Brīvības piemineklis nav pa spēkam 0
Brīvības pieminekļa goda sargāšanu varētu uzņemties Aizsardzības ministrija – ar šādu ierosinājumu nākusi klajā Saeimas Nacionālās apvienības frakcija.
Pēc raksta “Cik brīvam būt pie Brīvības pieminekļa” (11.07.2013.) publicēšanas par to “Latvijas Avīzi” informēja Saeimas deputāte Vineta Poriņa. “Ultraliberāļi uzskata, ka Brīvības piemineklis ir vieta, kura pakājē var pat falla mulāžas nest, kā tas jau reiz darīts,” savu sašutumu pauda V. Poriņa, paskaidrojot, kāpēc, viņasprāt, vairs nevajadzētu rūpes par Brīvības pieminekli uzņemties Rīgas domei. Tieši Aizsardzības ministrija varētu būt tā institūcija, kura turpmāk izvērtētu, ko atļaut vai aizliegt darīt pie pieminekļa.
Aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Saleniece apstiprina, ka Aizsardzības ministrija (AM) ir informēta par šādu priekšlikumu un AM pārstāvji ir piedalījušies arī darba grupas sanāksmē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā par priekšlikumiem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumprojektam, kur cita starpā ticis apspriests arī šis jautājums. Tomēr AM neatbalsta šādu priekšlikumu, pirmkārt, tāpēc, ka “kultūras pieminekļu apsaimniekošana nav AM uzdevums – AM primārais uzdevums ir kaujas spēju attīstība, turklāt AM nav arī finansējuma šādu netiešu uzdevumu veikšanai. Otrkārt, AM nav nepieciešamās ekspertīzes šādu uzdevumu veikšanai, tāpēc būtu jāslēdz līgumi ar dienestiem, kas patlaban veic šādas funkcijas citos objektos. Treškārt, AM jau šobrīd sniedz lielu atbalstu, piemēram, nodrošinot godasardzi pie Brīvības pieminekļa un finansējot Brāļu kapu komiteju,” skaidro I. Saleniece.
Nejaušas sakritības pēc tieši dienā, kad publicējām rakstu “Cik brīvam būt pie Brīvības pieminekļa”, laikrakstā tika publicēta arī fotogrāfija, kurā redzams kāds vingrojuma paraugdemonstrējums uz stieņa tieši iepretim Brīvības piemineklim. Šo pasākumu rīkoja AM par godu Latvijas armijas 94. dzimšanas dienai. Saņēmām zvanus, ka arī šādas aktivitātes jau nu varēts rīkot kaut kur citur…
I. Saleniece paskaidro: “Brīvības pieminekļa pakāje tika izraudzīta par Latvijas armijas pasākumu norises vietu, jo tagadējā Brīvības pieminekļa teritorija ir simboliska ar to, ka 1919. gadā Brīvības cīņu laikā pēc sekmīgām kaujām Ziemeļlatvijas brigāde satikās ar Dienvidlatvijas brigādi un tika izveidota vienota Latvijas armija. Aizsardzības ministrijai un NBS ar Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrību ir izveidojusies sadarbība jau vairāku gadu garumā, jo šī biedrība veic veselīga, aktīva un sportiska dzīvesveida popularizēšanu, savā kustībā iesaistot arvien vairāk jauniešu. Turklāt ielu vingrošana ir sporta veids, kas neprasa daudz finansiālu resursu, tāpēc pieejams praktiski ikvienam. Vairāki NBS karavīri arī ir šīs sporta biedrības biedri.”
