Māra Libeka: Brūces joprojām strutos 5
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kurš liegs saņemt plānveida ārstniecību tiem, kas nebūs samaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), patlaban Saeimā tiek gatavots otrajam lasījumam. Līdz 23. janvārim deputāti pieņems priekšlikumus, un izskatās, ka likumprojekta gala variants netaps raiti, jo dokumenta projektā ir ne viena vien ļoti būtiska neskaidrība.
Par to, vai ir jāmaksā nodokļi, neviens nestrīdas. Bet ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu un naudas IIN nomaksai? Sociālo un darba lietu komisijas un sabiedrības veselības apakškomisijas pārstāvis deputāts Arvils Ašeradens (“Vienotība”) riska grupās ierindo bomžus, zemniekus no tā sauktajām neproduktīvajām saimniecībām, kā arī jauniešus pēc 18 gadu vecuma, kuriem nav regulāru ienākumu, un cilvēkus, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet kuriem nav pietiekama apdrošināšanas stāža. Savukārt ģimenes ārsti ir sašutuši, ka viņiem būs jākļūst par tādiem kā nodokļu administratoriem, kuri noteiks, kam pienākas un kam nepienākas ārsta konsultācijas un ārstēšana. Daudziem laukos pieder pāris hektāru zemes, kāda cūka, govs, kas nodrošina iztikšanu, pastrādā kādu gadījuma darbu, un tas arī viss. Likumprojekts viņus ierindojis neattaisnoto IIN nemaksātāju skaitā. Tie ir 20 līdz 30 tūkstoši personu, kurām tiks dota iespēja pašiem nodrošināt sevi ar valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tas notiks tā, ka šiem cilvēkiem būs jāiemaksā banku kontā veselības budžetam ik mēnesi 28 eiro. Ārsti paredz, ka pieaugs ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits – naudas trūkuma dēļ laikus neārstējot slimību, tā progresēs un nekas cits neatliks kā saukt palīgā ātros.
Neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošinās visiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta, taču jo-projām nav zināms, kas tad īsti ir Satversmē ierakstītais medicīniskās palīdzības minimums, ko valsts garantē ikvienam. Tiesībsargs uzskata, ka “palīdzības minimumu” iespējams konkretizēt tiesību aktos, tāpēc ir izveidojis konsultatīvo padomi, kas cenšas tikt galā ar šo uzdevumu. Tiesībsarga biroju neapmierina arī tas, ka likuma administrēšana prasīs ievērojamus papildu resursus (3 – 6% līdzšinējo 0,8% vietā), bet būtisku ieguvumu nebūs. Veselības aprūpes budžets pieaugs minimāli, jo 3,6% no IIN, kas tiks personificēts katram iedzīvotājam, nenonāks atsevišķā speciālā veselības aprūpes budžetā – to tikai iezīmēs, lai konstatētu, ka cilvēks ir nodokļa maksātājs. Datu sakārtošana sāksies no šī gada jūlija, bet medicīnisko pakalpojumu sniegšana atkarībā no nodokļa maksāšanas fakta – no 2015. gada. Vismaz tā plāno Veselības ministrija.
Oficiāli tiek ziņots, ka ārpus Latvijas patlaban dzīvo 350 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Latvija nav ņēmusi vērā Igaunijas piemēru, kas apliecina, ka nav daudz jānopūlas, lai valstī ieviestu starpvalstu norēķinus – ja igaunis, kas dzīvo un strādā Somijā un ir tur reģistrēts kā nodokļu maksātājs, ierodas pie ārsta savā dzimtenē, tad rēķinu par viņa ārstēšanu nosūta Somijai. Anglijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas iestādēm ir dati par Latvijas pilsoņiem, droši vien šādi dati ir arī citās valstīs, diemžēl līdz šim nav bijis politiskās gribas vismaz izdarīt to, ko var izdarīt bez garām runām un spriešanas. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts nav panaceja, kas sadziedēs visas ilgstoši strutojošās medicīnas brūces. Tas nofiksēs nodokļu nemaksātājus, un ko tālāk?
Kas tad īsti ir Satversmē ierakstītais medicīniskās palīdzības minimums.
