Gunāra Astras cīņubiedrs, viens no Latvijas Neatkarības kustības dibinātājiem un grupas “Helsinki-86” dalībnieks Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.) pašlaik saņem pensiju 90,35 eiro apmērā un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu 100 eiro mēnesī.
Gunāra Astras cīņubiedrs, viens no Latvijas Neatkarības kustības dibinātājiem un grupas “Helsinki-86” dalībnieks Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.) pašlaik saņem pensiju 90,35 eiro apmērā un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu 100 eiro mēnesī.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Brīvības cīnītājiem palielinās pabalstu. Vai nebūs vairs jāknapinās? 4

Ministru kabinets akceptējis ierosinājumu par aptuveni 200 eiro palielināt Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalstus.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Ar šādu aicinājumu pirms pusotra gada pie politiķiem vērsās inteliģences pārstāvji, un beidzot tas ir sadzirdēts. Tomēr šis pabalsts joprojām būs mazāks par minimālo algu.

Padomju okupācijas laikā Latvijas brīvības cīnītāji tika apcietināti, tiesāti, spīdzināti, likti cietumā vai izsūtīti. Tas notika ne tikai Staļina laikā, represijas turpinājās visus padomju varas okupācijas gadus, līdz pat 1989. gadam. Viņiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, veidot profesionālo karjeru, strādāt labi apmaksātu darbu. Tādēļ šobrīd daudzi pretošanās kustības dalībnieki dzīvo galējā nabadzībā. Daži no viņiem pat apsverot domu izdzīvošanas nolūkā pamest valsti, par kuras brīvību savulaik cīnījušies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, Gunāra Astras cīņubiedrs, viens no Latvijas Neatkarības kustības dibinātājiem un grupas “Helsinki-86” dalībnieks Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.) pašlaik saņem pensiju 90,35 eiro apmērā un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu 100 eiro mēnesī. Padomju laikā par savu nacionālpolitisko darbību un reliģisko pārliecību Rožkalns kā “sevišķi bīstams valsts noziedznieks” no 1983. līdz 1987. gadam bija ieslodzīts Permas speciālā režīma darba labošanas nometnē. Pēc atgriešanās Latvijā viņš drīzumā tika izsūtīts ārpus PSRS un dzimtenē ar ģimeni viņš atgriezās tikai 2003. gadā, jau pirmspensijas vecumā. Taču ar 190,35 eiro pensiju nav iespējams paēst, apmaksāt īri, komunālos maksājumus un ārstniecības izdevumus, kas viņam kā cilvēkam ar ieslodzījumā iedragātu veselību ir ievērojami. Tādēļ viņa sieva Gunta Rožkalne (arī Latvijas neatkarības kustības cīnītāja) savā cienījamā vecumā spiesta strādāt par apkopēju.

Grupa sabiedrībā pazīstamu cilvēku (tostarp rakstnieki Nora Ikstena, Liāna Langa, Otto Ozols, uzņēmējs Vilis Vītols, zinātnieks Ivars Kalviņš, arhibīskapi Jānis Vanags un Pēteris Sproģis) 2016. gada aprīlī vērsās pie premjera, Saeimas priekšsēdētājas un parlamentā pārstāvēto partiju frakcijām ar vēstuli, pievēršot uzmanību neatkarības kustības dalībnieku neapskaužamajam stāvoklim. Vēstulē bija rosināts noteikt brīvības cīnītājiem speciālo pensiju līdzīgā apmērā kā Augstākās padomes deputātiem, kas savulaik balsoja par neatkarības atjaunošanu (80% no deputāta mēnešalgas jeb aptuveni 2000 eiro) vai vismaz piesaistīt to minimālajai algai. Tomēr diskusijas partijās, Saeimā un valdībā nebija vieglas. Kameru priekšā politiķi atrunājās ar naudas trūkumu, bet neoficiālās sarunās pauda pieņēmumus, ka brīvības cīnītāju stāvoklis nemaz neesot tik bezcerīgs, kā aprakstīts vēstulē, jo viņi saņemot ārvalstu pensijas, dažāda veida atbalstu ne tikai no Latvijas valsts, bet arī pašvaldībām, tāpat daudzi no viņiem esot ieguvuši represētā statusu, kas ļauj pretendēt uz dažādiem atvieglojumiem.

Laiks negaida – minētās inteliģences vēstules uzrakstīšanas brīdī Latvijā oficiāli bija 369 Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, bet šobrīd dzīvo vidū ir 311. “Redzot, cik sarežģīti virzās ierosinājums par speciālo pensiju, piekritām kompromisa variantam – palielināt Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu, ko administrē Aizsardzības ministrija. Šāds ierosinājums atbalstīts valdībā un arī Saeimas frakcijās lielākoties novērtēts pozitīvi,” informēja iniciatīvas grupas pārstāve Ieva Dāboliņa.

Ministru kabineta 8. septembra ārkārtas sēdē kā viens no prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2018. gadam un ietvaram 2018. – 2020. gadam ir apstiprināts papildu finansējums Aizsardzības ministrijai 700 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalsta palielināšanu. Ja budžets tiks apstiprināts parlamentā, tad jau ar nākamo janvāri Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pašreizējo 100 eiro vietā saņems ap 300 eiro lielu pabalstu. Salīdzinājumam – minimālā alga Latvijā šogad ir 380 eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.