Latvijā
Sabiedrība

Ģirts Kasparāns: Brīvības svētki, kuros mums ir daudz, ar ko lepoties1

Foto: Sintija Zandersone/LETA

100 gadu cilvēka mūžā ir ļoti daudz, un tikai retais no mums varēs palepoties ar tik cienījama vecuma sasniegšanu, bet tautas vēsturē tas nemaz nešķiet tik ilgs laiks.

Eiropā ir arī krietni sirmākas valstis, uz kuru fona mūsu Latvija ir kā jauna meitene, kas vēl ir sava dzīves ceļa sākumā. Pirmās simtgades laikā mums nav trūcis dažādu pārdzīvojumu, jo Latvijas agrīnā jaunība sakrita ar asiņaināko laiku cilvēces vēsturē, kad miljoniem cilvēku kļuva par lielvaru konfliktu upuriem.

No savas simtgades tikai pusi esam nodzīvojuši brīvā valstī, jo Latvijas attīstību uz pusgadsimtu apturēja padomju un nacistu okupācijas režīmi.

Tagad varam tikai minēt, kādu labklājības līmeni būtu sasniegusi Latvija, ja komunistu režīms pie mums nebūtu īstenojis bezjēdzīgo eksperimentu, kas beidzās ar Padomju Savienības sabrukumu. Pirmās brīvvalsts laikā Latvija bija tuvu Zviedrijas un Somijas attīstības līmenim, bet tagad mums priekšā vēl ir diezgan tāls ceļš, lai atkal varētu tam pietuvoties.

Tūkstošiem latviešu nevēlas gaidīt un jau šobrīd ir devušies peļņā uz turīgākām zemēm, liekot ieskanēties pesimistiskām runām, ka emigrācija komplektā ar demogrāfisko krīzi padarīs Latviju par izmirstošu zemi. Krievijas propaganda ar lielāko prieku cenšas attēlot Latviju kā neizdevušos valsti, taču ikdienā es redzu pavisam citu Latviju, kas kopš 90. gadu sākuma daudzās jomās ir spērusi platu soli uz priekšu.

Es redzu sakoptas mazpilsētas un lauku sētas, kas izskatās ne sliktāk par tām, ko varam ieraudzīt Vācijā vai Zviedrijā. Es satieku darbīgus cilvēkus, kas gatavi paveikt lielus darbus savā un Latvijas labā.

Svešas varas mums savulaik neļāva svinēt 18. novembri, ko daži laimīgie varēja paklusām nosvinēt kā Aleksandra vārdadienu. Tagad mēs dzīvojam brīvā valstī, tādēļ novēlu ikvienam no visas sirds nosvinēt mūsu valsts dzimšanas dienu.

Saistītie raksti

Latviešiem varbūt arī nepiemīt amerikāņu vai krievu uzspēlētais urrā patriotisms, kas liek uz katra soļa daudzināt savas valsts pārākumu, bet mums ir gana daudz, ar ko lepoties. Piemēram, ar tādiem cilvēkiem kā Imants Lancmanis, kurš pusgadsimta laikā savulaik nolaisto Rundāles pili pārveidojis par apbrīnas vērtu stila pērli, ko ierodas aplūkot tūristi no tālām zemēm.

Ja katrā Latvijas novadā būtu pa šādam cilvēkam, tad nešaubos, ka drīz vien arī visa mūsu valsts kļūtu par paraugu citām.

Un katrs no mums var pielikt savu roku, lai sapnis par plaukstošu Latviju būtu tuvāk īstenībai.

Žurnāla “Mājas Viesis” kolektīvs lasītājiem novēl priecīgus valsts svētkus! Saules mūžu Latvijai!

LA.lv