Brīvprātīgi dodas uz skolu 0
Dainis Nāburgs (74) ir kādreizējais Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas absolvents un nu pēc 60 gadiem atgriezies savā skolā kā brīvprātīgais. Vienu dienu nedēļā strādā par skolotāja palīgu.
Jautāts, kādu motīvu mudināts, spēris šo soli, viņš stāsta: “Kad piecdesmitajos gados iestājos karaskolā, pēc tam akadēmijā, pārliecinājos, ka salīdzinājumā ar citiem puišiem manas zināšanas bija ļoti labas. Tagad esmu priecīgs, ka, palīdzot pedagogiem, varu šo parādu pret savu skolu kaut nedaudz nolīdzināt.”
Ko dara skolotāja palīgs? D. Nāburgs skaidro, ka mācību stundas laikā individuāli strādā ar bērnu, kuram konkrētajā priekšmetā neveicas. Piemēram, viens skolēns atteicās mācīties angļu valodu, jo viņa zināšanas bija sliktas. Skolotājam jau tāpat ir liela slodze, papildus strādāt ar bērniem nav iespējams. Šo darbiņu paveica seniors. Viņš neatlaidās, kopīgi ar zēnu pildīja visus uzdevumus, un tagad skolēnam šajā priekšmetā nav problēmu. “Cenšos pārliecināt, ka valoda pašam jāmācās, jāstrādā un, kad sasniegti pirmie rezultāti, parādās arī interese.”
Kā radās ideja par skolotāju palīgiem
Ideju par senioriem – skolotāju palīgiem – pirms trim gadiem neretiešiem piedāvājis dānis Nils Bendigs Knudsens, kurš netālajā Ritē izveidojis tautskolu. Angļu valodas skolotāja Ruta Aukšpole atceras, ka priekšlikumu uzklausījusi samērā skeptiski. Šķitis jocīgi, ka pensionāri, kuri jau pelnītā atpūtā, nāks uz skolu un strādās. Nē, tas neies cauri!
R. Aukšpole: “Lai kliedētu mūsu neticību, Knudsens man un direktores vietniecei Aijai Kalnārei noorganizēja braucienu uz Zviedriju. Tur brīvprātīgie skolotāju palīgi darbojas jau desmit gadus. Sākumā bija viens divi pensionāri, toties šobrīd brīvprātīgo skaits sasniedzis apmēram simtu.”
Nu arī latviešu skolotājas bijušas drošas, ka sameklēšot vismaz divus trīs cilvēkus, kuri vēlēsies nākt uz skolu. Taču notika necerētais – jaunajam Dānijas un Latvijas Grundtvig projektam “Seniori skolā” pieteicās deviņi seniori! Daži vēlējās strādāt ar mazāko klašu bērniem, citi – tieši pretēji – ar vecāko klašu skolēniem. Bija cilvēki, kuri jau zināja, kuru mācību priekšmetu stundās grib piedalīties. Seniori projektā līdzdarbojās divus mācību gadus. Viņi palīdzēja bērniem un skolotājiem, bet vienlaikus arī paši bija ieguvēji. Tā bija iespēja būt sabiedrībā, lietderīgi pavadīt brīvo laiku, iegūt jaunus draugus gan senioru, gan skolēnu un skolotāju vidū.
Projekta ietvaros četriem senioriem tika dota iespēja trīs nedēļas pavadīt Dānijā un Zviedrijā, kur iepazinās ar skolotāju brīvprātīgo palīgu kustību. Pagājušajā vasarā projekts beidzās, tomēr divi seniori – Dainis Nāburgs un Austra Lazdāne – turpina iesākto.
Kamēr būsim vajadzīgi – palīdzēsim
Austra Lazdāne ir bijusī medmāsa. 42 gadus nostrādājusi Neretas slimnīcā, bet gadu pirms pensijas vecuma sasniegšanas slimnīcu slēdza. Austras kundze atzīst, ka pirmais iespaids par skolu bijis samērā dramatisks. Slimnīcā, lai gan sirdzēji cieš sāpes, visu dienu valda miers, klusums, bet skolā dzīvība kūsāt kūsā. Taču ātri iejutusies jaunajos apstākļos.
“Palīdzu mazajiem bērniem saģērbties, kad jādodas pusdienās uz lielo skolu. Stundu laikā piesēžos blakus, ja kādam ir grūtības mācībās. Viena meitenīte iepriekš dzīvoja Īrijā, bija pagrūti iejusties, bet nu kļuvusi drošāka. Visi bērni ir jauki. Izstāsta savas raizes un bēdas, dalās priekos, bet atvadoties vienmēr pajautā – vai nāksiet atkal? Kamēr veselība ļaus, nākšu,” smaidot saka A. Lazdāne. Arī D. Nāburgs saka – kamēr būsim vajadzīgi, palīdzēsim.
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā īstenoto projektu “Seniori skolai” augsti novērtēja arī Eiropas Savienības līmenī, un to popularizē arī citās valstīs. Bet Ruta Aukšpole par iegūto pieredzi stāstīs konferencē “Sabiedrības novecošana – izaicinājumi un iespējas”, kas tiek rīkota Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei ietvaros. Savukārt skolas direktore Laima Grebska ir gandarīta, ka ierosinājums par skolotāju palīgiem atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijā.
