Bruņinieks Jānis Smelters stāsta, ka iecerēts strādāt ar jauniešiem no sociāli nelabvēlīgas vides, censties mainīt viņu vērtības, rīkojot nometnes un vedot svētceļojumos uz Aglonu.
Bruņinieks Jānis Smelters stāsta, ka iecerēts strādāt ar jauniešiem no sociāli nelabvēlīgas vides, censties mainīt viņu vērtības, rīkojot nometnes un vedot svētceļojumos uz Aglonu.
Foto – Timurs Subhankulovs

Bruņinieki, kas uzņemas mūža saistības 3

Sestdien Rīgā Sv. Jēkaba katedrālē notika Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas dibināšana un pirmo biedru uzņemšana.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Dibināt Latvijā šo organizāciju toreizējam katoļu baznīcas arhibīskapam Jānim Pujatam pirms septiņiem gadiem ierosinājis ordeņa brālis no Itālijas. Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordenis ir Vatikāna pakļautības organizācija, un pāvests ieceļ amatā ordeņa lielmestru. Šo amatu kopš 2012. gada marta ieņem Edvins Frederiks kardināls O’Braiens, kurš ieradās Rīgā, lai sestdien svinētu svēto misi un un veiktu ordeņa desmit jauno biedru investitūru jeb iesvētīšanu.

Ordeņa Latvijas nodaļu vada Jānis Smelters, kurš ir Latvijā godātā, nu jau mūžībā aizgājušā priestera Antona Smeltera brāļa mazdēls. Desmit jauno bruņinieku vidū ir viens garīdznieks – Andrejs Mediņš, kurš kalpo Bruknā, bet pārējie ir laji. “Šī ir laicīgo cilvēku organizācija,” stāsta J. Smelters. “Ordeņa statūtos definētais mērķis ir visu veidu atbalsts kristiešiem, kuri dzīvo Jeruzalemē.” Ordenis ir dibināts 1099. gadā. Vēlāk, 19. gadsimtā, kad bruņniecības ziedu laiks bija beidzies un militāras nozīmes tam vairs nebija, ordenis tika pārveidots par labdarības organizāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs stāsta, ka, iedziļinoties organizācijas būtībā, apjautis, ka tā vairāk ir vērsta nevis uz naudas savākšanu un atdošanu kādam, bet uz biedru garīgo izaugsmi. Lielie cēlie mērķi ir, lai atmodinātu cilvēkus, izkustinātu aktīvai darbībai, taču nav iecerēts visu uzmanību veltīt tikai Jeruzalemei, bet arī domāt, ko paveikt Latvijas sabiedrībā, un galvenais varētu būt darbs ar jauniešiem. J. Smelters: “Iespējams, tie varētu būt jaunieši no asociālām vidēm, un mēs varētu rūpēties par šo jauniešu vērtību maiņu, pašapziņas celšanu, rīkojot viņiem nometnes, vedot svētceļojumā tepat uz Aglonu.”

Par ordeņa biedriem var kļūt gan katoļticīgi vīrieši un sievietes, kuri iegūst titulus “bruņinieks” un “ordeņa dāma”. Lai kļūtu par ordeņa locekli, ir jābūt gatavam uzņemties mūža saistības – ar savu piemēru liecināt par ticību, vadīt priekšzīmīgu kristiešu dzīvi, praktizēt labdarību, lai atbalstītu kristiešus Svētajā zemē. Ordeņa mērķis nav strauji paplašināt biedru skaitu. J. Smelters min, ka Polijā, kur ir daudz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, ir tikai 200 šī ordeņa bruņinieku, bet visā pasaulē šobrīd ir ap 30 000 aktīvu ordeņa locekļu.

Bruņinieki svinīgo ceremoniju laikā valkā baltu apmetni, rotātu ar sarkanu Jeruzalemes krustu. Pieci mazi krustiņi kopā simbolizē piecas Kristus brūces.

Trīs galvenās iezīmes, ko bruņiniekiem nepieciešams uzturēt un pastāvīgi padziļināt: dedzīga sevis noliegšana šajā pārpilnības pasaulē, cēla nodošanās vājajiem un neaizsargātajiem un drosmīga cīņa par taisnību un mieru. Bruņinieku ikdienas lūgšanā ir arī šādi vārdi: “Atbrīvo mūsu dvēseles un sirdis no grēka, no neobjektivitātes, no egoisma un no gļēvulības, lai mēs varētu būt Tavas mīlestības upura cienīgi.”

Uzziņa

Ordenis dibināts 1099. gadā Svētajā zemē, kad tās līderis Gotfrīds de Bujons atbrīvoja Jeruzalemi no musulmaņu pārvaldības. Viņš izveidoja Svētā Kapa kanonu ordeni, ko 1103. gadā apstiprināja pirmais Jeruzalemes karalis Baldvins I un par ko 1113. gadā izdota arī pāvesta bulla.

1847. gadā pāvests Pijs IX atjaunoja Jeruzalemes Latīņu patriarhātu un modernizēja ordeni, izdodot jaunu konstitūciju, kā arī ordenim piešķīra Svētā Krēsla aizsardzību.

Kopš 1949. gada ordeni pārvalda pāvesta norīkots kardināls. Kardināla pakļautībā ir “The Grand Magisterium”, kas identificē, kādas aktivitātes būtu nepieciešamas, lai aizsargātu kristiešus Svētajā zemē. Ordeņa locekļi ar savām iemaksām atbalsta dažādus katoļu baznīcas projektus – skolu, slimnīcu, dievnamu, semināru celtniecību un uzturēšanu. Tas tiek saskaņots ar Jeruzalemes Latīņu patriarhātu. Piemēram, kopš 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām par ordeņa rīcībā esošiem līdzekļiem Izraēlā, Palestīnā un Jordānā ir uzbūvētas aptuveni 40 kristiešu skolas, ko ordenis turpina uzturēt. Šajās skolās mācās apmēram 60% dažādu konfesiju kristiešu un ap 40% musulmaņu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.