Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi nākotnē varētu nonākt pie “Valsts nekustamiem īpašumiem” 0
Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem, kā valsts mēroga simboliem jāatrodas valsts īpašumā un darbiem to sakārtošanā jābūt valsts koordinētiem, savukārt perspektīvā abu nācijai svarīgo objektu apsaimniekotājs varētu būt Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – tāds ir Kultūras ministrijas (KM) slēdziens, ar kuru ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule iepazīstināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
Komisija šodien turpināja debatēt par likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” – dokumentu, kas parlamentā iestrēdzis gandrīz sešus gadus un kura galīgo izstrādi un pieņemšanu līdz šim kavējis fakts, ka juridiski abi mūsu nācijas simboli joprojām skaitās bezsaimnieka īpašums. Rīgas pilsētas pašvaldība zemi zem Brīvības pieminekļa un Brāļu kapiem Zemesgrāmatā kā savu gan nostiprinājusi attiecīgi 1997. un 2000. gadā, taču paši objekti Zemesgrāmatā nav reģistrēti.
Saeimas Juridiskais birojs tikmēr jau agrāk atzinis, ka objektu uzturēšana un visas darbības piegulošajās teritorijās nav definējamas atrauti no īpašumtiesību jautājuma. Tas attiecas kā uz finansējumu, tā konkrētas atbildīgās struktūras noteikšanu.
Otrdienas apspriedē komisija nolēma likumprojekta izstrādē pagaidām koncentrēties uz sadaļām, kas runā par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā kultūras objekta aizsardzību un saglabāšanu un atbilstošām uzvedības normām un ierobežojumiem attiecīgajās teritorijās.
Īpašuma jautājumu pagaidām atkal noliks malā, gan ar atrunu, ka izstrādājamajā likumprojektā tomēr ieviešams kāds punkts vai norma, kas, deputāta Raivja Dzintara (NA) vārdiem sakot, neļautu īpašumtiesību problēmu “ielikt atvilktnē”, bet liktu pamazām veikt sagatavošanās darbus, lai abus objektus pārņemtu valsts.
Saeimas juridiskais birojs ieteica jau likumā nosaukt, kas nākotnē būs pieminekļu apsaimniekotājs, minot struktūru, kurai pienāksies par abiem pieminekļiem nākotnē profesionāli rūpēties. Kā jau minēts, tad KM skatījumā tas būtu jāuztic VNĪ, kurai pašreiz tādas kompetences šādu objektu apsaimniekošanā nav.
Līdz ar to, pirms Brīvības piemineklis un Brāļu kapi nonāktu VNĪ paspārnē, tai būtu nepieciešams veikt attiecīgos organizatoriskos priekšdarbus. Nodošana varētu notikt tikai pēc tam. Jādomā, VNĪ nāksies veidot jaunu struktūru.
Šobrīd ar Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu apsaimniekošanas uzdevumiem nodarbojas Rīgas domes Rīgas pieminekļu aģentūra un tās direktors Guntis Gailītis. Gailīša kungs atkārtoja jau agrāko pozīciju, ka finansējumu abiem objektiem vajadzētu solidāri sadalīt valstij un pašvaldībai. Kultūras ministrijas veiktās aplēses par optimālo budžetu pieminekļa un kapu uzturēšanai, regulāru atjaunošanu ieskaitot, nosauc 750 tūkstoši eiro gadā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma, ka KM jāizstrādā alternatīva versija šobrīd jau esošajam “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma” projektam, saturiski mainot atsevišķas tās daļas un pievēršot uzmanību noteikumu izstrādei par to, kādi pasākumi var notikt pie Brīvības pieminekļa un kādi nevar. Jāpiebilst, ka šobrīd tādu striktu noteikumu nav. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta otrajam lasījumam tika pagarināts līdz 4. maijam.
