Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
12. oktobris, 2017
Drukāt

Brīvmākslinieks ar stingru mērķi. Saruna ar aktieri Kristapu Rasimu (1)

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Kristaps Rasims

Jau kādu laiku aktieri Kristapu Rasimu vairs nevar satikt Dailes teātrī, jo pēc paša vēlēšanās viņš kļuvis par brīvmākslinieku, kam gan darba netrūkst – kāzu, dažādu pasākumu vadīšana dod iztiku ģimenei, bet dvēseles piepildījumu Kristaps rod paša izveidotājā Matīsa ielas ierakstu studijā, kur komponē un sacer tekstus savas grupas “Bez PVN” dziesmām un godā tur Latgales karogu, jo ir īsts latgalietis, šā novada patriots. Tādēļ piekritis vadīt raidījumu “Atklāj, Latgali!”, kas ik otrdienu plkst. 21.10 redzams televīzijas kanālā LNT.

 

Tu vairs neesi Dailes teātra aktieris. Kāpēc?

Vienubrīd apjautu, ka teātrī vairs nerodu prieku. Dēlam bija pusotrs gadiņš, bet es viņu tikpat kā neredzēju, jo spēlēju pat pa 25 izrādēm mēnesī – tātad faktiski katru vakaru. Kā deviņos no rīta izgāju no mājām, tā atgriezos vienpadsmitos vakarā. Tieši tobrīd sieva gaidīja meitiņu. Reiz, pārnācis mājās, apsēdos un pārdomāju dzīvi. Dievs jau nav mazais bērns. Ja esi meklējumos, viņš paver tev citas iespējas. Dažādu sakritību dēļ pats aizgāju pie teātra vadības un teicu: “Visu labu! Lai veicas!” Uzreiz jau no teātra neaizgāju, nospēlēju savas lomas līdz galam, lai manis dēļ kolēģiem nerastos problēmas, jo zināju, cik grūti pēkšņi ielēkt svešā lomā. Darbu Dailes teātrī atceros kā ļoti pozitīvu laiku savā dzīvē, kas man daudz ko deva. Tomēr šo soli aiziet nenožēloju. Tagad ir lieliska iespēja dauzīties apkārt pa pasauli un radoši izpausties.

Vēl strādādams teātrī, spēlēji grupā “Bez PVN” un savām rokām izveidoji skaņu ierakstu studiju. Kādi ir tavi nākotnes plāni mūzikā?

Grupa “Bez PVN” ir patriotisma un ideoloģijas projekts, kas tā pa īstam nekad nevar beigties. Aktivitātes notiek periodiski, piemēram, šogad nofilmējām divus videoklipus, kas, ceru, jau šonedēļ parādīsies interneta vietnē “Youtube”. Mūziku un tekstus rakstu kopā ar brāli, piedaloties pārējiem puišiem. Tas ir svarīgi. Protams, dziedam latgaliski, un līdz ar to mums ir sava niša mūzikā, jo Latvijā nav nemaz tik daudz rokgrupu, kas dzied latgaliski. Ar komerciju šim projektam nav nekāda sakara, darbojamies idejas vārdā.

Vai jūs arī koncertējat?

Lielā izlases kārtībā, un ballītes arī mēs nespēlējam, jo mums ir pašiem savs repertuārs. Šad tad piedalāmies festivālos. Pēdējā uzstāšanās bija 5. maijā Latgales kongresā. Bet vispār visu darām sava prieka pēc, un, ja kāds sadzird, ļoti forši.

Viens no taviem šā rudens darbiem ir jaunā LNT raidījuma “Atklāj Latgali!” vadīšana, kas tapis ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Par ko tu stāsti, ko rādi savā dzimtajā pusē?

Tas sākās ar to, ka man piezvanīja šā raidījuma producents Ēriks Palkavnieks, un, pirms viņš paspēja līdz galam izteikt savu piedāvājumu saistībā ar Latgali, es teicu – jā. Tā nu šovasar braucu kopā ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un vienkārši skatījāmies ar manu viesu acīm. Vadījāmies pēc principa ieraudzīt to, ko mēs ikdienā nepamanām. Cik daudz neatklātu vietu ir tepat savā pagalmā. Iespējams, daudz ko jau pats biju redzējis, bet kopā ar citiem atklāju, cik tas ir jauki. Kultūra, amatniecība, izklaide – visas jomas, ar kurām nodarbojas latgalieši –, bija mūsu redzeslokā. Un prieks par tiem trakajiem, kas nesūdzas par grūtiem laikiem, bet iet un dara, rada darba vietas sev un citiem, vienalga, vai tā būtu māla podu veidošana, vīngliemežu un kaņepju audzēšana vai braucienu organizēšana ar burinieku Rāznas ezerā – viss, kas tiek pārvērsts par tūrisma apskates objektu. Protams, visu ievērības cienīgo mēs nepaspējām iekļaut raidījumā, jo šajā dīvainajā vasarā traucēja arī laika apstākļi, piemēram, būdami Aglonā, lietus dēļ nevarējām uzfilmēt ļoti kolosālu vietu – Kristus Karaļa kalnu ar neskaitām koka skulptūrām un baznīcu, ko man būtu gribējies parādīt visai Latvijai. Tādu vietu bija daudz, un, iespējams, tajās atgriezīsimies kādā īpašā raidījumā. Arī pirms “Atklāj Latgali!” ir bijuši raidījumi par šo novadu, taču es uzskatu, ka par Latgali runāt nekad nebūs par daudz, jo tur atrodas milzums vērtību. Pašlaik ir uzfilmēti astoņi raidījumi – materiāls diviem mēnešiem. Tad jau redzēsim, kas būs tālāk.

Tu nodarbojies ar kāzu vadīšanu, un darba netrūkst. Tad jau nav tik slikti, latvieši tomēr precas?

Jā. Man tas sākās pirms astoņiem gadiem, kad mūs ar sievu paaicināja par vedējiem kāzās divi draugu pāri. Tajā gadā klusiņām pie sevis nozvērējos, ka šī gan nebūs tā niša, kurā es darbošos, jo nevaru iedomāties personiskāku, sirsnīgāku un tajā pašā laikā grūtāku pasākumu par kāzām, kur uzmanība un jautrība jānotur teju divpadsmit stundu garumā. Bet pagāja daži gadi, kad man zvanīja viens paziņa un teica, ja es nevadīšot viņa kāzas, tad viņš neprecēšoties vispār. Man nebija variantu (smejas). Pēc šā pārtraukuma sapratu, ka tieši tā man bija pietrūcis, un tā viss aizgāja ģeometriskā progresijā. Nākamā vasara ar kāzām jau gandrīz saplānota – tikpat kā nevienas brīvas nedēļas nogales.

Atgriežoties pie tavas būtības saknēm, kas, tavuprāt, latgalieti atšķir no parastā latvieša?

Nav jau tādu standartu, kāds kurš ir. Es uzskatu, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs savā būtībā ir pilntiesīgs latvietis. Vēsturiski gan bija tā, ka Latgale bija savrupa, vairāk nošķirta no pārējās valsts daļas un tai pāri gājušas dažādas varas, tāpēc gan valoda, gan kultūra attīstījās atšķirīgi. Taču pirms simts gadiem, kad sanāca pirmais Latgales kongress, visi saprata, lai vai kā, bet latgalieši ne ar vienu nav tik tuvi kā ar pārbaltiešiem, kā toreiz sauca pārējās Latvijas iedzīvotājus. Viena nācija vien esam. Tomēr, aizbraucot uz Latgali, ikviens sajutīs lielu viesmīlību, vienkāršību, sirsnību un patriotismu, kas gan ir arī citos novados, bet te jo īpaši. Lasīju pētījumu, kurā teikts, ka starp krievu un baltkrievu valodu ir mazāk savstarpējo atšķirību nekā starp latviešu literāro un latgaliešu valodu. Uzskatu, ka tas nav dialekts, bet gan spēcīga latviešu valodas forma. Pirms dažiem gadiem feimanietis Māris Rumaks radīja Latgales karogu, kurā, pētot vēsturisko informāciju, uz zilibaltzila fona sarkanā laukā attēlots grifs ar kronīti galvā un zobenu rokā. Lai arī neoficiāls, tas jau kļuvis par latgaliešu simbolu un plīvo pie daudzām mājām līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, kas norāda, ka esam gan Latvijas, gan Latgales patrioti. Un tas ir ļoti svarīgi.

Šobrīd tu es brīvmākslinieks. Vai ir nojausma, ko darīsi tālākā nākotnē?

Savus sapņus es pagaidām neatklāšu, jo zinu, izteikti tie nepiepildīsies. Noteikti neplānoju aiziet no mākslas pasaules, svētkiem, kas rada cilvēkiem prieku. Tas mani emocionāli uzlādē. Man ļoti patīk braukt pie cilvēkiem, bet pienāks brīdis, kad citi brauks pie manis.

 

Pieturzīmes

Bez kā tu nevari iedomāties savu dienu?

Bez rīta kafijas.

Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?

Pozitīvais reālists, latgalietis, tēvs.

Būtiskākais sasniegums darbā?

Mazās uzvaras pēc katra labi novadīta pasākuma.

Labākā izklaide?

Ceļojumi kopā ar ģimeni.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Gribu raidījumus par Kurzemi, Vidzemi, Sēliju un Zemgali. Raidījumu par Latgali ir par daudz – tur Latgali “reklamē” vieni un tie paši 3-5 populārie vietējie cilvēki, rāda vienas un tās pašas 100 reizes redzētās un dzirdētās “vērtības”. Nav vairs interesanti (i Rāznas jahta ir bijusi n-tajos raidījumos, i kulinārais mantojums, i valoda, i māla podi, i dzeršanu popularizējošā šmakovka).

Draugiem Facebook Twitter Google+