Brīvības tēls uz… sērkociņiem? 0
Es “Latvijas Pastā” pamanīju sērkociņus ar Brīvības pieminekļa attēlu. Tad jau Brīvības pieminekļa saukšana par Mildu sāk likties vien sīkums… Vēl gan atlicis tualetes papīrs, kur nodrukāt Brīvības pieminekli, bet to jau Latvijā neražo… Vai šis suvenīrs tapis, atceroties anekdoti par latviešiem kā lielākajiem kūlas dedzinātajiem?
Sak, paņem sērkociņus ar Brīvības pieminekļa attēlu, aizej nodedzināt pērnās zāles lauku un kaimiņa šķūnīti arīdzan… Elvīra V. Rīgā
Svarīgi, kā uz lietām paskatās. Var jau teikt, ka suvenīrsērkociņus ar Brīvības pieminekļa attēlu uz kastītes ražo, lai aizdegtu sveces par brīvību kritušajiem varoņiem, piemēram, 11. novembrī. Sērkociņus izplata SIA “Vengo” Rīgā, bet ražoti tie ir Zviedrijā. Pēc šiem suvenīriem ar dažādiem Rīgas attēliem ir labs pieprasījums, sevišķi no ārzemju tūristiem, jo tie ir lēti, bet izteiksmīgi, saka firmas “Vengo” ofisa menedžere Sandra Voiciša. Firma ir noformējusi to licenci. Otrajā sērkociņu kastītes pusē ir maza informācija par redzamo objektu, piemēram, par Brīvības pieminekli latviešu un angļu valodā lasāms: “Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, tas tika atklāts 1935. gadā. Piemineklis tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tiek uzskatīts par latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu.”
Reklāmas speciālists Arnis Blaka, komentējot Elvīras V. teikto, saka, ka latviešiem ir problēmas ar humora izjūtu – gan kolektīvo, gan individuālo.
Savukārt Rīgas Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna uzskata, ka uz tik ikdienišķas lietas kā sērkociņi Brīvības tēla attēlu nevajadzētu likt. Pat ja tie domāti kā suvenīri.
Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis izsaka pateicību vēstules autorei Elvīrai V. par problēmas pamanīšanu un saasināšanu.
“Nupat atgriezos no Zalcburgas un tur Mocarta attēls tiek drukāts ne tikai uz šokolādēm, bet arī uz tualetes papīra, un austrieši ir ļoti sašutuši. Esam vienojošies ar aģentūras juristu, ka viņš papētīs, vai šādu sērkociņu ražošanai ir visas atļaujas. Cik atceros, tāda Rīgas pieminekļu aģentūrai nav prasīta,” teic G. Gailītis.
Jebkura tirdzniecība ar šādiem suvenīriem ir gan komercpasākums, gan vienlaikus arī ētikas jautājums, uzsver G. Gailītis. Vai savulaik par cilvēku ziedojumiem tapušais svētais monuments būtu izmantojams kādas firmas peļņas gūšanai un pēc kādiem noteikumiem tas darāms? Pagaidām šos jautājumus neregulē īpašs Brīvības pieminekļa likums, kas joprojām ir projekta līmenī. “Pirmskara Latvijā bija cigaretes ar Kaļķu ielas un Brīvības pieminekļa attēlu. Mums ir jāsaskaras ir bezgala daudzām idejām un projektiem, ko grib ar pieminekli darīt. To īslaicīgi vēlas ietērpt, izmantot krūts vēža akcijās… Mēs katru šo piedāvājumu rūpīgi izvērtējam. Diskusija par šo jautājumu sabiedrībā ir ļoti svētīga. Tā sabiedrībai liek atbildēt, vai mēs Brīvības pieminekli uztveram kā ikdienišķu lietu, vai tas mūsu tautai nozīmē ko būtiskāku,” piebilst G. Gailītis.
