brīva un pat plaukstoša, dzīvo zem iztikas minimuma un nabadzībā. Šāda mūsu valsts attieksme grauj sabiedrības morāli un neveicina patriotisma audzināšanu bērnos un jauniešos,” teikts Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Saeimas deputātiem un politiskajām partijām adresētajā vēstulē.

Vēstulē aprakstīta arī divu pretošanās kustības dalībnieku šodienas situācija. Piemēram, Gunāra Astras cīņubiedrs, Trīs Zvaigžņu ordeņa Lielvirsnieks, Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.), viens no Latvijas Neatkarības Kustības dibinātājiem un vadītājiem, grupas “Helsinki-86” dalībnieks, pašlaik saņemot pensiju – 90,35 eiro un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu – ap 100 eiro mēnesī. Par savu nacionālpolitisko darbību un reliģisko pārliecību kā “sevišķi bīstams valsts noziedznieks” viņš laiku no 1983. līdz 1987. gadam bijis spiests pavadīt Permas speciālā režīma tā saucamajā “darba labošanas nometnē”. Pēc atgriešanās Latvijā viņš tika izsūtīts ārpus PSRS. Latvijā kopā ar ģimeni viņš atgriezās tikai 2003. gadā, jau pirmspensijas vecumā.

Taču ar 190,35 eiro pensiju nav iespējams paēst, apmaksāt īri, komunālos maksājumus un ārstniecības izdevumus, kas viņam kā cilvēkam ar ieslodzījumā iedragātu veselību ir patiešām ievērojami. Tādēļ viņa sieva Gunta Rožkalne (arī Latvijas neatkarības kustības cīnītāja) savā cienījamā vecumā šobrīd spiesta strādāt par apkopēju.

Nedaudz labākā situācijā ir Latvijas Centrālās padomes aktīvists Ēriks Tomsons (dzimis 31.12. 1918.) bēgļu transporta organizētājs, kas pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi pārveda ap 1000 bēgļu un pēdējā braucienā tika notverts un notiesāts uz 25 gadiem PSRS soda nometnēs. Ēriks Tomsons šobrīd dzīvo Smiltenē un saņem pensiju ap 400 eiro mēnesī. 2009. gadā viņam bija vajadzīga operācija abiem ceļiem, kas izmaksāja ap 10 000 latiem. Tikai pateicoties Latvijas Ordeņu brālības un citu biedrību aktīvai rīcībai, izdevās savākt naudu operācijai.

Salīdzinājumam bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja “par” 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” vai
“par“ 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” saņem Speciālo valsts pensiju 80 % apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas jeb nepilnus 2000 eiro. “Šo speciālo valsts pensiju saņem arī daudzi bijušie LPSR varas un represīvo orgānu darbinieki, kuri “īstajā brīdī paspēja nostāties īstajā pusē“. Šiem cilvēkiem jau okupācijas laikā bija visas iespējamās privilēģijas, iespēja iegūt izglītību, veidot savu karjeru un domāt par labi nodrošinātām vecumdienām,” teikts vēstulē.

Turpretim cilvēki, kas apzināti iestājās pret okupācijas varu, tika diskreditēti, ieslodzīti, spīdzināti un pazemoti.

Viņiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, dabūt labi apmaksātu darbu, nemaz nerunājot par profesionālās karjeras veidošanu un nodrošinātām vecumdienām.

Tādēļ vēstures autori lūdz veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai speciālās pensijas varētu saņemt arī cilvēki, kuri sniedza būtisku ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un par savu pretdarbību PSRS okupācijas režīmam tika sodīti ar brīvības atņemšanu. Par kritēriju apzinātai cīņai par Latvijas brīvību – pret PSRS okupācijas režīmu var kalpot attiecīgie notiesājošie spriedumi, PSRS cietumos pavadītais laiks un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. “Brīvības cīnītāji ir paraugs pilsoniskai drosmei un varonībai, kas ir katras valsts pastāvēšanas pamatā un tādēļ īpaši godināmi. Mēs ticam, ka mūsu valsts, kurā Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, var atļauties cienīt savus varoņus, maksājot tiem atbilstošas pensijas,” teikts vēstulē, ko parakstījuši Lidija Doroņina Lasmane, mācītājs Guntis Kalme, valodniece Vineta Poriņa, uzņēmējs Vilis Vītols, LELB arhibīskaps Jānis Vanags, rakstnieks Mārtiņš Barkovskis (Otto Ozols) Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, jurists, bij. LTF priekšsēdētāja vietnieks 1990. – 1991.g. Ivars Redisons, LBDS bīskaps Pēteris Sproģis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere–Le Galla, literāte Liāna Langa Bokša, žurnāliste Vija Beinerte, Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, zinātnieks Ivars Kalviņš, rakstniece Nora Ikstena, kustības “3×3” pārstāve Inese Krūmiņa, vēsturnieks, grupas Helsinki-86 biedrs Konstantīns Pupurs, uzņēmējs Dainis Geidmanis, “Daugavas vanagu“ Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, bijušais AP deputāts un novadpētnieks Andris Tomašūns.

Saeima Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2. maijā pēc iepazīšanās ar aicinājuma tekstu uzdeva Labklājības un Aizsardzības ministrijām sagatavot informāciju par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku situāciju.

Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas pašreiz Latvijā Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts aptuveni 390 cilvēkiem. Ilgu laiku viņi saņēma pabalstu 71 eiro apmērā, bet šī gada sākumā pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas tas tika palielināts līdz 100 eiro. “Taču arī tas nešķiet pietiekams novērtējums šo cilvēki ieguldījumam,” teica deputāts Einārs Cilinskis (NA). Kā uzzināju Aizsardzības ministrijā, tā pašlaik neplāno turpināt pretošanās kustības dalībnieka pabalsta palielināšanu, jo ministrijai šādu līdzekļu neesot. Neoficiālās sarunās gan politiķi, gan ierēdņi pauda pieņēmumus, ka brīvības cīnītāju stāvoklis neesot tik bezcerīgs kā aprakstīts vēstulē, jo viņi saņemot dažāda veida atbalstu ne tikai no valsts, bet arī pašvaldībām, tāpat daudzi no viņiem ieguvuši represētā statusu, kas ļauj pretendēt uz dažādiem atvieglojumiem.

Kopš gada sākumā Saeimā norit diskusija arī par pensijas palielināšanu barikāžu dalībniekiem.

Pašlaik šis likumprojekts nodots Sociālo un darba lietu komisijai, kas to gatavo pirmajam lasījumam, apkopojot ministriju un ekspertu viedokļus. Šī gada 25. maijā deputāti par barikāžu dalībnieku pensijām lems Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē.

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Par balsotājiem, barikāžu dalībniekiem šoreiz nerunāšu. Bet esam aizmirsuši tos nepilnus desmit cilvēku, kas atdeva pašu dārgāko – savu dzīvību. Kā šodien dzīvo viņu ģimenes? Jeb šīs dzīvības tiek pielīdzinātas parastiem ceļa negadījumiem?

  2. Mums svarīgāki ir suņi, kaķi, baloži …

  3. Vēl tikai specpoliklīniku izveidot visiem “ar nopelniem”

  4. Es vairs vispār neko nesaprotu, viss ir sajaukts vienā putrā: godīgums ar nelietību, gaisma ar tumsu, izvirtība ar pamatvērtībām, pašaizliedzība ar savtīgumu, patriotisms ar nodevību utt.
    Un ne mazākās Gaismas tuneļa galā…
    Bet tā spec pensija ir kā kauna traips visai atmodai. Un tad vēl īstajiem brīvības cīnītājiem, no bagāto galda, atmestās drupačas.

  5. “Kopš gada sākumā Saeimā norit diskusija arī par pensijas palielināšanu barikāžu dalībniekiem.”
    Biju tur 1 dienu. Vai ar to pietiktu?

    • droši…kāpēc ne? barikādēs bija ap 3000 cilvēku, vai vairāk. Visas tās sievietes, kas tagad ir pensionāres, un kas nesa ēdienu uz barikādēm – tām arī lai palielina pensiju. Drīz Latvijā būs tā, ka lielākajai daļai būs pensija “par nopelniem”. tad atlikstikai nedaudzi tie, kam “nav nekādu nopelnu”valsts labā. Mātes, teiksim…..visas sievietes, kuras šajos neatkarības gados, 1990.- šodien, ir spējušas izaudzināt 3 un vairāk bērnu, šajā nabadzības ielejā, kur ir jāpārstrādājas nevis jāstrādā, lai visus trīs pabarotu, izglītotu utt… VISĀM LATVIJAS SIEVIETĒM – MĀTĒM VALSTS LAI NODROŠINA CIENĪGU PENSIJU (kā deputātiem), jo viņu ieguldījums ir NOZĪMĪGĀKS un prasījis daudz vairāk pūļu un darba.

  6. ar trūkumu cīnās teju puse Latvijas iedzīvotāju. un ikviens no viņiem pelnījis cienīgu dzīvi, ja savu darba mūžu ir nostrādājis šeit. Diemžēl, tā nav. aicinu inteliģenci, apzināt Latvijas sirmgalvjus, vecos ļaudis – uzzināt, kā viņi dzīvo, kādu daļu sava mūža atdevuši valstij, un kādu atbalstu un atlīdzību par ieguldīto saņem vecumdienās.

  7. par balsojumu “par” piešķir speciālu samaksu vai nodrošinājumu vecumdienās? vai pareizi sapratu? kāds kauns!!!! par savu pārliecību saņemt nenopelnītu samaksu. vēl arī tiem ap 3000 barikāžu dalībniekiem to pašu vajag……. nu tad jau nav brīnums, ka Latvijā palikušie strādājošie vairs nespēj nopelnīt savām ģimenēm, jo tūkstošiem jāpiešķir pabalsti par visādiem nopelniem. skolotāji jau neko nav pelnījuši – kam viņiem maksāt cilvēcisku algu? daudzbērnu ģimenes, pensionāri arī var pagaidīt vēl pārdesmit gadus…..

    • Skaudīgais padomju proletārieti, tavs komentārs ir pilns ar demagoģiju, bet detalizēti neanalizēšu visus tavus primitīvā puscilvēka murgus. Ja tev būtu kaut nedaudz intelekta, tu tādas glupības nerakstītu. Bet tava dzīve ir neveiksmīga tāpēc, ka tu esi tipisks proletārietis – skaudīgs, aprobežots, zaglīgs un melīgs.

  8. KURIbija tie cilvēki, kas radīja tādus likumus visai šai privileģēto personu kārtai? Cik tas ir godīgi pret mākslīgi radīto VISU PĀRĒJO LATVIJAS nabagu ordu??? Kā atbalstīsim tos, kuriem pensijā maksā grašus, jo viņu darba mūžs iekrita padomju laikā??? KĀPĒC VIŅIEM IR JĀBŪT NABAGIEM, ja šodien izmantojam viņu radīto infrastruktūru, ja visi esam izauguši no viņu sastrādātiem līdzekļiem? Kāpēc NABAGIEM ir jābūt daudzbērnu ģimenēm, kurās divi strādājoši vecāki nevar nodrošināt bērniem visu vajadzīgo? Tāpat kā padomju laikos, arī ŠODIEN tiek radītas atsevišķas grupas, kurām obligāti “jāsaņem par kaut kādiem nopelniem”….KATRAM ir kādi nopelni, KATRS ir pelnījis īpašu attieksmi, tad nodrošiniet cienīgas vecumdienas visām sievietēm – mātēm, kas VIENĪGĀS iznes uz saviem pleciem to smagumu – cauri dažādiem laikiem, dažādām politiskajām iekārtām, caur badu, nabadzību un grūtībām – rada un izaudzina šai pasaulei jaunus CILVĒKUS, cerībā, ka reiz šī valsts kļūs godīgāka un gaišāka, un savas MĀTES atcerēsies ne vien Mātes dienā vienreiz gadā, bet cienīs vienmēr – ik dienas un ik stundu.

  9. jau arī 4. maijs ir galvenokārt nomenklatūras svētki. Īstā svinamā diena ir 21. augusts kad Krievijai iedeva ar pātagu pa roku lai no tās atkabinātos.

  10. Paldies parakstītājiem! Atbildēt

    Personīgi es visrūpīgāk izlasīju, kurš ir parakstījis šo vēstuli. Paldies!
    Kauns, ka tas vēl nav izdarīts.

  11. Ir droši zināms, ka starp 4.maija balsotājiem, vismaz 36 bija VDK ziņotāji. Par vēl 4 pastāv aizdomas. Bet pāri pusei bija LKP biedri. Un balsot “par”, viņiem visiem lika VDK vadība, tāds bija Lielais plāns jau tad. Visi viņi tagad saņem speciālos Ar “varonību” tur maz sakara.

    Jā, ir daži izņēmumi, kā piem. ALFREDS ČEPĀNIS, vēlak Saeimas priekšsēdētājs:

    “Tagad visiem balsotājiem ir speciālās pensijas. Es vienīgais no tās atteicos, jo uzskatu, ka nebalsoju par neatkarību materiālo labumu dēļ. Balsoju idejas dēļ. Es gribu būt tīrs pats savās acīs, es gribu būt es. 1990.gadā kā vienīgais no visiem apbalvotajiem es atdevu arī visus saņemtos PSRS apbalvojumus – 3 ordeņus un divas medaļas.”

  12. nesaprotu kādēļ vīrs gāja uz barikādēm ,smagi strādāja un kad vajadzēja medicīnisko palīdzību ,nesaņemot to mira ,arī es bija aktīva un ņēmu dalību daudz strādāju ,tagad esmu viena veselība čupā ,alga minimālā ,kā dzīvot ,tā ir tikai eksistēšana ,kas tagad notiek tas ir kāds ārprāts ,atklāti zog ,laupa un mēs kas gribējām lai visiem būtu labāk nevaram izdzīvot un visi būtu cienīgos apstākļos ,,riejas viss un nav redzama jēga ,,,

  13. ilgi gan mākiet lemt.Vai kauna sajūta nerodas?

  14. Atbalstāms priekšlikums par brīvības cīnītājiem. Par kaut kādām barikāžu dalībnieku pensijām gan vajadzētu vienreiz beigt runāt.

    • Jau sen sola Barikāžu dalībnieku piemaksu….NOTEIKTI TAS JĀDARA,jo redzams,ka varas parazīti gaida visu drīzāku nosprāgšanu,nevis lēmumu izskatīšanu.

  15. Pensijas ir jāpārskata pilnīgi visiem. Aŗī pirmie atjaunotās neatkarīgās Latvijas robežsargi tagad saņem niecīgas pensijas, kuras nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi tas ir no 200- 300 eiro mēnesī. Kāpēc tada netaisnība vai arī to realizē Latvijas valdībā iesūtītie Krievijas specdienesti?

    • Man šķiet, ka galvenā problēma tā, ka šos jautājumus izlemj cilvēki(deputāti), kuri paši nezin, ko nozīmē dzīvot ar 200eiro pensiju(par to vēl labot zobus, apmaksāt medicīnu utt). Viņi redz sev, jau sākumā iebalsoja 2000eiro pensiju un pārējais viņus vairs neinteresē.
      Manuprāt, Saeimai jāsāk tieši ar tā amorālā Pensiju panta par SPECpensijām pārskatīšanu. Tas būtu vienīgais rādītājs, ka viņi kaut ko beidzot ir sapratuši.

      • atbilde lasītājam 11.32

        negribas ticēt, ka tā ir taisnība, ko raksti savā komentārā par to 2000 pensiju”pielemšanu”, bet, ja tā ir, tad vienkārši trūkst vārdu…..

        viens komentētājs te otru sauc par “skaudīgo padomju proletārieti..”. neiebraucu īsti, kuram tas bija adresēts. bet palasot komentārus, nevienu “skaudīgu proletārieti”gan nemana. ja nu vienīgi tā tiek apsaukāti tie, kuriem derdzas negodīgums, melīgums, zaglīgums un necieņa pret cilvēkiem, un kuri to atļaujas pateikt vai uzrakstīt…

  16. Esmu šokēts, ka 4.maija balsotāji SEV iebalsojuši 2000 eiro “speciālo valsts pensiju”!! (t.i. 9iņi iztikas minimumi mēnesī!)
    Balsoja 138 dep.x 2000= apm.260.000eiro(mēnesī)
    x12= 3.120.000 eiro/gadā
    x 25gadi= 78.000.000eiro(protams aptuveni)!!!

    Un šie paši deputāti brīvības cīnītājiem iebalsoja 70eiro/mēnesī, kas nav pat trešdaļa no iztikas minimuma!!

    Būtībā, tā ir Saeimas klaja nicinoša attieksmes demonstrācija par patriotismu. Tādēļ jau arī ļaudis nesteidz maksāt nodokļus un masveidā pamet valsti, ik dienu ap 20.

    Koalīcijas partijas, Saeima, valdība – gribiet sakārtot Latviju? Tad parādiet to reālos darbos un SAVĀ morālē, un šis, nu daudzu paceltais jautājums, ir viena tāda izcila izdevība.

    • Sistēma veca kā pasaule Atbildēt

      25 gadi ir laiks, lai saprastu, ka te ir reāla nelielas, nabadzīgas , gandrīz neko neražojošas valsts dzīve . Tas ir reāls , ilgi kārotais brīvais tirgus. Jeb arī -skarbā kapitālistiskā ekonomika vismežonīgākajā tās izpausmē. Bez tam katrs valdošais režīms veido sev lojālu atbalstītāju slāni, ko atbilstoši sociāli atbalsta un atalgo . Bija oktobra revolūcijas , tēvijas kara veterāni , tagad – deputāti neatkarības balsotāji.

    • Visvaldis Mucenieks Atbildēt

      Patriotam skolā vajadzēja labāk apgūt loģiku un aritmētiku. Tad nerakstītu tādas blēņas.
      Pirmkārt, šausminošajos aprēķinos nevar lietot skaitli 138. Ne visi AP deputāti nodzīvoja līdz pensijas vecumam. Piemēram, Ita Kozakeviča gāja bojā jau AP darbības laikā. Nesasniedzot pensijas vecumu ir miruši vēl vairāki citi. Kopumā jau miruši ir vairāk nekā 20.
      Vairākiem desmitiem līdz pensijas vecumam vēl daudzi gadi. Tiem, kas vēlāk tika ievēlēti par Saeimas deputātiemvai tagad ir Saeimas deputāti, AP deputātu pensijas nemaksāja un nemaksā.
      Citiem, kas strādājuši augstos amatos Latvijā un ārzemēs parastā vecuma pensija ir lielāka par AP deputāta pensiju, un tie ir izvēlējušies saņemt vecuma pensiju kā lielāko. Abas saņemt likums nepieļauj. Tādējādi AP pensiju saņem tikai daži desmiti AP deputātu. Un pašreizējie saņēmēji arī nav mūžīgi.

      Patriota sarēķinātie skaitļi ir stipri pārspīlēti un absurdi. Un mētāties ar absurdiem komentāriem nav patriotiski.

  17. Ždanoka, kura balsoja pret Latvijas neatkarību dzīvo “cepuri kuldama”. Kur taisnība?

    • Tātad Ždanoka prot strādāt, atšķirībā no lielas daļas patriotu.

    • Par Ždanokas cepures kulšanu nobalsoja Latvijas vēlētāji, tāpat kā savulaik par Alfrēdu Rubiku, Gaidi Bērziņu, Andreju Klementjevu, Anriju Matīsu, u.c., no kuriem daži ir atklāti, daži slēpti Latvijas ienaidnieki.

  18. Ja valsti netiktu pielauta izzagsana, tad naudas butu pietiekosi visam. …bet, luk, mums ir `zelta Dienvidu tilts`, un visas parjas sagas – Airbaltic, LM, Parex banka, dimanta biblioteka, bezgala dargi sab.transp. iepirkumi, atras palidzibas auto apkalposana, vilcienu iepirkuma skandali, ak, visu tacu vairs nevar atcereties, bet tur pazuda miljardi !! un neviens nav vainigs – to sauc par politiskam kludam.

Draugiem Facebook Twitter Google+