Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Brīvo darba vietu netrūkst

Foto no arhīvaFoto no arhīva

Nodarbinātības valsts aģentūra.

Latgales pusē Rēzekne ir novads ar vienu no augstākajiem bezdarba rādītājiem. Darbdienas pēcpusdienā, iegriežoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rēzeknes filiāliālē, šeit sastopu tikai gados jaunus apmeklētājus. 


 

Bezcerībā neslīgst

Jekaterina, kura šobrīd ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, ieradusies, lai apstiprinātu savu bezdarbnieces statusu. Esot gan noilgojusies pēc darba, pēc sabiedrības, taču, kamēr atvases mazas, veltīs sevi ģimenes dzīvei. Tikmēr no bezdarbnieku pieņemšanas telpas smaidīgs iznāk Artemijs, 24 gadus vecs puisis. Viņam rokās ir lapiņa ar iestādes adresi, kurp doties, lai pieteiktos darbā. Ja nepaveiksies, meklēs ko citu.

Ziņojumu dēli ar vakanču sarakstu rūpīgi pēta Edgars Ulnicāns. Mācījies Rankas profesionālajā skolā, apguvis būvgaldnieka un celtnieka arodu. Praksi strādājis gan ārzemēs, gan Latvijā. Iegūtās prasmes šodien esot noderīgas, vienīgā problēma – neesot tādu paziņu, kas palīdzētu tikt pie oficiāla darba.

 

“Esmu tik daudz CV izsūtījis, bet bez atbildēm. Pieteicos darbā autoservisā, bet saņēmu “kurvīti”. Tiklīdz parādās kāda vakance, tur uzreiz ir cilvēku pieplūdums.”

 

Cik ilgi var atļauties dzīvot bez darba un iztikas līdzekļiem? Nu, kādu mēnesi, spriež Edgars. Sieva strādā, arī vecāki no savām pensijām piepalīdz. Bet Edgars nav radis dzīvot uz citu rēķina, tāpēc pagaidām iztiek, piepelnoties ar gadījuma darbiem. “Tomēr gribu saņemt algu oficiāli,” teic puisis. Par sociālajiem pabalstiem neesot interesējies – lai tos izmanto vecie cilvēki un tie, kam ierobežotas iespējas. Pats pēc tāda pabalsta neietu nekādā gadījumā. Censtos saviem spēkiem atrisināt situāciju. Ja neveiksies šeit, došoties uz ārzemēm.

 

Veidot savu uzņēmumu?

Inga ir pārliecināta, ka darbu var atrast arī Latvijā. Jauniete tikko no Aizkraukles pārcēlusies uz Rēzekni, bet turpina strādāt Aizkrauklē, kur viņa ir pārdevēja bārmene. “Man ir maiņu darbs – vienu nedēļu strādāju, otra brīva. Ir atbilstoša izglītība, nepieciešamie sertifikāti. Šeit meklēju līdzīgu darbu, bet pagaidām bez rezultātiem,” pētot darba piedāvājumus, teic Inga.

Varbūt jāatver pašai savs veikals? “Atklāti sakot, pat nezinu, cik daudz naudas vajadzētu, lai izveidotu savu tirdzniecības uzņēmumu, neesmu par to domājusi,” atbild jaunā sieviete.

NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova uzsver, ka aģentūras piedāvājumu klāstā ir “Pasākums komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”. Potenciālais uzņēmējs kopā ar konsultantu izstrādā savu biznesa plānu, iesniedz ekspertam izvērtēšanai. Ja biznesa plāns tiek apstiprināts, jaunais censonis tiek pie valsts subsidētiem 2000 latiem pamatlīdzekļu iegādei. Pirmos sešus mēnešus uzņēmējam maksā arī minimālo darba algu, un tas kopā jau ir 3200 latu.

 

“Taču noteikumi ir skarbi,” piebilst I. Šindarjova. “Ja bizness izjūk pirmajā darbības gadā, visa nauda ir jāatmaksā valstij, ja tas notiek otrajā gadā, jāatmaksā puse no 2000 latiem. Taču, ja uzņēmējdarbība ir bijusi veiksmīga, piešķirtā dotācija tiek uzdāvināta.”

 

Vairāki šādā ceļā dzimuši uzņēmumi šobrīd Rēzeknē veiksmīgi strādā. Piemēram, SIA “Dūmiņi”, kas nodarbojas ar dravniecības piederumu izgatavošanu, individuālais komersants “Tamāra & Co”, kas sniedz šūšanas pakalpojumus, SIA “Metāla darbnīca”, kas nodarbojas ar metāla izstrādājumu izgatavošanu.

 

Piedabūt pie darba 
Bezdarbs3_LV_5

No visiem NVA Rēzeknes filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem apmēram 60% esot ilgstošie bezdarbnieki, kuri nestrādā ilgāk par gadu. Laukos darba vietu ir maz, vakances lielākoties piedāvā pilsētās, bet līdz darba vietai vēl ir jānokļūst. Dažā ģimenē visi – gan māte un tēvs, gan vecvecāki – dzīvo bez darba jau gadiem un šo stafeti nodod arī jaunākajai paaudzei. Kaut kādā veidā cilvēki iemanījušies izdzīvot ar pabalstiem.

Kā viņus piedabūt pie darba? I. Šindarjova uzskata, ka, ņemot vērā pastiprināto uzmanību Latgales reģiona sociāli ekonomiskās attīstības jautājumiem, valstij elastīgāk būtu jāveido sava nodokļu politika. Tiem, kas ne tikai reģistrē, bet patiešām attīsta savu biznesu Latgalē un rada šeit jaunas darba vietas, būtu jāsamazina nodokļu slogs. Tāpat jāveicina nodarbinātība laukos, izmantojot gan valsts, gan Eiropas Savienības finansējumu.

Nesakārtotā infrastruktūra un mobilitātes trūkums ir šķēršļi, kas lauku cilvēkiem traucē sekmīgi integrēties darba tirgū. Brīvās darba vietas ir koncentrētas Rēzeknes pilsētā, bet attālums, sabiedriskā un individuālā transporta trūkums, kā arī zemais atalgojums neveicina šo cilvēku atgriešanos darba ierindā.

Brīvo darba vietu Rēzeknē netrūkst. Taču mainījušās darba devēja vajadzības. “Agrāk bija pieprasīti melnstrādnieki, bet šodien darba devējiem ir nepieciešami profesionāli izglītoti cilvēki ar iniciatīvu, neatlaidību un uzticamību,” skaidro I. Šindarjova.

 

Sasparojas jaunieši

Lai uzlabotu konkurētspēju darba tirgū, bezdarbniekiem piedāvā apmācību gan neformālās, gan profesionālās izglītības kursos. Mācību laikā bezdarbnieki saņem stipendiju – 70 latus mēnesī. Savukārt nodarbinātie iedzīvotāji aicināti iekļauties mūžizglītības pasākumā.

NVA Rēzeknes filiāles vadītāja priecājas, ka sasparojušies jaunieši. Viņi sadarbībā ar dažādām biedrībām iesaistījušies brīvprātīgo kustībā, kas uz laiku ir radījušas darba vietas 135 jauniešiem. Tā biedrība “Kukuži” 15 pagastos ar 20 brīvprātīgajiem jauniešiem bezdarbniekiem organizē lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, rīko pasākumus. Ar Rēzeknes novada finansiālo atbalstu uzbūvēja un uztur kārtībā astoņus hokeja laukumus. Veicot brīvprātīgo darbu, jaunieši dienā strādā no četrām līdz astoņām stundām un mēnesī saņem 40 latu stipendiju.

 

Uzziņa

Rēzeknes novadā bez darba ir 23,6% darbspējīgo iedzīvotāju; Viļānu novadā – 27%, Rēzeknes pilsētā – 14%.

Dažas no NVA Rēzeknes filiālē reģistrētajām vakancēm: metinātājs ar pieredzi (nodrošina transportu); arhitekts būvdarbu speciālists; automobiļa vadītājs (C1 kategorija, darba pieredze, vēlama Krievijas vīza vai nepilsoņa statuss); datorspeciālists; internāta skolotājs; meža zāģētāji Latgales reģionā; miesnieks; pavārs ar pieredzi; šuvēja ar pieredzi (apģērbu remonts).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+